Lielvārde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Lielvārde nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lielvārde
1905. gada revolūcijas piemineklis Lielvārdē
1905. gada revolūcijas piemineklis Lielvārdē
Ģerbonis: Lielvārde
Ģerbonis
Lielvārde (Latvija)
Lielvārde
Lielvārde
Koordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°E / 56.72306; 24.80583Koordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°E / 56.72306; 24.80583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Lielvārdes novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Lennewarden
Platība[1]
 • Kopējā 9,832 km2
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[2]
 • kopā 5 492
 • blīvums 558,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5070[3]
Mājaslapa www.lielvarde.lv
Lielvārde Vikikrātuvē

Lielvārde ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Lielvārdes novada centrs. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie Rumbiņas upītes grīvas, kur atradušies gan Daugavas līvu vecākā Uldevenes pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu Lielvārdes pils . Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā Rembates pagasta zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. Kopš 2004. gada Lielvārdes novada centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau vikingu laikos no skandināvu vārda warde — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā Indriķa hronikā (Lennewarde),[4] kad tā ietilpa Daugavas Līvzemē. No 1255. gada Lielvārdes draudzes novads (Kirchspiel Lennewarden) piederēja Rigas arhibīskapiem, bet 15.gs. pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. Livonijas kara laikā pili nopostīja. 17. gs. Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties Lielvārdes muižas apbūve. 1631. gada 21. jūnijā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra Vulfu dzimtai.

1861. gadā tika izbūvēta Rembates dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.[4] 1925. gadā Rembatei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados ziemeļos no Lielvārdes Rembates ciema teritorijā tuvumā izbūvēja militāro lidlauku un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.[4]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra pilsētas tiesības. 2004. g. 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par Lielvārdes novadu.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas - Rīgas arhibīskapa pils celta ap 1229.gadā senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta Livonijas kara laikā 1577.gadā
  2. Lielvārdes (Lāčplēša) parks - parka veidošana uzsākās 19. gadsimta beigās Lielvārdes muižas barona A.Vulfa vadībā. 1988.gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V.Ansavs, P.Mellis un Ē.Deplers, kuri strādājuši J.Karlova vadībā.
  3. Dievkalns - otrpus Rumbiņas ietekai Daugavā. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz 6. - 7.gs. m.ē.
  4. Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs - "Kraujās". Ēka celta 19. gs. sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta 1917.g., restaurēta 1922.gadā, kad piebūvēta veranda. 1970.gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram Andrejam Pumpuram (1844 - 1902).
  5. Lāčplēša gulta - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja.
  6. Lāčplēša sega - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem Ķeguma HES ūdenskrātuves ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz Ķegumu, bet 1976.gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem.
  7. Spīdalas bluķis - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no Aizkraukles.
  8. Uldevena koka pils - 12. gs. senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša Uldevena rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar 12. - 13. gs. latviešu feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās.
  9. Lielvārdes putnu dārzs - Lielvārdē, Parka ielā 3. Eksotisko mājputnu un dzīvnieku audzētava, kurā apskatāmi fazāni, baloži, karaliskās pīles, Tulūzas zosis, bronzas tītari, paipalas, fredkas un truši.
  10. Rembates parks - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā baronu Rautenfeldu muižas ainavu parks 1858. gadā. Parkā ir dīķis.
  11. Spīdalas saliņa - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju 1968. gadā.
  12. Lielvārdes luterāņu baznīca - 1932.gadā celtā baznīca atrodas 1747.g. būvētās un 1. pasaules kara laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - 1939. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. 1997. g. Lielvārdes draudze atzīmēja 540. gadadienu un baznīcas 250. gadskārtu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis akmens krusts (Krustakmens).
  13. Rumbiņas ūdenskritums - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.
  14. piemineklis 1905.gada cīnītājiem - uzstādīts vietā, kur 1905.g. 28. novembrī notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kur revolucionāri aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu baronus. Pieminekļa autors ir A.Gailītis.
  15. Lāčplēša kapi - pie Daugavas šosejas. Pirmie apbedījumi šeit veikti 18.gs. Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam Indriķim Pumpuram (autore I.Grīsle), skolotājai Alvīnei Grīnbergai (autore A.Līce). Te apglabāti režisors Kārlis Liepa, mācītājs Krons, skolotājs Staņislavs Gribusts.
  16. Lielvārdes dzelzceļa stacija - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap 1860.g., sagrauta 1917.g., uzcelta no jauna ap 1925.g. un otrreiz sagrauta 1944.g. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap 1946.g.
  17. Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā - pie Virsaišiem. Uzstādīts 1979.g. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties 1689.g. Šajā vietā ēka celta 1809.g., nodedzināta 1915.g. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs (1853. - 1856.g.) un strādājis Auseklis (1872. - 1874.g.).
  18. Lielvārdes katoļu baznīca - dievnams atklāts 1992. g.
  19. mucinieka Dina Sumeraga darbnīca - Lielvārdē, Putnu ielā 1. Latvijā vecākās mucinieku dzimtas pārstāvji darbu veic jau piektajā paaudzē. Meistars turpina senās tradīcijas un darina ozola un oša koka mucas. Iepriekš piesakoties, iespējama mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana, kā arī koka mucu, pirts baseinu - kubulu un ķipīšu pasūtīšana un iegāde.
  20. Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja - Lielvārdē, Rembates ielā.
  21. Kačas kalns - leģendas zintnieces Kačas piemiņai 1991. g. kalnā uzstādīts J.Zihmaņa veidots piemiņas akmens.
  22. Lielvārdes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca - Svētiņos. 1928. g. celtā koka baznīca nodegusi; 1936.g. atjaunota ar šīfera jumtu un ārsienu apmetumu.
  23. Pilskalns - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis.
  24. Dzejas ozoli - pie Kaibalas ietekas Daugavā. 1971.g. 21. septembrī šeit iestādīja trīs ozoliņus, jo A.Pumpura Lielvārdes muzeja sēdē tika nolemts atjaunot Ausekļa apdziedātos ozolus, nosaucot tos par dzejas ozoliem. Pirmo ozoliņu stādīja A.Pumpura dzimtas pārstāvji, otro - dzejnieki un rakstnieki, trešo - saimniecības "Lāčplēsis" pārstāvji.
  25. Vangusalu - Dinamarkas akmens - 2,7 m garais, 1,8 m platais un 1,5 m augstais robežakmens agrāk atradies stigu krustpunktā un apzīmējis četru pagastu - Jumpravas, Lielvārdes, Krapes un Rembates - robežu, 20.gs.60. gadu beigās pārvietots uz tagadējo vietu. Arī mūsdienās akmens iezīmē triju pagastu robežu krustpunktu. Akmenī iekalts Rīgas arhibīskapa simbols - sakrustots bīskapa zizlis un krusts, kā arī kaplis ar krustu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  3. Pasta indeksu grāmata
  4. 4,0 4,1 4,2 Lielvārdes vēsture