Nils Ušakovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nils Ušakovs
Nils Ušakovs

Nils Ušakovs 2012. gadā


Amatā
2009. gada 1. jūlijs — pašlaik
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Jānis Birks

Dzimšanas dati 1976. gada 8. jūnijā (37 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krievs
Politiskā partija TSP (2005-2010)
Saskaņa (kopš 2010)
Dzīvesbiedrs (e) Jeļena Ušakova
Profesija žurnālists
Augstskola Latvijas Universitāte
Dienviddānijas universitāte

Nils Ušakovs (krievu: Нил Валерьевич Ушаков, dzimis 1976. gada 8. jūnijā Rīgā) ir krievu tautības Latvijas žurnālists un politiķis, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (ir to abu priekšsēdētājs). Kopš 2009. gada N. Ušakovs ir Rīgas domes priekšsēdētājs, bijis Saeimas deputāts.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

N. Ušakovs dzimis Rīgā, viņa vecvecāki ieradās Latvijas PSR 1940. gadu beigās, vecmāmiņa un māte bijušas krievu valodas skolotājas, tēvs - inženieris rūpnīcā "Alfa".[1] Uzaudzis Imantā, 1994. gadā N. Ušakovs beidza vidusskolu. 1999. gadā viņš Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, 2002. gadā - maģistra grādu (Cand. oecon.) ekonomikā Eiropas studijās Dienviddānijas universitātē (Syddansk Universitet).[2] 1999. gadā N. Ušakovs naturalizācijas procesā kļuva par Latvijas pilsoni.

Karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā bijis pasniedzējs Latvijas Universitātē, bet drīz pēc tam kļuva par žurnālistu: strādājis Krievijas televīzijas NTV Baltijas nodaļā, Latvijas Televīzijas ziņu dienestā, laikrakstā "Respubļika" par ziņu un politikas nodaļas redaktoru, tāpat vēlāk laikrakstā "Telegraf" par ziņu un politikas nodaļas redaktoru, televīzijā TV5, Krievijas ziņu aģentūrā ITAR-TASS. 2006. gadā beidzis darbu žurnālistikā, pilnībā pievēršoties politikai.[1]

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā pēc Jāņa Urbanoviča uzaicinājuma N. Ušakovs iesaistījās politikā: iestājās Tautas Saskaņas partijā, bet tā paša gada novembrī tika ievēlēts par tās veidotās apvienības "Saskaņas Centrs" priekšsēdētāju.[3] 2006. gada Saeimas vēlēšanās ievēlēts 9. Saeimā.[4]

Pēc 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām, kurās N. Ušakovs startēja kā "Saskaņas Centra" saraksta līderis Rīgā, ievēlēts Rīgas Domē.[5] Pēc ievēlēšanas domē "Saskaņas Centrs" kopā ar partiju LPP/LC izveidoja pārliecinošu vairākuma koalīciju un abu partiju līderi tika ievēlēti domes vadībā. N. Ušakovs kopš 2009. gada 1. jūlija ir Rīgas domes priekšsēdētājs,[6] bet Ainārs Šlesers - viņa vietnieks (pēc A. Šlesera ievēlēšanas Saeimā par vietnieku ievēlēts Andris Ameriks, kurš tāpat kā N. Ušakovs amatu saglabāja arī nākamajā domes sasaukumā).

2009. gada decembrī skandalozu popularitāti izpelnījās domes sēdes ieraksts, kurā domes priekšsēdētājs N. Ušakovs un viņa vietnieks A. Šlesers neformāli apspriedās, tai skaitā lietojot rupjus lamuvārdus.[7][8] Opozīcijas mēģinājums atcelt mēru no amata par šādu necienīgu uzvedību nebija sekmīgs.

