Studentu korporācijas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Studentu korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Latviešu studentu korporācijām bija liela loma Latvijas brīvvalsts veidošanā, apkopojot latviešu tautas izglītoto daļu, veicinot tautiskās domas veidošanos, piedaloties brīvības cīņās un Latvijas Armijas veidošanā. 1989. gadā korporācijas tiek atjaunotas, un šobrīd vieno vairākus tūkstošus esošo un bijušo studentu.

Studentu korporāciju jumta organizācija ir Prezidiju Konvents (saīsinājumā P!K!) un studenšu korporāciju apvienojošā organizācija ir Studenšu Prezidiju Konvents (saīsinājumā (S!P!K!)

Studentu korporācijas Eiropā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studentu korporāciju pirmsākumi meklējami jau pirmajās universitātēs viduslaikos, kad no dažādām valstīm studēt sabraukušie jaunieši apvienojās pēc saviem dzimtajiem novadiem. 14. gs. nodibinājās pirmās vācu universitātes Heidelbergā, Vīnē un Prāgā. Šajās universitātēs biedrošanās notika pēc Parīzes organizāciju parauga - nationēs (Landsmanschaftēs). Studentu sabiedriskā dzīve notika obligātās kopmītnēs (bursā), kur valdīja stingra disciplīna. Šis laiks devis vārdu “buršs”, kas nav cēlies no vācu vārda “Bursche” un nozīmē jaunekli, zelli. Nākamajos gados, studentu tradīcijas vācu universitātēs turpināja veidoties un ieguva lielāku dažādību, pārņemot dažas tradīcijas no cunftēm un ģildēm. Vācu universitātēs darbojās arī citu tautību nationes, piemēram Prāgā - poļu, bavāriešu, sakšu un citu. Strīdi starp dažādo tautību studentiem bieži tika izšķirti ar zobenu, kas bija tā laika studenta tērpa piederums.

Pēc reformācijas, 16. gs., bursas aizvietoja “Collegium”, vēlāk “collegium nationalia”. Tās bija studentu sabiedrības, kas darbojās pēc ģilžu parauga un bija neatkarīgas no universitātes. Ar laiku tās pieņēma novadniecību raksturu. Šāds sadzīves veids turpinājās līdz 18.gs. otrajai pusei, kad brīvmūrniecības kustības ietekmēti, novadniecībās ieviesās pirmie slepenie ordeņi.

Savu pašreizējo formu studentu korporācijas ieguva 18. gs. Vācijas universitātēs (Heidelbergā, Jēnā, Getingenē u.c.) un vēlāk veiksmīgi izplatījās visā vācu kultūras telpā. 18.gs. beigās novadniecības, kas brīžiem bija spiestas darboties slepeni, sāka organizēties mazākās grupās. Tās nostājās pret ordeņiem, bet no tiem pārņēma brālības, mūža draudzības un klusu ciešanas principus. Pulciņi izstrādāja goda komānu un stingrus sadzīves noteikumus. Tomēr 18.gs. ne novadniecības, ne ordeņi, ne pulciņi neapmierināja visu studējošo sabiedriskās prasības. Parādijās jauns studentu organizācijas veids - Corps. Jaunās organizācijas, kas sāka darboties ap 1815.gadu, ir mūsdienu korporāciju pirmsākums. Korporācijas izveidojās kā slēgtas sabiedrības un to locekļu skaits bija mazs (10 - 30). To darbības principi un sadzīves iekārta līdzinājās šīsdienas korporācijām.

Kurzemnieku novadniecības raksturīgais tērps Getingenes universitātē 18.gs.

19.gs. radās dažādas radikālu uzskatu studentu grupas, kas sāka apkarot korporācijas un to principus. Korporācijas šiem uzbrukumiem atbildēja pie universitātēm nodibinot korporāciju jumta organizācijas - senioru konventus, kas vienoja un saskaņoja korporāciju darbību. Vācijā korporācijas pastāvēja līdz 1935. gadam, kad valsts vara tās slēdza. Pēc 2. pasaules kara korporācijas Vācijā atkal atjaunoja darbību.

Studentu korporācijas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu studentu korporāciju vēsture ir sākusies 19. gs. otrajā pusē Tērbatā un Rīgā.

