Meško II Lamberts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Meško II Lamberts
Mieszko II Lambert
Matylda wrecza mieszkowi II ksiege liturgiczna.jpg
Polijas karalis
Amatā
1025. gads — 1031. gads
Priekštecis Boļeslavs I Drosmīgais
Pēctecis Bezprims
Polijas kņazs
Amatā
1032. gads — 1034. gada 10. maijā
Priekštecis Bezprims
Pēctecis Kazimirs I Atjaunotājs

Dzimšanas dati ap 990. gadu
Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1034. gada 10. maijā
Poznaņa?, Polijas karaliste, (tagad Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Poznaņas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu), Poznaņa, Karogs: Polija Polija
Dinastija Pjasti
Tēvs Boļeslavs I Drosmīgais
Māte Lužicas Emnilda (Emnilda słowiańska)
Dzīvesbiedrs(-e)
otringas Ričeza (Rycheza Lotaryńska)
Bērni Kazimirs I Atjaunotājs (Polijas kņazs), Polijas Ričeza (Ungārijas karaliene), Polijas Ģertrūde (Kijevas kņaze)
Reliģija kristietība

Meško II Lamberts (poļu: Mieszko II Lambert; dzimis 990. gadā, miris 1034. gada 10. maijā) - Polijas karalis un kņazs. Pjastu dinastijas pārstāvis. Valdījis no 1025. gada līdz 1034.gadam ar pārtraukumu no 1031. līdz 1032.gadam, kad valdnieks bija viņa brālis Bezprims (Bezprym).

Kronējās 1025. gada 25. decembrī Gņezno.

Meško II bija Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu. Bija precējies ar Riksu no Lotringas, no kuras Meško II bija dēls, kurš kļuva par Polijas valdnieku, meita Ģertrūde, kura apprecēja Kijevas Krievzemes kņazu Izjaslavu.

Meško II bija tiem laikiem labi izglītos - prata lasīt un rakstīt, kā arī latīņu un grieķu valodu. Pirms kļūšanas par karali 1025. gadā, Meško II visticamāk bija Krakovas vietvaldis un esot šeit uzcēlis daudzas baznīcas.

No 1028. gada viņš kopā ar ungāriem veiksmīgi cīnījās pret Svētās Romas impēriju. Tomēr vēlāk valstī sākās jukas. Meško II nebija vecākais dēls ģimenē. Boļeslava I vecākais dēls bija Bezprims no ungāru princeses, tomēr tronis tika Meško I.

Abi Meško brāļi aizbēga uz ārzemēm - Otons uz impēriju, bet Bezprims uz Kijevas Krievzemi. Drīz pēc tam imperators Konrāds II un Kijevas Kriezemes lielkņazs Jaroslavs Gudrais vienlaicīgi iebruka Polijā, un Meško I bēga uz Bohēmiju.

Polijā sāka valdīt Bezprims, kurš gandrīz tūlīt aizsūtīja karaļa kroni un regālijas uz Vāciju. Meško drīz atgriezās, bet bija spiests kļūt par Vācijas imperatora sabiedroto un sadalīt valsti starp saviem radiniekiem.

Tālākie notikumi ir ļoti neskaidri. Vēsturnieki uzskata, ka 1034.gadā Meško II tika nogalināts augstmaņu sazvērestībā.

Pēc Meško nāves līdz 1039. gadam Polijā valdnieka nebija, jo valstī izcēlās jukas un pagānisma atdzimšana. Nākamais kņazs, mazgadīgais Kazimirs I bija spiests doties trimdā. Augstmaņi, mūki un priesteri tika nogalināti, daudzas pilsētas, baznīcas un klosteri nodedzināti. Haosu pastiprināja čehu iebrukums no dienvidiem. Katrā apgabalā valdīja vietējie valdnieki. Lielpolija ar senajiem Polijas centriem - Poznaņu un Gņezno bija tik izpostīti, ka Polijas valsts centrs pārvietojās uz Mazpolijas pilsētu Krakovu.

Priekštecis:
Boļeslavs I Drosmīgais
Polijas karalis
1025 - 1031
Pēctecis:
Bezprims
Priekštecis:
Bezprims
Polijas kņazs
1032 - 1034
Pēctecis:
Kazimirs I Atjaunotājs