Krasnodara

Vikipēdijas lapa
Krasnodara
pilsēta
Краснодар
Krasnodara
Karogs: Krasnodara
Karogs
Ģerbonis: Krasnodara
Ģerbonis
Krasnodara (Krievija)
Krasnodara
Krasnodara
Krasnodara (Krasnodaras novads)
Krasnodara
Krasnodara
Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E / 45.033; 38.967Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E / 45.033; 38.967
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnodaras novads
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Citi nosaukumi Jekaterinodara
(1794-1920)
Platība
 • Kopējā 294,908 km2
Augstums 25−30 m
Iedzīvotāji (2023. gadā)[1]
 • kopā 1 121 291
 • blīvums 3 802,2/km²
Mājaslapa krd.ru
Krasnodara Vikikrātuvē

Krasnodara (krievu: Краснодар) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes. Krasnodaras novada administratīvais centrs. Kubaņas vēsturiskais centrs. Kubaņas kazaku (Кубанские кaзаки) galvenais centrs.

Šodien Krasnodara ir viens no lielākajiem Krievijas ekonomiskajiem centriem. Tā ir viena no visstraujāk augošajām Krievijas pilsētām un devītā visstraujāk augošā pilsēta Eiropā.[2] Tomēr atšķirībā no lielākās daļas lielo pilsētu, Krasnodaras ekonomika ir postindustriāla. Tās pamatā galvenokārt ir pakalpojumu nozare.

Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 1 121 291 (2023. gadā), tā ir 12. lielākā pilsēta Krievijā. Krasnodaras aglomerācijā dzīvo 1 728 678 cilvēki (2023. gadā), kas ir 8. lielākā aglomerācija valstī.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubaņas kazaku obelisks

Līdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja Krimas hanistei, kas pēc Kučuk-Kainardžas līguma parakstīšanas kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene Katrīna II Lielā izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai.

Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras Krievu—turku karā 1793. gadā, kad Kubaņas upes krastā uz Osmaņu impērijai piederošās Čerkesijas robežas tika uzbūvēts Jekaterinodaras (‘Katrīnas dāvanas’) cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu kazaku pilsētu. Kopš 1888. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. 1897. gadā pilsētā tika atklāts obelisks par godu Kubaņas kazaku 200 gadu valdīšanai Jekaterinodarā.

Krievijas pilsoņu kara laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan balto, gan sarkano rokās. Daudzi Kubaņas kazaki atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem.

Otrā pasaules kara laikā Krasnodaru no 1942. gada 12. augusta līdz 1943. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnodaras pilsēta ir sadalīta 4 iekšpilsētas (administratīvajos) apriņķos, kuru pakļautībā ir 5 lauku apriņķi, kuros ietilpst 29 lauku apdzīvotas vietas.

Karte Apriņkis Platība,

km²

Iedzīvotāju skaits (2022)
Rietumu 22 199 511
Karasunskas 152 306 131
Prikubanskas 474 404 884
Centrālais 28,5 188 818

Krasnodaras aglomerācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnodaras aglomerācija ilgu laiku bija viena no nedaudzajām miljonu aglomerācijām Krievijā, kurā bija pilsēta, kas nebija miljonu pilsēta. Aglomerācijas iedzīvotāju skaits tuvojas pusotram miljonam. Krasnodaras aglomerācija ir starpreģionāla, tajā ietilpst vairākas gan Krasnodaras novada, gan Adigejas Republikas teritorijas.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnodara ir nozīmīgs izglītības centrs. Pilsētā atrodas 15 ģimnāzijas, 5 liceji, 110 vispārizglītojošās un 20 specializētās skolas, kā arī 7 nevalstiskie liceji un skolas.

Pilsētā atrodas vairākās augstākās izglītības iestādes, tostarp:

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vides situāciju Krasnodarā pētnieki raksturo kā saspringtu. Īpaši aktuāla ir atmosfēras piesārņojuma problēma, ko rada autotransports. Pilsētas teritorijās, caur kurām iet galvenie autoceļi, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīda satura pieļaujamās normas tiek pārsniegtas no 1,5 līdz 7 reizēm.[4]

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Krasnodarā bija visvairāk reģistrēto automašīnu uz vienu iedzīvotāju starp Krievijas pilsētām. Ja Maskavā šis rādītājs ir 417 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, tad Krasnodarā — 437 automašīnas. Tranzīta transportam ir liela nozīme vasarā, kad satiksmes plūsma palielinās līdz 2 miljoniem automašīnu.

Arī pilsētas ūdenstilpēm ir augsta antropogēnā slodze. Ūdenī vairākas reizes ir pārsniegtas kaitīgo vielu, tostarp vara savienojumu, dzelzs, naftas ogļūdeņražu, nitrātu, pieļaujamās koncentrācijas.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnodarā dzimuši:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]