Cēsis atkal nonāca zviedru karaļa Gustava Ādolfa varā. Šajā laikā pilsēta daļēji tika atjaunota. Zviedrijas karalis pilsētu atdāvināja savam kancleram Akselam Uksenšērnam.
Zviedru karaspēks atstāja iepriekšējā gadā ieņemto Rēzeknes pili.
Pēc Zviedrijas administratīvā iedalījuma parauga Vidzemē un Dienvidigaunijā tika izveidota ģenerālgubernatūra. Tā tika sadalīta trīs lēņos: Rīgas, Kokneses un Tērbatas. Tērbatas lēnī no latviešu novadiem ietilpa Alūksne, Gulbene, Gaujiena un Ērģeme.
Rīgā tika ieviesta jauna muita – licence, bet kontribūcija un Rīgas parādi tika atcelti. Rīgas maksātās licences bija regulārākais un viens no prāvākajiem Zviedrijasvalsts kases ieņēmumiem.
Zviedru vadībā Rīgas priekšpilsētas tika norobežotas ar palisādēm, kuras veidoja Rīgas ārējo nocietinājumu joslu. Vaļņos un palisādēs iekļautās teritorijas platība bija 226 ha.
Daugavpils vaivads Aleksandrs Gonsjevskis pēc uzvaras pār zviedriem nodeva Aulejas muižiņu jezuītu pastāvīgā īpašumā. Jezuīti par Gonsjevska līdzekļiem uzcēla Aulejā jaunu koka baznīcu.
Rīgas tipogrāfsGerhards Šrēders kļuva par pilntiesīgu Rīgas pilsoni un tāpat, kā iepriekšējais tipogrāfs N. Mollīns, tika atbrīvots no pilsētas nodokļiem un klaušām. Tajā pat laikā sākās G. Šrēdera pirmie strīdi ar Rīgas grāmatsējējiem Kristianu Rītavu un Dītrihu Vitmani par grāmatu izplatīšanu Rīgā.
17. janvāris — Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem - aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem - sasniedza Valles muižu. Kaujā pie Valles Zviedrijas karaspēks sakāva poļu spēkus. Līdz ar to Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi.
Zviedru iekarotajā Sēlpils pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu, taču beidzās nesekmīgi.
20. oktobris — Zviedru ierēdnis Honors Verdelecs (Werdeletz) vēstulē pateicās Kurzemes hercogam Frīdriham par viņam doto atļauju pārvadāt pastuKurzemes teritorijā. Verdelecam savā darbā ir jāievēro zviedru armijas virspavēlnieka rīkojumi un norādījumi, kas ietekmēs arī hercoga korespondences transportu.
G. Šrēdera tipogrāfijā Rīgā tika izdots H. Samsona darbs “Neun Außerlesen und Wolgegründete Hexen Predigt” (Deviņi izraudzīti un pamatoti raganu sprediķi). Šajā darbā, vēršoties pret burvjiem un raganām, Samsons kritizē arī astrologus un to sastādītos horoskopus. Viņš apšauba kalendāru sastādītāju spēju noteikt laiku nākamajam gadam.
Nobeidzot Melngalvju nama rekonstrukcijas darbus, nama fasādes augšdaļā tika uzstādīts Rīgas pulksteņmeistara Matīsa izgatavotais astronomiskais pulkstenis ar mūžīgo kalendāru (Calendarium perpetuum). (Pulkstenis gāja bojā 1941. gadā).
