Ūdensstrazds
| Ūdensstrazds Cinclus cinclus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ūdensstrazdu dzimta (Cinclidae) |
| Ģints | Ūdensstrazdi (Cinclus) |
| Suga | Ūdensstrazds (Cinclus cinclus) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas un nometnieku areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Ūdensstrazds Vikikrātuvē | |
Ūdensstrazds jeb krūšu putns[1] (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.[2] Izdala 14 pasugas, no kurām viena ir izmirusi.[2]
Ūdensstrazds ir Norvēģijas nacionālais putns.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdensstrazds sastopams kalnu apvidos Eiropā no Skandināvijas līdz Vidusjūrai un austrumu virzienā līdz Urāliem, arī Marokā, Mazāzijā, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.[4][5] Reizēm ieklejo Fēru salās, Maltā un Tunisijā.[5]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensstrazds Latvijā ir parasts ziemotājs. Latvijā pārziemo putni, kas ligzdo Skandināvijā, Somijas ziemeļos un Kolas pussalā. Katru gadu ziemo aptuveni 350—500 īpatņu. Rudenī pirmie putni parādās oktobra beigās un ieņem ziemošanas teritorijas pie straujām un krāčainām, cilvēka mazietekmētām upēm un upītēm, slūžām un ūdenskritumiem. Tas ir vientuļnieks un teritorijas garums gar upes krastu ir apmēram 100—500 m.
Ūdensstrazdi sastopami līdz pat marta beigām, kad tie sāk ceļojumu atpakaļ uz ligzdošanas vietām Skandināvijas kalnu upju krastos. Latvijā ligzdo reti — zināmas tikai dažas ligzdvietas.[4][6][7][8] Latvijā sastopama nominālpasuga — Cinclus cinclus cinclus.[2]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensstrazds ir vidēji liels, bet drukns un apaļīgs ūdensputns ar īsu asti un asu, smailu knābi.[5][9] Tas ir tikai nedaudz mazāks par mājas strazdu.[7] Ķermeņa garums 17—20 cm, spārnu plētums 25,5—30 cm, svars nominālpasugas tēviņam 53—76 g, mātītei 46—72 g.[9][10]
Apspalvojums tumši brūns vai melni brūns, ar koši baltām krūtīm, kuras no apakšas apņem sarkanbrūna josla. Arī galva ir sarkanbrūna vai brūna. Jaunie putni ir pelēkāki. Knābis un kājas melnas.[5][9]
Piemērošanās dzīvei ūdenī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Putna spalvas ir klātas ar tauku slāni, kas neļauj ledainajam ūdenim piekļūt ķermenim. Virsastes tauku dziedzeris, ar kura sekrētu putns ietauko spalvas, ir ļoti liels. Putna nāsis un ausis tiek noslēgtas ar ādas plēksnītēm, kas atgādina vārstuļus. Lai zem ūdens ķermenis neatdzistu, tā apspalvojums ir ļoti biezs. Lai skaidri redzētu zem ūdens, ūdensstrazdam mainās acs lēcas izliekums. Zem ūdens, lai pasargātu acis, tās nosedz arī balta membrāna. Īsie, strupie kāju pirksti ir izcili piemēroti upes grunts uzrušināšanai un barības meklēšanai.[4][5][8][9]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdensstrazds vienmēr uzturas strauju upju un upīšu tuvumā, ik pa brīdim ielecot ūdenī pēc barības. Putns nirst pret upes straumi, tas ieplēš spārnus un tajā brīdī tiek piespiests pie upes dibena. Brīdī, kad putns pagriežas straumes virzienā, tas kā šampānieša korķis tiek izspļauts ūdens virspusē.[8] Meklējot barību zem ūdens, ūdensstrazds, ar kāju pirkstiem pieķeroties akmeņiem, skraida pa gultni. Izmantojot spārnus kā airus, tas spēj peldēt zem ūdens, kā arī māk peldēt uz ūdens virsmas.[4][9] Arī uz sauszemes putns ir ļoti kustīgs, reizēm izdara pietupienus un ik pa laikam pārlido no vienas vietas uz otru. Lidojums straujš, taisns. Pārlidojot izdod īsu, asu saucienu "strītts".[7]
