1578. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1575 1576 1577 - 1578 - 1579 1580 1581 |
| Latvijā: | 1575 1576 1577 - 1578 - 1579 1580 1581 |
| Laikapstākļi: | 1575 1576 1577 - 1578 - 1579 1580 1581 |
| Sportā: | 1575 1576 1577 - 1578 - 1579 1580 1581 |
| Kino: | 1575 1576 1577 - 1578 - 1579 1580 1581 |
Šajā lapā ir apkopoti 1578. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560—1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561—1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes bīskaps (1560—1583) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, viņa ieceltais Livonijas vietvaldis (1578—1586) bija Georgs Radvils.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Turpinājās Livonijas karš:
- noslēdza Dānijas un Krievijas pamieru uz 15 gadiem, kurā Dānija atzina cara tiesības uz Livoniju, saglabājot vienīgi Sāmsalu un Muhu salu. Magnuss atteicās no Livonijas karaļa titula, padevās Polijas—Lietuvas valdnieka Stefana Batorija aizsardzībā, pameta lēņus Igaunijā un Vidzemē un apmetās Kurzemes bīskapijas galvaspilsētā Piltenē.
- 1578. gada 21. oktobrī Cēsu kaujā pie Cēsu pils apvienotais Polijas—Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa J. Boises un lietuviešu karavadoņa A. Sapjehas vadībā sakāva Krievijas caristes karaspēku.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |