1609. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1606 1607 1608 - 1609 - 1610 1611 1612 |
Latvijā: | 1606 1607 1608 - 1609 - 1610 1611 1612 |
Laikapstākļi: | 1606 1607 1608 - 1609 - 1610 1611 1612 |
Sportā: | 1606 1607 1608 - 1609 - 1610 1611 1612 |
Kino: | 1606 1607 1608 - 1609 - 1610 1611 1612 |
Šajā lapā ir apkopoti 1609. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kas nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Notikumi Latvijas teritorijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms laiks vai visa gada laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Frīdrihs Bauskai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu, tāpēc šo gadu uzskata par oficiālu pilsētas statusa piešķiršanu.
- Poļu karavadonis Jans Hodkēvičs sakāva Mansfelda komandēto karaspēku, ieņēma Daugavas grīvu un rezultātā zviedri zaudēja savu pēdējo atbalsta punktu pie Daugavas.
- Ēveles evaņģēliski luteriskajai baznīcai ērģeļmeistars Šteins uzbūvēja ērģeles.
- Celta Ēveles mācītājmuiža.
- Par Cēsu vaivadu kļuva Kšištofs Sluška.
- Tika izdota Livonijas ordinācija.
- Sigismunds III reabilitēja Dāvidu Hilhenu.
Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- janvāris — Kurzemes hercogs Vilhelms apprecējās ar Prūsijas hercogistes princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas apgabalu.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. marts — Prūsijas hercogistes valdība Kēnigsbergā izdeva apliecinājumu, ka hercogs Vilhelms ir samaksājis 50 000 guldeņu ķīlas naudas par Grobiņas apgabalu. Šis Vilhelmam izsniegtais dokuments nodrošināja Kurzemes hercogu tiesības pret iespējamām Prūsijas pretenzijām nākotnē. Bet faktiski tā ir princeses Sofijas, kā hercoga Vilhelma sievas pūra daļa.
- 23. marts — poļu karakuģi sakāva zviedrus Salacgrīvas kaujā.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. marts — Jans II Kazimirs Vāsa, Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs (miris 1672.)
- Reinholds Rādemāhers (Reinhold Rademacher) — uzņēmējs.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Henrihs Volfs — Rīgas monētu meistars
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Bauskas senais zīmogs. -
Dokuments par Grobiņas apgabala atdošanu Kurzemes hercogistei.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |