Kazimirs I Atjaunotājs
| Kazimirs I Atjaunotājs | |
| Kazimierz I Odnowiciel | |
![]() |
|
|
|
|
| Amatā 1040 — 1058 |
|
| Priekštecis | Meško II Lamberts |
|---|---|
| Pēctecis | Boļeslavs II Drosmīgais |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1016. gada 25. jūlijā Krakova |
| Miršanas dati | 1058. gada 28. novembrī Poznaņa |
| Apglabāts | Svv. Pētera un Paula bazilika, Poznaņa |
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Meško II Lamberts |
| Māte | Lotringas Riheza |
| Dzīvesbiedrs (e) | Kijevas Marija Dobroņega |
| Bērni | 5 bērni, to vidū Boļeslavs II Drosmīgais, Vladislavs I Hermanis |
Kazimirs I Atjaunotājs (poļu: Kazimierz I Odnowiciel, dzimis 1016. gada 26. jūlijā, miris 1058. gada 28. novembrī) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis. Valdījis no 1034. gada līdz savai nāvei 1058. gadā.
Kazimirs I bija Polijas karaļa Meško II dēls no laulības ar Riksu no Lotringas. Bija precējies ar Kijevas Krievzemes kņaza Vladimira I meitu Dobroņegu, no kuras Kazimiram I bija divi dēli - nākošais Polijas karalis Boļeslavs II Drosmīgais un nākošais Polijas kņazs Vladislavs I Hermanis.
Pēc Meško II nāves Polijā sākās anarhija, un Kazimirs I atguva varu tikai 1039.gadā ar Svētās Romas impērijas imperatora Heinriha III un Kijevas Krievzemes lielkņaza Jaroslava Gudrā palīdzību. Centās nostiprināt karaļa varu. Ieviesa feodālas attiecības.