Ligzdo pie kalnu upītēm ar akmeņainiem krastiem. Ja ziema nav barga, pārziemo ligzdošanas teritorijā. Bargākos apstākļos meklē vietas ar neaizsalstošām upītēm, pēc iespējas tuvāk ligzdošanas teritorijai.[9] Migrācijas pārlidojumu veic naktī.[11]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensstrazds barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem — maksteņu, strauteņu, viendienīšu, dūneņu un citu kukaiņu kāpuriem, vēzīšiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām.[4][8] Barību meklē, izmantojot redzi.[9]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas sezona atkarībā no reģiona ir atšķirīga. Agrākās ligzdošanas sezonas sākas jau februārī, bet vidēji aprīlī.[5][9] Parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm tēviņam var būt vairākas mātītes. Ligzdošanas sezonas laikā tēviņi kļūst agresīvi — nesapārojies tēviņš var nogalināt sveša tēviņa putnēnus vai izpostīt perēkli, lai iegūtu izdevību sapāroties.[5] Katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija, kuru tēviņš aizsargā no citiem tēviņiem. Mātīte ligzdai izvēlas pēc iespējas grūtāk pamanāmu vietu, bet teritorijas aizsardzībā nepiedalās.[5] Ligzdai lodveida forma, vīta no salmiem un sūnām. Parasti atrodas kādā spraugā zem tiltiem, klintīs aiz ūdenskrituma vai mūra sienās.[9] Labprāt ligzdo putnu būrīšos.[11]
Sezonā 1—2 perējumi. Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 15—16 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 20—24 dienu vecumā. Vecāki tos turpina barot, līdz jaunie putni iemācās barību sagādāt paši. Iesākumā jaunie putni medī tikai seklā ūdenī. Pat viena perējuma jaunie putni nekļūst vienlīdz ātri neatkarīgi. Visaktīvākie un spēcīgākie vecākus atstāj pēc apmēram 9 dienām, bet slinkākie un vājākie pēc 15 dienām.[9] Ūdensstrazda dzīves ilgums ir līdz 8 gadiem.[5][9][11]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensstrazdam ir 14 pasugas:[2]
- Cinclus cinclus cinclus — nominālpasuga, ligzdo Eiropas ziemeļos, Francijas centrālajā daļā un rietumos, Spānijas ziemeļos, Korsikā un Sardīnijā;
- Cinclus cinclus aquaticus — ligzdo Eiropas centrālajā daļā un dienvidos;
- Cinclus cinclus baicalensis — ligzdo Sibīrijas centrālās daļas dienvidos un dienvidaustrumos;
- Cinclus cinclus cashmeriensis — ligzdo Himalaju rietumos un centrālajā daļā;
- Cinclus cinclus caucasicus — ligzdo Kaukāzā, Turcijā, Irānas un Irākas ziemeļos,
- Cinclus cinclus gularis — ligzdo Skotijā (izņemot rietumus), Anglijā un Velsā;
- Cinclus cinclus hibernicus — ligzdo Īrijā un Skotijas rietumos;
- Cinclus cinclus leucogaster — ligzdo Krievijas centrālās daļas dienvidos, Ķīnas ziemeļrietumos, Afganistānā un Pakistānas ziemeļos;
- Cinclus cinclus minor — ligzdo Ziemeļāfrikas rietumos;
- †Cinclus cinclus olympicus — ligzdoja Kiprā;
- Cinclus cinclus persicus — ligzdo Irānas dienvidrietumos;
- Cinclus cinclus przewalskii — ligzdo Himalaju austrumos, Tibetas dienvidos un Ķīnas rietumos;
- Cinclus cinclus rufiventris — ligzdo Sīrijas rietumos un Libānā;
- Cinclus cinclus uralensis — ligzdo Urālos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Putni dabā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 World Bird List: Dippers, leafbirds, flowerpeckers, sunbirds, 2018
- ↑ «Jau 50 gadus Latvijas nacionālais putns – baltā cielava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 7. maijā. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Dabas Muzejs: Ūdensstrazds Cinclus cinclus[novecojusi saite]
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 «ADW: Cinclus cinclus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
- ↑ «Birding Latvia: Ūdensstrazdu ekskursija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Putni LV: Ūdensstrazda ziemošana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. janvārī. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 Slītere: Lidojošā zemūdene - ūdensstrazds[novecojusi saite]
- ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 «ARKive: Dipper (Cinclus cinclus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
- ↑ Alive: White-throated Dipper (Cinclus cinclus)
- ↑ 11,0 11,1 11,2 «Nature Gate: Dipper». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Daba: Ūdensstrazds
- Ūdensstrazdu Cinclus cinclus būrīšu projekta 10 gadu darbības pārskats[novecojusi saite]
- Dziedava: Ūdensstrazds
- Spārnotie ceļotāji no Skandināvijas - ūdensstrazdi Arhivēts 2021. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Selgas foto: Ūdensstrazds[novecojusi saite]
- Nord University: Dipper (Cinclus cinclus) Arhivēts 2020. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē.