1579. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1576 1577 1578 - 1579 - 1580 1581 1582 |
| Latvijā: | 1576 1577 1578 - 1579 - 1580 1581 1582 |
| Laikapstākļi: | 1576 1577 1578 - 1579 - 1580 1581 1582 |
| Sportā: | 1576 1577 1578 - 1579 - 1580 1581 1582 |
| Kino: | 1576 1577 1578 - 1579 - 1580 1581 1582 |
Šajā lapā ir apkopoti 1579. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561–1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, viņa ieceltais Livonijas vietvaldis (1578–1586) bija Georgs Radvils.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |