Šengenas zona
 Šengenas zonas karte
Šengenas zona Valstis de facto iesaistītas Valstis, kuras ir Šengenas zonā gaisa un jūras satiksmē ES dalībvalstis ar līgumu apņēmušās nākotnē pievienoties Šengenas zonai | |
| Daļa no |
 Eiropas Savienības politikas |
|---|---|
| Tips | Atvērto robežu zona |
| Izveidota | 1995. gada 26. martā |
| Dalībvalstis |
29 valstis
|
| Platība | 4,595,131 km2 (1,774,190 sq mi) |
| Iedzīvotāju skaits | 453 234 255 |
| Blīvums | 98,7/km2 |
| IKP (Nomināli) | US$19.213 triljoni[1] |
Šengenas zona (angļu: Schengen Area, franču: Espace Schengen, vācu: Schengen-Raum, itāļu: Spazio Schengen) ir bezvīzu ceļošanas zona Eiropā, kurā dalībvalstis ir atteikušās no iekšējām robežkontrolēm un uzņēmušās kopēju ārējo robežu kontroli. Šī zona ir nosaukta Luksemburgas pilsētas Šengenas vārdā, kurā 1985. gadā parakstīja Šengenas līgumu, kas stājās spēkā 1995. gadā. Sākotnēji Šengenas zona tika izveidota, lai atvieglotu cilvēku pārvietošanos starp dalībvalstīm un veicinātu saimniecisko un kultūras sadarbību. Pašreizējā Šengenas zona ir izveidota, balstoties uz vienošanām un līgumiem starp dažādām Eiropas valstīm. Lai iestātos Šengenas zonā, valstij ir jāizpilda noteikti kritēriji attiecībā uz robežkontroli, drošību un vīzu politiku.[2]
Dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada sākumā Šengenas zonā ietilpa 25 Eiropas Savienības dalībvalstis — Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Horvātija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kuras nav ES dalībvalstis.
Austrija ilgstoši bloķēja Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā, norādot uz lielo migrantu skaitu, kas caur šīm abām Balkānu valstīm nelegāli nokļūst ES.[3] 2024. gada 31. martā Rumānija un Bulgārija daļēji pievienojās Šengenas zonai, taču to sauszemes robežas joprojām palika kontrolētas,[4] bet pēc 22. novembrī Budapeštā notikušās Austrijas, Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas iekšlietu ministru sanāksmes Austrija atcēla savus iebildumus.[5] Šobrīd plānots, ka abas valstis Šengenas zonā pilnvērtīgi iekļausies 2025. gada 1. janvārī.
-
Šengenas zonas paplašināšanās
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «World Economic Outlook Database, October 2023». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2024. gada 31. marts.
- ↑ Eiropas Savienības Padome: Šengenas zonas skaidrojums. Skatīts: 2024-04-23.
- ↑ «Eiropas Savienība apstiprina Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai, bet atsaka Bulgārijai un Rumānijai». lsm.lv. Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ «Bulgārija un Rumānija daļēji pievienojas Šengenas zonai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ Bulgārija un Rumānija drīzumā varētu kļūt par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībvalstīm lsm.lv 2024. gada 22. novembrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šengenas zona.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|