Artis Kampars

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artis Kampars
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Artis Kampars.jpg
Artis Kampars 2004. gadā
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Kaspars Gerhards
Pēctecis Daniels Pavļuts

Dzimšanas dati 1967. gada 3. maijā (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tukums, Latvijas PSR, PSRS
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Tukums, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Demokrātiskā partija
Jaunais laiks (2002-2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Ilva Kampare
Profesija uzņēmējs, politiķis
Augstskola Rīgas Tehniskā universitāte

Artis Kampars (dzimis 1967. gada 3. maijā Tukumā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijis vairāku Saeimu deputāts un Latvijas ekonomikas ministrs. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš — "Jaunais laiks").

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. gadā beidzis Tukuma 2. vidusskolu. 1992. gadā absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas un Mašīnbūves fakultāti, specialitātē "Automobiļi un automobiļu saimniecība". Iegūts inženiera — mehāniķa diploms.

Līdz ievēlēšanai Saeimā bijis sava uzņēmuma “Ronis” direktors, koordinējis arī kino kluba "Grands" darbību Tukumā[1].

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politikā mēģinājis iesaistīties jau 2001. gadā, kad nesekmīgi kandidēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās partijas.

2002. gadā iestājies jaunveidotajā partijā "Jaunais laiks", ievēlēts 8. Saeimā. 2006. gadā guvis vēlētāju atbalstu arī 9. Saeimas vēlēšanās. Bijis 9. Saeimas "Jaunā laika" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Reģionālās padomes vadītājs, kopš 2008. gada arī Domes priekšsēdētājs. Saeimā darbojies Budžeta un finanšu (nodokļu) un Eiropas lietu komisijā. Pašvaldību un 9. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadības grupas vadītājs. Saeimā, līdztekus budžeta un finanšu jautājumiem, pastiprināti sekojis līdzi arī ar pašvaldību lietām un pilsoniskās sabiedrības attīstību saistītajiem likumpojektiem.

Kopš 2009. gada 12. marta ir Ekonomikas ministrs partijas biedra Valda Dombrovska valdībā. Darbība ministra amatā vērtēta neviennozīmīgi. Oponenti kritizējuši par vājo izpratni par ekonomiskajiem procesiem valstī, kamēr piekritēji atzīmējuši A. Kampara sasniegumus izvedot valsti no ekonomiskās krīzes. 2010. gadā opozīcija vairākkārt mēģināja viņu atbrīvot no ministra amata, tomēr izšķirīgajā Saeimas balsojumā 2010. gada 10. jūnijā ar minimālu pārsvaru A. Kampars saglabāja vietu Ministru kabinetā.

2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, taču drīz mandātu nolika, jo saglabāja Ekonomikas ministra amatu arī V. Dombrovska otrajā valdībā.

2011. gada aprīlī portāls pietiek.com publicēja informāciju un griezās KNAB ar iesniegumu par nesakritībām A. Kampara 2010. gada amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas radīja aizdomas par nelikumīgiem ienākumiem.[2] A. Kampars uz apvainojumiem atbildēja, ka visi uzrādītie ienākumi ir legāli un noliedza iespēju atkāpties no amata.[3] Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Kampars nekandidēja, toties pēc tām kļuva par partijas "Vienotība" ģenerālsekretāru.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Arta Kampara dzīvesgājums Ekonomikas ministrijas mājas lapā
  2. Lapsa, L. (2011. gada 6. aprīlī). "Kampara deklarācija liek secināt: ministram bijuši vismaz 20 000 latu nelegāli ienākumi". Pietiek.com. Atjaunināts: 2011. gada 11. aprīlī.
  3. Sprance, Indra (2011. gada 8. aprīlī). "Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors". Ir. Atjaunināts: 2011. gada 11. aprīlī.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kaspars Gerhards
Latvijas ekonomikas ministrs
2009. gada 12. marts2011. gada 25. oktobris
Pēctecis:
Daniels Pavļuts