1685. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Latvijā: 1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Laikapstākļi: 1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Sportā: 1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Kino: 1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Šajā lapā ir apkopoti 1685. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daudzās vietās zviedru Vidzemē tika dibinātas skolas latviešu bērniem. Ernsts Gliks par to raksta šādi: "Augstais Dievs tomēr šo darbu svētīja, un jau 1684.un 1685.gadā varēju no manis apmācītiem skolas puišiem dažus nosūtīt kā skolmeistarus uz citām vietām un nodot citu mācītāju rīcībā, kas arī pēc šā parauga sāka ierīkot skolas. Tādā veidā visu Kokneses rajonu sākumā apgādāja ar skolmeistariem."
  • Liepas muižā pēc Ernsta Glika ierosmes tika uzsākta muižas strādnieku un kalpu bērnu apmācīšana. Šo gadu var uzskatīt par skolas aizsākumu Liepas pagastā. Latviešu skolas tika dibinātas arī Burtniekos un Siguldā. To izveidošana saistīta ar zviedru vadības izglītības politiku – pavēli muižniekiem dibināt un uzturēt skolas latviešu zemnieku bērniem.
  • Pēc lieltirgotāja un pilsētas maģistrāta locekļa, vēlāk rātskunga Johana fon Reiterna pasūtījuma tika uzcelts nams. Reiterna nama projekta autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars R. Bindenšū.
  • Kā liecina zviedru arklu revīzijas protokolos atrodamās ziņas, Mālpilī tika uzceltas ūdensdzirnavas.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. februāris — Tika dibināta Trikātas draudzes skola. Atradās netālu no Jēņa kalna, aptuveni 3 km no Trikātas baznīcas. Par to liecina ar šādu datumu atzīmēts Zviedrijas karaliskās baznīcas komisijas protokols, kas glabājas Trikātas draudzes arhīvā. Šajā protokolā rakstīts: “…baznīcas priekšniekiem no vislielākā svara būs, lai jaunatni krietni skolotāji mācītu lasīšanā un Dieva lūgšanā. Tāpēc viņiem līdz ar prāvestu jāgādā, lai tuvākā nākotnē rastos šeit krietns skolotājs. Ar karaliskā gubernatora lēmumu tam piešķir ¼ arkla zemes no Kūlača vai Lodziņa māju zemes līdz ar 1 kājnieku šīs zemes apstrādāšanai. … jāceļ ēka, kas ērta un derīga darbam, un skolotājam būs pienākums bērnus mācīt lasīšanā un Dieva lūgšanā vienīgi nevācu (latviešu) valodā, lai tie netiktu nekādā ziņā atrauti no zemnieku nodarbošanās.”
  • 25. februāris — Notika Nikolaja Poplavska konsekrācija. Šis bija pirmais no bīskapijas bīskapiem, kurš dzīvoja un darbojās Latgalē (Daugavpilī), kur bija bīskapa krēsls (par katedrāli izmantoja nelielu draudzes baznīcu). Bīskapa amatā bija vairāk nekā 26 gadus.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]