2011. gadā parakstu vākšanas referenduma ierosināšanai ietvaros N. Ušakovs parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un publiski apstiprināja to, tādējādi veicinot nepieciešamā parakstu skaita savākšanu referenduma ierosināšanai. Šis solis izraisīja kritiku ne vien latviešos un latviešu politiķos, bet par to viņu nosodīja arī virkne ietekmīgu paša partijas biedru.[9]

2013. gada vēlēšanās N. Ušakovs tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē, saņemot lielāko plusiņu skaitu no visiem kandidātiem — 110 572 — un 593 svītrojumus.[10] Pirmajā jaunā domes sasaukuma sēdē atkārtoti ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. 2013. gada novembrī tika ievēlēts par partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā Jāni Urbanoviču.

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

N. Ušakovs pārvalda krievu, latviešu un angļu, pamatlīmenī — vācu, dāņu un zviedru valodu. Brīvajā laikā aizraujas ar sportu — skriešanu un riteņbraukšanu.[3] 2011. gada 22. maijā, Rīgas maratona ietvaros, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvoja pārslodzi un tika hospitalizēts.[11] Rīgas mēra veselības stāvoklis saglabājās kritisks arī turpmākās dienās, tādēļ naktī uz 25. maiju viņš tika pārvests tālākai ārstēšanai uz klīniku Berlīnē.[12] 30. maijā viņš pamodās no mākslīgā miega.[13] 9. jūlijā viņš atgriezās Rīgā.[14]

N. Ušakovs ir šķīries no pirmās sievas un bijušās darba kolēģes žurnālistes Marijas Ušakovas. Šobrīd precējies ar Jeļenu Ušakovu (dzimusi Suhareva) — bezpeļņas organizācijas „Mums pa ceļam” valdes priekšsēdētāju un jauniešu avīzes „Priškoļnaja gazeta” redaktori.[15][16]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Labais krievs, Ināra Egle, raksts SestDienā (13.12.2008.), pārskatīts 16.06.2009.
  2. Nils Ušakovs, ziņas par 2009. gada Rīgas Domes vēlēšanu deputātu kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas 16.06.2009.
  3. 3,0 3,1 Par Nilu Ušakovu, biogrāfija oficiālajā mājaslapā, pārskatīta 16.06.2009.
  4. 9. Saeimā ievēlētie deputāti, CVK 25.10.2006. lēmums Nr. 53 CVK mājaslapā, pārskatīts 16.06.2009.
  5. Rīgā saskaitīti vēlētāju plusiņi un mīnusi par kandidātiem, raksts Diena.lv, BNS (12.06.2009.), pārskatīts 16.06.2009.
  6. Ušakovs kļūst par Rīgas mēru, raksts portālā TVNET (01.07.2009.), pārskatīts 01.07.2009.
  7. Ušakovs atvainojas par necenzēto sarunu domes sēdes laikā, Diena.lv (20.12.2009.), pārskatīts 26.01.2010.)
  8. Rīgas mērs Nils Ušakovs rupji lamājas!, video YouTube.com
  9. 'Nekā personīga': SC vadošie deputāti nostājas pret Ušakovu, referendumā par krievu valodu nepiedalīsies Delfi.lv
  10. Visvairāk svītrotie Rīgas vēlēšanās - Ēlerte, Rozentāle, Požarnovs. Ir.lv (2012.16.03.). Atjaunināts: 2013.06.13..
  11. Ārsti: Ušakova stāvoklis ir stabils; koma nav bijusi. Delfi (2011.05.23.). Atjaunināts: 2011.05.23.
  12. Ušakovs nogādāts Vācijas klīnikā. Delfi (2011.05.25.). Atjaunināts: 2011.05.25.
  13. Ušakovs pilnībā pamodies no mākslīgā miega. Delfi (2011.05.30.). Atjaunināts: 2011.05.30.
  14. Ušakovs atgriezies Rīgā. Delfi (2011.07.09.). Atjaunināts: 2011.07.09.
  15. Ušakovs otrreiz iestūrējis laulības ostā
  16. Ušakova kā Andželīna Džolija

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Birks
Rīgas domes priekšsēdētājs
2009. gada 1. jūlijs
Pēctecis: