1577. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1574 1575 1576 - 1577 - 1578 1579 1580 |
| Latvijā: | 1574 1575 1576 - 1577 - 1578 1579 1580 |
| Laikapstākļi: | 1574 1575 1576 - 1577 - 1578 1579 1580 |
| Sportā: | 1574 1575 1576 - 1577 - 1578 1579 1580 |
| Kino: | 1574 1575 1576 - 1577 - 1578 1579 1580 |
Šajā lapā ir apkopoti 1577. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560—1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas, daļēji Livonijas Karalistes sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561—1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes bīskaps (1560—1583) un krievu okupētās Livonijas karalis (1570—1578) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, bet Livonijas vietvaldis (1566—1578) bija Jānis Hodkevičs.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Turpinājās Livonijas karš:
- 1577. gada sākumā karalis Magnuss un Krievijas cars Ivans IV noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas visas agrākās Magnusa tiesības uz zemēm Livonijā, kas atradās uz ziemeļiem no Gaujas.[1] Taču Magnuss pārkāpa šo vienošanos un proklamēja uzsaukumu Livonijas piļu un pilsētu aizstāvjiem, kurā aicināja padoties, kas tos pasargātu no Krievijas cara karapulkiem. Tā Livonijas karalim Magnusam padevās Krustpils, Koknese, Ērgļi, Valmiera, Piebalga, Ļaudona, Bērzaune, Suntaži, Nītaure, Aizkraukle, Lielvārde, Mālpils un citi Vidzemes pilsnovadi.
- Arī Cēsu pilsoņi sacēlās pret Polijas-Lietuvas karaspēka garnizonu un lūdza Krievijas vasaļvalsts Livonijas Karalistes valdnieku Magnusu pārņemt pilsētu savā valdīšanā.
- Krievijas cars Ivans IV lika Magnusu apcietināt un pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes ieņēma Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem. Apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās.
- 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Форстенъ Г.В. Балтiйскiй вопросъ въ XVI и XVII столетiяхъ (1544—1648). Томъ I: Борьба изъ за Ливонiи. — Санктъ-Петербургъ, 1893. — с.667.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |