1682. gads Latvijā

Pasaulē:	1679 1680 1681 - 1682 - 1683 1684 1685
Latvijā:	1679 1680 1681 - 1682 - 1683 1684 1685
Laikapstākļi:	1679 1680 1681 - 1682 - 1683 1684 1685
Sportā:	1679 1680 1681 - 1682 - 1683 1684 1685
Kino:	1679 1680 1681 - 1682 - 1683 1684 1685

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps".

Šajā lapā ir apkopoti 1682. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē beidza valdīt hercogs Jēkabs Ketlers, no 10. janvāra sāka valdīt hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Lai vairotu valsts kases ieņēmumus, Zviedrijas karalis Kārlis XI izziņoja muižu redukciju. Tās ietvaros Vidzemē un Igaunijā muižniekiem sāka atsavināt agrāk Livonijas ordenim vai baznīcai piederējušās muižas, kuras pēc Livonijas sabrukuma faktiski bija piesavinājušies kādreizējie vasaļi. No tās atbrīvo tos Vidzemes muižniekus, kuri ieguvuši muižas līdz 17. gadsimta sākumam un ar dokumentiem var pierādīt savas īpašumtiesības.
• Tā kā nebija izredžu panākt muižnieku piekrišanu muižu redukcijai (kā tas bij Zviedrijā), riksdags nolēma šo jautājumu nodot vienīgi karaļa kompetencei. Karalis iecēla jaunu, visām Vidzemes muižām kopēju redukcijas komisiju R. Lichtona vadībā. Visi komisijas locekļi bija zviedri, izņemot bijušo Vidzemes bruņniecības sekretāru K. fon Ceimeru.
• Tika veikta Vidzemes piļu un cietokšņu karaliskā revīzija. Stratēģiski nozīmīgo Neimindes cietoksni nolēma pārveidot atbilstoši franču fortifikācijas jauninājumiem. Pārbūvi uzticēja īstenot Zviedrijas karalistes fortifikācijas būvju ģenerālkvartīrmeistaram Ērikam Dālbergam, kuru mēdza dēvēt par zviedru Vobānu. No iepriekšējā nocietinājuma bija paredzēts daļēji saglabāt divus kronverka bastionus, trīs kurtīnes un ravelīnus to priekšā, precizēt to kontūras un papildus nocietināt.
• Rīgas Karaliskā tipogrāfija ("karaļa" spiestuve), kuru dibināja Rīgas Vidzemes superintendents Johans Fišers (atvērta 1675. gadā), ieguva grāmatu tirgošanas tiesības.
• Georgs Dresels pēc vācu skolu parauga sagatavoja un publicēja katehismu Rīgas un apkārtnes latviešu skolām.
• Rīgas konsistorija Rīgas latviešu skolās aizliedza lietot Johana Fišera izdoto katehismu.
• Tika uzcelta Īles luterāņu baznīca.
• Sabiles evaņģēliski luteriskajai baznīcai tika uzbūvēts tornis ar piramīdveidīgu jumtiņu.
• Tika izliets bronzas zvans, kas pašreiz atrodas Āraišu evaņģēliski luteriskās baznīcas tornī.
• Pie Rīgas pils austrumu korpusa tika piebūvēta liela kara materiālu noliktava (arsenāls). Mūsdienās ir atsegts šīs celtnes grīdas bruģis.
• Berģu muiža pārgājusi kapteiņa Johreiterfelda (fon Šreicterfelda) īpašumā.
• Rankas muiža pārgāja pulkveža Štāla fon Holšteina atraitnes īpašumā.

Janvāris

• 1. janvāris — Par Kurzemes un Zemgales hercogu tika kronēts Jēkaba Ketlera dēls, Fridrihs II Kazimirs Ketlers (valdīja līdz 1698. gada 22. janvārim).

Jūnijs

• 24. jūnijs — Subatē tika dibināta pirmā skola, kad brāļi Ostenzakeni skolas veidošanai ziedoja 2000 dālderu. Tā bija pirmā skola Augšzemē, kurā varēja mācīties arī zemnieku bērni.

Augusts

• 9. augusts — Cēsīs Rudolfs fon Koldics (v. Koldiz) ziņoja zviedru Vidzemes gubernatoram Magnusam Delagardijam, ka pēc gubernatora aizbraukšanas Cēsu un Valmieras pilis tikušas tik ļoti izpostītas, itin kā pēc izlaupīšanas: durvis, skapji un logi ir izlauzti, dzelzs detaļas izvāktas, visas eņģes un slēdzenes no durvīm ir prom, krāsnis daļēji ir izjauktas, un kopumā stāvoklis ir tāds, ka gubernators pilīs vairs nevarēs apmesties.

Septembris

• 21. septembris — Vidzemes gubernatora un virsnieku konferencē tika konstatēts, ka vienīgās Vidzemes pilis, ko var izmantot kā nocietinājumus, ir Koknese, Alūksne un Jaunā Daugavgrīva jeb Neiminde.
• 28. septembris — Vidzemes gubernatora kancelejā reģistrēta Cēsu birģermeistara un rātes pirmā sūdzība, ka Grabau nodaļas kareivji patvaļīgi ir apmetušies Cēsu namnieku mājās, nepamatoti pieprasa 12 asis malkas apkurei un 12 grašus naudā apgaismojumam.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 256 lasti kviešu, 8768 lasti rudzu, 1295 lasti miežu, 815 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra

• Ernstam Glikam Bībeles tulkošanā palīgā nāca tehniskais sekretārs, students, vēlākais mācītājs Kristiāns Bartolomejs Vitens (Christian Bartholomeus Witten).
• Tēlnieks Mihaels Brinkmans izgatavoja 2,36 m augstu priedes koka skulptūru, mūsdienās sauktu par Lielo Kristapu.

Zinātne

• Rīgā nāca klajā čehu pedagoga Johana Amosa Komenska trīsvalodīga ilustrēta enciklopēdija "Acīmredzamā pasaule" (Orbis sensualium pictus) vācu, poļu un latīņu valodā.

Dzimuši

• 12. jūnijs — Gothards Vilhelms fon Bergs, Vidzemes landmaršals, Ērgļu pilsmuižas, Pāles, Mišleru un Streidas muižu īpašnieks. (miris 1756. gadā)
• 17. jūnijs — Kārlis XII, Zviedrijas karalis, vienlaikus kā Livonijas hercogs bija arī valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā. (miris 1718. gadā)

Miruši

• 1. janvāris — Jēkabs Ketlers, Kurzemes un Zemgales hercogs, kuru uzskata par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu (dzimis 1610. gadā)
• 16. marts — Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens, vācbaltiešu cilmes Zviedrijas armijas ģenerālis (dzimis 1617. gadā)

Attēlu galerija

• 
  Komenska trīsvalodīgā ilustrētā enciklopēdija "Acīmredzamā pasaule".
• 
  Georga Dresela katehisma titullapa.
• 
  Ērika Johana Fotangela laimes vēlējums latviešu valodā.