1685. gads Latvijā

Pasaulē:	1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Latvijā:	1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Laikapstākļi:	1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Sportā:	1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688
Kino:	1682 1683 1684 - 1685 - 1686 1687 1688

Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Šajā lapā ir apkopoti 1685. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Polijas seimā tika nolemts atjaunot un celt jaunas katoļu baznīcas Latgalē un Kurzemē.
• Rēzeknē uzcēla koka baznīcu par Krakovas vaivada Beļinska līdzekļiem (pašreizējās Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles vietā).
• Bīskaps N. Poplavskis iesvētīja Jezupavas baznīcas altāri.
• Nodega 1626. gadā jezuītu celtā Aulejas koka baznīca.
• Tika uzcelta Subates luterāņu baznīca.
• Daudzās vietās Zviedru Vidzemē dibināja skolas latviešu bērniem. Ernsts Gliks par to raksta šādi: "Augstais Dievs tomēr šo darbu svētīja, un jau 1684. un 1685. gadā varēju no manis apmācītiem skolas puišiem dažus nosūtīt kā skolmeistarus uz citām vietām un nodot citu mācītāju rīcībā, kas arī pēc šā parauga sāka ierīkot skolas. Tādā veidā visu Kokneses rajonu sākumā apgādāja ar skolmeistariem."
• Liepas muižā pēc Ernesta Glika ierosmes sāka muižas amatnieku un kalpu bērnu mācīšanu. Šo gadu var uzskatīt par skolas aizsākumu Liepas pagastā. Latviešu skolas tika dibinātas arī Burtniekos un Siguldā. To izveidošana saistīta ar zviedru vadības izglītības politiku – pavēli muižniekiem dibināt un uzturēt skolas latviešu zemnieku bērniem.
• Pēc lieltirgotāja un pilsētas maģistrāta locekļa, vēlāk rātskunga Johana fon Reiterna pasūtījuma tika uzcelts nams. Reiterna nama projekta autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars R. Bindenšū.
• Kā liecina zviedru arklu revīzijas protokolos atrodamās ziņas, Mālpilī tika uzceltas ūdensdzirnavas.

Janvāris

• 15. janvāris — Par Inflantijas (Latgales) bīskapu tika nozīmēts Nikolajs Korvins Poplavskis.

Februāris

• 20. februāris — Tika dibināta Trikātas draudzes skola. Atradās netālu no Jēņa kalna, aptuveni 3 km no Trikātas baznīcas. Par to liecina ar šādu datumu atzīmēts Zviedrijas karaliskās baznīcas komisijas protokols, kas glabājas Trikātas draudzes arhīvā. Šajā protokolā rakstīts: “…baznīcas priekšniekiem no vislielākā svara būs, lai jaunatni krietni skolotāji mācītu lasīšanā un Dieva lūgšanā. Tāpēc viņiem līdz ar prāvestu jāgādā, lai tuvākā nākotnē rastos šeit krietns skolotājs. Ar karaliskā gubernatora lēmumu tam piešķir ¼ arkla zemes no Kūlača vai Lodziņa māju zemes līdz ar 1 kājnieku šīs zemes apstrādāšanai. … jāceļ ēka, kas ērta un derīga darbam, un skolotājam būs pienākums bērnus mācīt lasīšanā un Dieva lūgšanā vienīgi nevācu (latviešu) valodā, lai tie netiktu nekādā ziņā atrauti no zemnieku nodarbošanās.”
• 25. februāris — Notika Nikolaja Poplavska konsekrācija. Šis bija pirmais no bīskapijas bīskapiem, kurš dzīvoja un darbojās Latgalē (Daugavpilī), kur bija bīskapa krēsls (par katedrāli izmantoja nelielu draudzes baznīcu). Bīskapa amatā bija vairāk nekā 26 gadus.

Marts

• marts — Sāka darboties Kurzemes un Zemgales hercogistes pasta dienests, kur galvenā pastmeistara amatā bija Kēnigsbergas pasta kantora rakstvedis Pfankohs.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 91 lasts kviešu, 6991 lasti rudzu un miežu, 405 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra

• Ernsts Gliks pabeidza Jaunās Derības tulkošanu (viss Bībeles izdevums izdots 1694. gadā).
• Georgs Radeckis (Radetzky Georg Christian) Jelgavas tipogrāfijā iespieda apsveikuma dzejoli Kurzemes hercogam Frīdriham Kazimiram.

Zinātne

• Tika izveidota jaunā „komisijas” latviešu valodas rakstība, kas turpmāk lietota visās Vidzemes ģenerālsuperintendentam Johanam Fišeram piederošajā Vilkena tipogrāfijā izdotajās grāmatās. Pie vecās Manceļa tradīcijā balstītās sistēmas turpina turēties Rīgas konsistorija, kas savas grāmatas iespiež pilsētas tipogrāfa Georga Nellera spiestuvē (uz jauno tradīciju pilnībā pāriet tikai 18. gadsimta sākumā).
• Rīgā klajā nāca veselas divas gramatikas: G. Dresela (Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache - "Pavisam īss ievads latviešu valodā") un H. Ādolfija (Erster Versuch einer kurtzverfasseten lettischen Grammatik - "Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā").
• Tika izdota Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langija latviešu-vācu vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku.

Dzimuši

• 28. jūlijs — Johans Bernhards Fišers, Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas Impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā. Pēc atgriešanās Rīgā savā muižiņā (tagadējā Purvciema teritorijā) nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu. (miris 1772).

Attēlu galerija

• 
  E. Glika Jaunās Derības titullapa.
• 
  H. Ādolfija gramatikas titullapa.
• 
  G. Dresela gramatikas titullapa.