Spīdola (studenšu korporācija)
 | Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Spīdola (studenšu korporācija)" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
| Spīdola | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Dibināšana |
1947. gada 11. martā Pinebergā, Vācijā |
| Krāsas | Zelts-violets-balts |
| Devīze |
Tēvzemei, zinātnei un dailei. Mainīgā, mainies uz skaidrību! Concordia nostra perpetua sit! |
| Konventa dzīvoklis | Dzirnavu ielā 34a, Rīgā |
| Mājaslapa | http://www.spidolas.lv |
Studenšu korporācija Spīdola ir slēgta, nacionāla, akadēmiska mūža organizācija.
Spīdola tika dibināta 1947. gada 11. martā Vācijā, Pinebergā, kopā sanākot 30 jaunām latviešu studentēm. Tā bija pirmā latviešu studenšu korporācija, kas dibināta pie Baltijas Universitātes.
Vārds "Spīdola" ņemts no latviešu dzejnieka Raiņa daiļdarba "Uguns un nakts", kur Spīdola simbolizē latviešu nacionālo kultūru un mākslu. Spīdola — cīnītāja par taisnību, brīvību, Tēvzemi, tās valodu, kultūru un daili.
Simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Studenšu korporācijas Spīdola krāsas ir zelts-violets-balts. Tās simbolizē:
- Zelts — Spīdolas domas pieder tēvzemes zelta druvām.
- Violets — Spīdolas gars dzirkstī violetā liesmu kvēlē.
- Balts — Spīdolas ticība baltajai dienai.
Devīzes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Studenšu korporācijas Spīdola devīzes ir:
Tēvzemei, zinātnei un dailei. Mainīgā, mainies uz skaidrību! Concordia nostra perpetua sit! (Lai mūsu vienprātība būtu mūžīga!) [1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par spīti trūkumam, neērtībām un citām grūtībām Pinebergā, Vācijā esošās studentes juta vajadzību latviešu studējošajām sievietēm būt organizētām un neatpalikt no Latvijas laikā akadēmiski izglītotajām arī sabiedrisko aktivitāšu ziņā. Tā kā vecās Latvijas laika korporācijas bija slēgtas, radās doma par jaunu korporāciju radīšanu. Un tā 1947. gada 11. martā vakarā sveču gaismā Baltijas Universitātes Aula Magna pagrabā, pulcējoties 30 studentēm, tika dibināta studenšu korporācija Spīdola. Tika izvēlētas arī Spīdolu krāsas un devīzes. [2]
Komāns tika garantēts pie studenšu korporācijas Dzintra 1948. gada 23. maijā Eslingenā. Tā dzintras kļuva par mūsu krustmātēm un mēs par dzintru krustmeitām.
Spīdola krāsas atklāja 1949. gada 31. oktobrī.
Studenšu korporācija Spīdola Pinebergā kuplināja savu pulku ar 5 coetiem.[a]
Balstiesības Studenšu Prezidiju Konventā Spīdola ieguva 1954. gada 15. septembrī Ņujorkā, ASV.
Trimda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Baltijas Universitātes darbības beigšanas 1949. gada rudenī Spīdolas darbību pārņēma Filistru biedrība. 1956. gada 20. maijā spīdolas Ņujorkā dibināja Ņujorkas kopu, tā paša gada 10. oktobrī korporācijas biedres Sidnejā uzsāka aktīvu darbību Sidnejas kopā.
1956. gada 28. oktobrī tika dibināta korporācijas kopa Toronto. Aktīvai darbībai bija nepieciešams „audzināt, lai augtu, un veidot, lai veidotos", tādēļ 1957. gada 27. janvārī meiteņu solījumu deva 6. coetus (pirmais pēc Vācijas).
Kopas radās arī Klīvlandē, Mičiganā, Melburnā, Pertā, Vācijā, Zviedrijā, kā arī kuplinājās coetus skaits.
Spīdolas kopas centās piesaistīt jaunas locekles, lai studentēm būtu kur satikties un tās nepazustu latviešu sabiedrībai.
Latvijas kopas dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jau kopš dibināšanas Spīdolām bija vēlme korporāciju aiznest uz tās tēvzemi Latviju. Šis sapnis piepildījās 1991. gadā. Pirmais viesu vakars, uz kuru ieradās 13 viešņas, notika 1991. gada 26. jūnijā gleznotāja K.Kundziņa ģimenes dzīvoklī Blaumaņa ielā. Tam sekoja vēl daži viesu vakari, pēc kuriem tika uzņemts 45. coetus, pavisam 18 meitenes. Tā kā šis coetus radās laikā, kad Latvija atguva brīvību, pasaules spīdolas to nodēvē par Brīvības coetu.
1991. gada 10. septembrī Spīdola tika reģistrēta Latvijas Universitātē.
1992. gada 2. jūlijā, klātesot spīdolām no trimdas zemēm, Brīvības coetus saņēma krāsas.
1993. gada 15. jūlijā Spīdola tika reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā.
Spīdolas ir mitinājušās:
- Farmācijas muzejā Riharda Vāgnera ielā 13,
- Studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis kamīnzālē Aldaru ielā 7,
- Istabā studenšu korporācijas Imeria konventa dzīvoklī Pulkveža Brieža ielā 8,
- Kopš 1997. gada 20. oktobrī mājvieta ir dzīvoklis Dzirnavu ielā, Rīgā.
2014.gada rudenī uzņemts jau 72. coetus. Studenšu korporācija Spīdola turpina augt un attīstīties, lai savā mainībā un vienprātībā turpinātu kalpot tēvzemei, zinātnei un dailei.
Spīdolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ievērojamas spīdolas bijušas Vaira Vīķe-Freiberga un Aina Blinkena.
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Studenšu korporācija Spīdola - Par mums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
- ↑ «Studenšu korporācija Spīdola - Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
- ↑ Studentu Korporāciju Prezidiju Konvents
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||