Latvijas studentu korporāciju priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedru grupa Tērbatā. 20. gs. sākums

Baltijā pirmās korporācijas parādījās reizē ar lielākās augstskolas- Tērbatas universitātes darbības atjaunošanu 1802. gadā. Vācu tautības studenti pārnesa un iedzīvināja arī Tērbatas universitātē studentu sadzīves veidus no Vācijas. Jau 1808. gadā uz Tērbatu no Vācijas pārcēlās studentu korporācija/novadniecība ‘’Curonia’’, kas uzņēma tikai kurzemniekus. Jau drīz pēc tam Tērbatā sāka veidoties arī citas studentu sabiedrības, kas pārņēma korporāciju uzbūvi un principus. Starp tām var minēt vācbaltu korporācijas ‘’Livonia’’ un ‘’Fraternitas Rigensis’’, kas uzņēma attiecīgi Vidzemes muižniecības un Rīgas turīgo pilsoņu izcelsmes studentus. 1832. gadā visas Tērbatā dibinātās vācbaltu korporācijas apvienojas šaržēto konventā, kas ir visu korporāciju jumta organizācija un regulē to savstarpējās attiecības un iekšējo dzīvi.

1861. gadā nodibina pirmo tehnisko augstskolu Baltijā - Rīgas politehnikumu. Pie tā jau 1865. gadā dibinās pirmā vācbaltu studentu korporācija ‘’Fraternitas Baltica’’. Drīz tai seko arī citas. Arī Rīgā 1871. gadā tiek izveidots šaržēto konvents, kas apvieno visas Rīgā dibinātās studentu korporācijas.

Latviešu studentu korporācijas Tērbatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu studentu korporāciju aizsākumi meklējami Tērbatas universitātē kur 19. gs. vidū palielinoties latviešu studentu skaitam, arī sākās savstarpēja biedrošanās un šo biedrību iekšējās organizācijas pielāgošana korporāciju principiem. Lieli nopelni pirmo Latviešu studentu korporāciju izveidē pieder Atim Kronvaldam, jo tieši viņa ierosmē 1870. gadā Tērbatā izveidojās "Latviešu rakstniecības vakari", kas savu iekšējo uzbūvi un organizāciju gandrīz pilnībā veidoja uz korporāciju principiem. Vēlāk, no šiem vakariem izveidojās latviešu studentu korporācija "Lettonia".

Latviešu studentu korporācijas Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī Rīgā, pieaugot latviešu studentu skaitam politehnikumā radās nepieciešamība pēc sadzīves organizēšanas. 1880. Gadā Rīgas politehnikuma latviešu tautības studenti dibina studentu korporāciju ‘’Selonija’’. Latviešu studentu korporāciju vēsture Latvijā ir cieši saistīta ar cīņu par latviešu tiesībām un nacionālo atmodu. Lai panāktu savu korporāciju atzīšanu par līdzvērtīgām un aizstāvētu tautas godu latviešu burši gan Rīgā, gan Tērbatā izcīnīja neskaitāmas rapieru divkaujas (menzūras) ar vācbaltu studentiem. Tie bija pirmie kontakti kuros, vācu uztverē, latviešu zemnieks nostājās pretī dižciltīgiem vācu muižniekiem kā līdzvērtīgs pretinieks. Gala rezultātā tomēr 1897. gadā Selonija, pateicoties poļu un krievu korporāciju atbalstam, tika uzņemta Rīgas šaržēto konventā, tādējādi paverot ceļu citu latviešu korporāciju izveidei un legalizācijai.

Latviešu studentu korporācijas veidojās arī ārpus Baltijas. Tā 1896. gadā Pēterburgas latviešu studenti izveidoja ‘’Fraternitas Petropolitana’’, bet 1902. gadā Maskavā izveidojās ‘’Fraternitas Moscoviensis’’, kas vēlāk mainīja nosaukumu uz ‘’Fraternitas Lettica’’.

Pirmā pasaules kara laikā lielākā daļa korporāciju pārtrauca savu darbību un daļa, kopā ar Rīgas politehnikumu, tika evakuētas uz Krieviju. 1918. gadā Latvijā esošie korporāciju biedri aktīvi iesaistījās Latvijas republikas proklamēšanā piedaloties proklamēšanas akta organizēšanā un nodrošinot kārtību tā laikā. Drīz pēc tam lielākā daļa aktīvo biedru ar speciālu kopsapulces lēmumu nolēma nodot sevi pagaidu valdības rīcībā, iestājoties tās bruņotajos spēkos. Tika izveidota atsevišķā studentu rota, kuras sastāvu sākotnēji veidoja galvenokārt studentu korporāciju biedri. Pateicoties savai organizētībai un disciplīnai atsevišķā Studentu rota ilgu laiku bija viena no jaunās Latvijas armijas uzticamākajām vienībām.

Latviešu studentu korporācijas Latvijas republikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu studentu korporācijas Tervetia dibinātāji. 1922. gads

1919. gadā tika izveidota Latvijas augstskola, kas vēlāk ieguvu nosaukumu Latvijas Universitāte. Pie tās darbību uzsāka visas līdzšinējās latviešu studentu korporācijas. 1920. gadā, šaržēto konventa vietā, pēc tāda paša principa, tika izveidots Prezidiju konvents, kas turpmāk apvienoja visas Latvijas studentu korporācijas.

