Itrijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Itrijs
39


2
9
18
8
2
Y

88,90584(2) g/mol

[Kr]4d15s2
Y-TableImage.png
Yttrium sublimed dendritic and 1cm3 cube.jpg
Sublimēti itrija kristrāli (dendrīti) un 1 cm3 kubiņš
Oksidēšanas pakāpes +3
Elektronegativitāte 1,22
Blīvums 4472 kg/m3
Kušanas temperatūra 1799 K (1526 °C)
Viršanas temperatūra 3906 K (3336 °C)

Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39. Itrijs ir sudrabbalts, korozijas izturīgs metāls. To iegūst no retzemju metālu rūdām. Itrija oksīds ir viens no sarkanā luminofora komponentiem, krāsainajiem kineskopiem. Izplatītākā itrija oksidēšanas pakāpe ir +3. Itrijs normālā temperatūrā un spiedienā ir pelēkbalts metāls ar sudrabainu spīdumu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1787. gadā zviedru ķīmiķis Karls Aksels Arhēnijs (Carl Axel Arrhenius) netālu no Zviedrijas ciemata Iterbijas atrada jaunu līdz tam nezināmu minerālu. Viņš to nosauca par iterbītu un nosūtīja tā gabaliņus uz dažādām pasaules vietām izpētei. 1789. gadā Obu universitātes pārstāvis, somu ķīmiķis Johans Gadolins (Johan Gadolin), identificēja to. 1794. gadā viņš publicēja pilnīgu tā analīzi. Dažus gadus vēlāk tika apstiprināts Gadolina atklājums, ka minerālā ir atrodams jauns ķīmiskais elements.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Itrijs ir sastopams daudzos retzemju minerālos, bet brīvā veidā dabā nav sastopams. Zemes garozā itrijs ir 28. izplatītākais ķīmiskais elements. Tā koncentrācija ir aptuveni 31 daļiņa no miljona.[1] Cilvēka organismā ir 0,5 mg itrija, bet dārzeņos tā koncentrācija var būt pat tūkstošiem reižu lielāka un sasniegt 100 ppm (miljonās daļas).[2] Dabā sastopamajam itrijam nav bioloģiskas nozīmes, un to uzskata par nekaitīgu, bet radioaktīvo izotopu itriju-90 izmanto mērķētajā ķīmijterapijā. Samērā liels daudzums šīs vielas atrodams Mēness virsmas iežu paraugos, ko uz Zemi nogādāja Apollo kosmiskās misijas.

Izotopi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopams tikai viens itrija izotops89Y.[3] Ir zināmi vēl 32 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 76 līdz 108.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislielāko daļu no itrija izmantošanas veido tā oksīda Y2O3 izmantošana.[4] Tas ir viens no sarkanā luminofora komponentēm krāsaino televizoru kineskopos.[4] Itriju izmanto arī sakausējumos ar alumīniju un magniju, un tas palielina sakausējuma izturību.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cotton, Simon A. (2006-03-15). "Encyclopedia of Inorganic Chemistry". doi:10.1002/0470862106.ia211. 
  2. Emsley, John (2001). "Yttrium". Nature's Building Blocks: An A-Z Guide to the Elements. Oxford, England, UK: Oxford University Press. pp. 495–498. ISBN 0-19-850340-7.
  3. Isotopes of the Element Yttrium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 1. martā.
  4. 4,0 4,1 4,2 Yttrium (Y) - Chemical properties, Health and Environmental effects (angliski). lenntech.com. Atjaunināts: 2014. gada 1. martā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]