Laimdota Straujuma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laimdota Straujuma
Laimdota Straujuma 2014.jpg
Laimdota Straujuma 2014. gadā
Latvijas Ministru prezidente
Amatā
2014. gada 22. janvāris — pašlaik
Prezidents Andris Bērziņš
Priekštecis Valdis Dombrovskis
Latvijas zemkopības ministre
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Jānis Dūklavs
Pēctecis Jānis Dūklavs
Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre
Amatā
2007. gada 1. janvāris — 2010. gada decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs
Priekštecis I. Kukute
Pēctecis nav
Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretāre
Amatā
2000. gada 9. oktobris — 2006. gada 31. decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs
Priekštecis Jānis Lapše
Pēctecis Dace Lucaua

Dzimšanas dati 1951. gada 24. februārī (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Mežvidu pagasts, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Profesija Ekonomiste, ierēdne, politiķe
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Laimdota Straujuma (dzimusi Lustika[1] 1951. gada 24. februārī Mežvidu pagastā) ir Latvijas ekonomiste, ierēdne un politiķe, pašreizējā Latvijas Ministru prezidente. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš bijusi Tautas partijas biedre). Bijusi zemkopības ministre, tāpat ilgus gadus bijusi augsta ranga ierēdne (tostarp valsts sekretāre dažādās ministrijās). L. Straujuma ir kļuvusi par pirmo sievieti Latvijas Ministru prezidentes amatā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Mežvidu pagastā[nepieciešama atsauce], 1968. gadā pabeigusi Tilžas vidusskolu.[2] Laikā no 1968. līdz 1973. gadam L. Straujuma studējusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.[3][4] 1987. gadā studējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūrā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē.[5] 1992. gadā ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu (Dr. oec.), disertāciju aizstāvējusi par tēmu "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".[5]

Ir divi dēli, vairāki mazbērni.[6] Papildu dzimtajai latviešu valodai pārvalda arī krievu un angļu valodu.[7]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1973. gada augusta līdz 1988. gada martam strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas nodaļā par zinātnisko līdzstrādnieci.[8] Pēc tam līdz 1991. gada aprīlim vadījusi Valsts Plāna Plānošanas ZPI Lauksaimniecības modelēšanas sektoru.[8]

No 1991. gada marta līdz 1993. gada septembrim bijusi vadošā pētniece uzņēmumā "Latvijas datoru centrs".[8] No 1993. gada septembra līdz 1997. gada jūlijam bijusi Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas vadītāja un direktora vietniece.[5] Pēc tam līdz 1998. gada janvārim bijusi valdes priekšsēdētāja vietniece un direktora vietniece Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā, kad kļuva par centra valsts priekšsēdētāju un direktori (amatā līdz 1999. gada novembrim).[5] No 2002. gada jūlija līdz 2007. gada jūlijam bija padomes locekle Latvijas Hipotēku un zemes bankā.[5]

2006. gadā kļuva par Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īsteno locekli, 2008. gadā tikusi ievēlēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku sastāvā.[8] No 2010. līdz 2011. gadam atradusies Latvijas Zinātnes padomes sastāvā.[8]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā piedalījusies Tautas partijas dibināšanā.[2] No 1999. gada novembra līdz 2000. gada oktobrim L. Straujuma bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece, pēc tam līdz 2006. gada decembrim ieņēmusi Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatu.[9] No 2007. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim viņa bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre, pēc tam (2011. gada janvāris—oktobris) ieņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu.[3]

2011. gada 25. oktobrī L. Straujuma kļuva par "Vienotības" virzītu bezpartijisku zemkopības ministri Valda Dombrovska valdībā.[10] Viņa kļuva par pirmo sievieti zemkopības ministres amatā.[11]

2014. gada 5. janvārī, kad partija viņu virzīja Ministru prezidentes amatam, iestājusies partijā "Vienotība".[12] Nākamajā dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš L. Straujumu izvirzīja Ministru prezidenta amatam.[13] Amatā apstiprināta 22. janvārī. Viņa kļuva par pirmo sievieti Ministru prezidentes amatā.

L. Straujuma bija "Vienotības" kandidāte Ministru prezidentes amatam arī 12. Saeimas vēlēšanās un uzņēmās valdības izveidošanu pēc vēlēšanām. Otrā viņas vadītā valdība tika apstiprināta 2014. gada 5. novembrī.[14]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā Straujuma tika ievēlēta par Britu Lauksaimniecības konsultantu institūta Goda biedru.[8] 2003. gadā saņēmusi Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu.[8]

2006. gadā saņēmusi Latvijas Zemkopības ministrijas medaļu "Par centību".[8] 2008. gadā Straujuma tika apbalvota ar otrās šķiras Atzinības krustu.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bušmanis, Ivars (2014. gada 22. janvārī). Matemātiķe pie politiskā reizrēķina. LA.lv. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2014. gada 27. decembrī.
  2. 2,0 2,1 Lasmanis, Jānis (2014. gada 8. janvārī). Kas ir Laimdota Straujuma?. NRA.lv. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  3. 3,0 3,1 Zemkopības ministra amata kandidātes Laimdotas Straujumas biogrāfija. Tvnet.lv (2011. gada 24. oktobrī). Atjaunināts: 2014. gada 6. janvārī.
  4. Valsts sekretāre — Laimdota Straujuma. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. martā. Atjaunināts: 2012. gada 20. jūlijā.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Laimdota Straujuma. Mk.gov.lv. Atjaunināts: 2014. gada 6. janvārī.
  6. "No zelta ierēdnes līdz premjerei". Ieva 13: 6.—9. lpp. 2014. gada 2. aprīlī. ISSN 1407-2033.
  7. Egle, Ināra (2014. gada 21. janvārī). Straujuma izveido ministru komandu, uz kuru paļaujas. Diena.lv. Atjaunināts: 2014. gada 4. decembrī.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 8,8 Laimdotas Straujumas dzīves un darba apraksts
  9. Par RAPLM valsts sekretāri ieceļ Laimdotu Straujumu
  10. Delfi.lv (2011. gada 25. oktobrī). Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai. Delfi.lv. Atjaunināts: 2014. gada 6. janvārī.
  11. Trīspadsmitā. Ieva.lv. Atjaunināts: 2014. gada 4. decembrī.
  12. Vienotība premjera amatam virza Straujumu. Diena.lv (2014. gada 5. janvārī). Atjaunināts: 2014. gada 5. janvārī.
  13. Valsts prezidents aicina Straujumu veidot jauno valdību. Diena.lv (2014. gada 6. janvārī). Atjaunināts: 2014. gada 6. janvārī.
  14. Kincis, Jānis (2014. gada 5. novembrī). Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā. Diena.lv. Atjaunināts: 2014. gada 5. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]