20. - 30. gadi bija vēl nepieredzēts korporāciju uzplaukuma laiks. Ja līdz tam korporācijas, tomēr, nereti tika uzskatītas kā salīdzinoši vāciskas organizācijas, tad pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kļuva skaidrs korporāciju stingri nacionālais raksturs un mērķi. Šajā laikā attīstījās gan vecās korporācijas, gan arī veidojās daudzas jaunas. 20. gs. 30. gados lielākā daļa latviešu studentu bija kādas akadēmiskās mūža organizācijas biedri.

1934. gadā, pēc K. Ulmaņa apvērsuma, studentu korporācijas bija, pamatoti, satrauktas vai jaunā vara atļaus korporāciju pastāvēšanu līdzšinējā formā. Tomēr tām, ar k! Ventonia filistra, kara ministra Jāņa Baloža palīdzību, izdevās pārliecināt K. Ulmani par savu lojalitāti Latvijas valstij. Neskatoties uz to, visus turpmākos gadus autoritārais režīms korporācijas uztvēra ar zināmu neuzticību, jo tās bija izteikti demokrātiskas organizācijas, kam nebija pieņemamas daudzas autoritārā režīma izpausmes. Studentu korporācijas izlēma nedaudz pieklusināt savu iekšējo un ārējo sadzīvi, lai nerastos apdraudējums to pastāvēšanai.

1940. gadā, padomju karaspēkam okupējot Latviju, tiek slēgtas visas akadēmiskās mūža organizācijas un to īpašumi konfiscēti. Korporāciju darbība oficiāli netiek atjaunota arī vācu okupācijas laikā, tomēr vairāki konventi savu darbību atjauno puslegālā stāvoklī. Tiek noorganizēti vairāki komerši.

Latviešu studentu korporācijas trimdā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara beigās liela daļa korporāciju biedru devās bēgļu gaitās un korporācijas savu darbību lielākā vai mazākā mērā, emigrācijas apstākļos atjaunoja bēgļu nometnēs Vācijā jau pirmajos pēckara gados. Tā kā daudzi latviešu studenti savas iesāktās studijas vēlējās turpināt, bet vecās korporācijas, pirmajos trimdas gados, jaunus biedrus neuzņēma, lai uzturētu latvietību un stiprinātu draudzību, trimdas apstākļos Vācijā 1947. gadā tika dibinātas četras jaunas studentu korporācijas. Pinnebergā, Baltijas Universitātē izveidojās Fraternitas Imantica, Gersicania un Fraternitas Cursica savukārt latviešu studenti Minhenē izveidoja Fraternitas Vanenica.

Pēc 1949. gada sākās latviešu izceļošana no Vācijas uz jaunajām mītnes zemēm. Līdz ar to arī vairs nebija iespējama korporāciju dzīves organizēšana līdzšinējā formā. Lai apvienotu piecos kontinentos izkaisītos latviešu buršus, korporācijām tika izstrādāti trimdas statūti. Korporāciju sadzīve tika organizēta korporāciju kopās, kurās darbojās vienuviet dzīvojoši, dažādu korporāciju biedri. Katrai korporācijai pastāvēja globālais prezidijs, kas vadīja un koordinēja savas korporācijas dzīvi dažādos kontinentos.

1949. gadā tika dibināta Latvijas Korporāciju Apvienība, kas kļuva par visu Latvijas korporāciju jumta organizāciju trimdā. Tās mērķis bija vadīt un uzturēt korporāciju darbību trimdas apstākļos vienlaikus saglabājot maksimāli daudz pirmskara Prezidiju konventa tradīciju. Korporācijām bija liela nozīme latvietības saglabāšanā trimdas sabiedrībā, it sevišķi jaunatnē, jo pēc apmešanās jaunajās mītnes zemēs atsākās arī jaunu biedru uzņemšana. Tāpat arī korporāciju darbība ļāva saglabāt vairāk nekā 100 gadus vecās latviešu studentu akadēmiskās dzīves tradīcijas.

Latviešu studentu korporācijas mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā palikušie un padomju represijas pārcietušie burši, visus okupācijas gadus tikās neoficiāli, dažādās jubilejās un bērēs. Sākoties trešajai atmodai radās labvēlīgi apstākļi korporāciju darbības atjaunošanai Latvijā. Sadarbojoties Latvijas un trimdas buršiem, pirmās korporācijas savu darbību Latvijā atjaunoja jau 1989. gadā. 1990. gadā tiek atjaunota Prezidiju Konventa darbība. Līdz 1993. gadam savu darbību Latvijā ir atjaunojušas vai uzsākušas gandrīz visas Latviešu studentu korporācijas. Sākas lēna to pirmskara īpašumu atgūšana. Šodien korporācijas ir veiksmīgi pielāgojušās 21. gs. dinamiskajai dzīvei, tajā pašā laikā saglabājot savu seno kodolu, mērķus un tradīcijas.

