1626. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Latvijā: 1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Laikapstākļi: 1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Sportā: 1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Kino: 1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629

Šajā lapā ir apkopoti 1626. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti. Karadarbības rezultātā liela Pārdaugavas hercogistes daļa nonāca zviedru pakļautībā.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cēsis atkal nonāca zviedru karaļa Gustava Ādolfa varā. Šajā laikā pilsēta daļēji tika atjaunota. Zviedrijas karalis pilsētu atdāvināja savam kancleram Akselam Uksenšērnam.
  • Zviedru karaspēks atstāja iepriekšējā gadā ieņemto Rēzeknes pili.
  • Rīgā tika ieviesta jauna muita – licence, bet kontribūcija un Rīgas parādi tika atcelti. Rīgas maksātās licences bija regulārākais un viens no prāvākajiem Zviedrijas valsts kases ieņēmumiem.
  • Zviedru vadībā Rīgas priekšpilsētas tika norobežotas ar palisādēm, kuras veidoja Rīgas ārējo nocietinājumu joslu. Vaļņos un palisādēs iekļautās teritorijas platība bija 226 ha.
  • Pirmās liecības par Rīgas frizieru amatu.
  • Rīgas tipogrāfs Gerhards Šrēders kļuva par pilntiesīgu Rīgas pilsoni un tāpat, kā iepriekšējais tipogrāfs N. Mollīns, tika atbrīvots no pilsētas nodokļiem un klaušām. Tajā pat laikā sākās G. Šrēdera pirmie strīdi ar Rīgas grāmatsējējiem Kristianu Rītavu un Dītrihu Vitmani par grāmatu izplatīšanu Rīgā.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17. janvāris — Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem - aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem - sasniedza Valles muižu. Kaujā pie Valles Zviedrijas karaspēks sakāva poļu spēkus. Līdz ar to Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zviedru iekarotajā Sēlpils pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu, taču beidzās nesekmīgi.
  • 20. oktobris — Zviedru ierēdnis Honors Verdelecs (Werdeletz) vēstulē pateicās Kurzemes hercogam Frīdriham par viņam doto atļauju pārvadāt pastu Kurzemes teritorijā. Verdelecam savā darbā ir jāievēro zviedru armijas virspavēlnieka rīkojumi un norādījumi, kas ietekmēs arī hercoga korespondences transportu.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • G. Šrēdera tipogrāfijā Rīgā tika izdots H. Samsona darbs “Neun Außerlesen und Wolgegründete Hexen Predigt” (Deviņi izraudzīti un pamatoti raganu sprediķi). Šajā darbā, vēršoties pret burvjiem un raganām, Samsons kritizē arī astrologus un to sastādītos horoskopus. Viņš apšauba kalendāru sastādītāju spēju noteikt laiku nākamajam gadam.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nobeidzot Melngalvju nama rekonstrukcijas darbus, nama fasādes augšdaļā tika uzstādīts Rīgas pulksteņmeistara Matīsa izgatavotais astronomiskais pulkstenis ar mūžīgo kalendāru (Calendarium perpetuum). (Pulkstenis gāja bojā 1941. gadā).

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]