Latvijas studentu korporāciju biedri gatavojas ikgadējam 18.Novembra gājienam no LU uz Brāļu kapiem Rīgā. (2013)

Šobrīd Latvijā darbojas šādas studentu korporācijas:

Nosaukums Dibināta Devīze
Gads Vieta
Lettonia 1870 Tērbata Vitam, salutem, veritatem / Acti Labores Jucundi
Fraternitas Arctica 1880 Rīga P.C.T. (Vīrs un vārds)
Selonija 1880 Rīga Draugam, tēvijai / Virtute et fide
Lettgallia 1899 Tērbata Per aspera ad astra / Labor et fidelitas
Talavija 1900 Rīga Roku rokā / Darbs ceļ vīru
Fraternitas Lettica 1902 Maskava Scientia pro patria / Zināšanas tēvzemei
Latvia 1917 Tērbata Pro Latvia / Virtutes bonos dies viventi faciunt
Ventonia 1917 Tērbata Draugam, godam, taisnībai
Tervetia 1922 Rīga Visu par Latviju / Visi viens
Beveronija 1922 Rīga Zinātne zīmē pilnības augstumus / Brālība veido tautas spēku
Philyronia 1924 Liepāja Vera amicitia - decus vitae / Darbs, griba, pienākums
Fraternitas Metropolitana 1924 Rīga Vienotiem spēkiem par godu, draugu, tēvzemi
Fraternitas Vesthardiana 1924 Rīga Tautas slava - paša gods / Būt vai nebūt
Fraternitas Academica 1925 Rīga Tautai un tēvijai / Amicus optima vitae possessio
Fraternitas Lataviensis 1926 Rīga Pro patria, iustitia, honore
Patria 1926 Rīga Par draudzību un darbu, par Tēvija brīvi / Fidei et veritati
Fraternitas Livonica 1926 Rīga Lūzti, bet neliecies / Vīrs un vārds
Vendia 1927 Rīga Tēvija, gods, pienākums / Virtute et exemplo
Salgalia[1] 1927 Rīga Draugam sirdi - naidniekam krūtis
Lacuania 1927 Rīga Vires unitae agunt
Ruthenia[1] 1929 Rīga P.C.T. / Vera amicitia in calamitatibus dignoscitur
Fraternitas Imantica 1947 Pinneberga Scientiae, populo, patriae / Svešumā tēvzemei / Lai zobens nesarūs
Gersicania 1947 Pinneberga Amicus, amico, omnia patriae / Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam / Kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei
Fraternitas Cursica 1947 Pinneberga Darbi taisnībai, uzticība draugam, zobens tēvzemei
Fraternitas Vanenica 1947 Minhene Tēvijai, pienākumam, draudzībai / Veritati, humanitati, virtuti

Studenšu korporācijas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Dibināta Devīze
Gads Vieta
Daugaviete 1921 Rīga Par taisnību, daiļumu un visu cēlu / Pars pro toto / Patientia vincit omnia
Gundega 1923 Rīga Dailei, tautietei / Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot / In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas
Dzintra 1924 Rīga Fidei et veritati
Imeria 1924 Rīga Tautietei - zinātnei / Viena par visām un visas par vienu
Selga 1927 Rīga Veido sevi tēvijai, darbam, dailei, zinātnei
Gaujmaliete 1927 Rīga Skaidru sirdi, modru garu / Cordi, animae, intellectui / Anima candidissima, gratia iucundissima, humanitas profundissima
Varavīksne 1927 Rīga Darbam, dailei, vienībai / Vitam impendere vero
Līga 1928 Rīga Par mākslu, draudzeni un tēviju
Sororitas Tatiana 1932 Rīga Par taisnību, kultūru, vienību
Aurora 1933 Rīga Vienoti tēviju ziedonī celt / Censoņiem ilgoties nepagurt darbiem zinību kalngalos steitgt
Spīdola 1947 Pinneberga Tēvzemei, zinātnei un dailei / Mainīgā mainies uz skaidrību / Concordia nostra perpetua sit
Zinta 1947 Pinneberga Vitam impendere vero
Staburadze 1947 Minhene Tēvzemei, uzticībai, izturībai / Patriae, fidei, persevarantiae

Latviešu studentu korporācija Lietuvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kauņas Vītauta Dižā universitātē starpkaru periodā mācījās daudz latviešu studentu. 1927. gada 23. februārī viņi nodibināja latviešu studentu korporāciju Sidrabenia (no zemgaļu zemes Sidrabenes latinizētā nosaukuma). Korporācijas locekļi aktīvi organizēja latviešu-lietuviešu vienības kongresus. Korporācijas darbība pārtraukta pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā un nav atjaunota.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V. Ščerbinskis, Uzticīgi draugam, Rīga, 2010.