1891. gads Latvijā

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

25. janvāris — tika iesvētīta Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca (pēc Floriana Viganovska projekta). Baznīcu iesvētīja bīskaps Ludvigs Felikss Zdanovičs.

februāris — ar atļauja sapulcēties sanāk kopā 22 biedri, lai dibinātu "sātības biedrību", vēlāko Rīgas latviešu atturības biedrību "Auseklis". Tā ir pirmā atturības biedrība Rīgā un arī viena no pirmajām biedrībām Latvijā.

9. maijs — Rīgā tika iesvētīta Visu svēto pareizticīgo baznīca (arh. Jānis Baumanis). Baznīcu iesvētīja Rīgas un Mītavas (tag. Jelgavas) bīskaps Donāts kopā ar Rīgas garīdzniecību.

jūnijs — sāka darboties Viļakas slimnīca (tagad vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis). Tika celta kā dziedinātava un patversme mūkiem.

28. novembris — Pēc arhitekta K.J.Felsko projekta tika atjaunots Vācu Amantnieku biedrības nams, kura dārzā tika iekārtota brīvdabas skatuvi teātra un koncertu izrādēm.

Rīgā tika dibināts Rīgas Jātnieku klubs.
Jelgavā tika izdoti Konversācijas vārdnīcas pirmie sējumi.
Pār Driksu tika uzcelts dzelzs tilts.
tika likts pamatakmens Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīcai (arh. Vilhelms Neimanis).
Tika uzcelts Rencēnmuižas Spirta brūzis (tagad iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā).
Tika iesvētīta Viļakas katoļu baznīca
Rīgas - Tukuma dzelzceļa līniju parņēma Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība.
Valsts pārņēma dzelzceļa līnijas posmu Liepāja - Vaiņode.
tika uzcelta un iesvētīta Krapes Svētā Arsēnija pareizticīgo baznīca.
Rīgā, Lucavsalā tika uzcelts piemineklis "1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai." Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta.
Skolu reformā tika noteikts pirmais pagaidu mācību plāns, saskaņā ar kuru ievērojami tika palielināts stundu skaits krievu valodai. Dzimtajai valodai agrāko 30 stundu vietā pagastskolās tika paredzētas tikai 18 stundas nedēļā.

Uz Rīgu pārcēlās Ernsts Tode, vācbaltu gleznotājs, vienas no nozīmīgākajām vitrāžu darbnīcām īpašnieks.
Vācbaltu gleznotājs Gerhards Pauls fon Rozens pēc Elīzes fon Jungas-Štilingas mākslas skolas aicinājuma pārcēlās uz dzīvi Rīgā un sāka tur strādāt par pasniedzēju.
Tika publicēts Eduarda Veidenbauma darbs "Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats".
Rīgas Latviešu teātrī pirmizrādi piedzīvo Rūdolfa Blaumaņa luga "Ļaunais gars".

Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Zīverss uzsāka Skrīveru dendrārija veidošanu (pašlaik Skrīveru dendroloģiskais parks).
No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad Nacionālais botāniskais dārzs).
Ar nosaukumu "Latviešu tautas pasakas" tika izdoti Ansa Lerha-Puškaiša savāktā latviešu teiku un pasaku krājuma pirmie trīs sējumi (363 teksti).
P. Bērziņa apgādā klajā nāca Jāņa Krēsliņa sastādīta un ilustrēta latviešu teiku krājuma „Latviešu teikas iz Malienas" 3. burtnīca.
Jelgavā iznāca K. Mīlenbaha grāmata "Par valodas dabu un sākumu", kas ir viens no pirmajiem valodnieka darbiem.

10. marts — Gustavs Vanags, ķīmiķis (miris 1965. gadā)
9. aprīlis — Jānis Ezeriņš, rakstnieks, tulkotājs (miris 1924. gadā)
24. aprīlis — Jāzeps Grosvalds, mākslinieks, latviešu strēlnieks (miris 1920. gadā)
29. jūlijs — Juris Pabērzs, jurists, politiķis (miris 1961. gadā)
3. augusts — Alberts Filka, gleznotājs, dekorators (miris 1938. gadā)
24. augusts — Gustavs Ērenpreiss, uzņēmējs (miris 1956. gadā)

19. marts — Jānis Frīdrihs Baumanis, pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts - latvietis. Projektējis vairāk nekā 150 ēku. (dzimis 1834. gadā)
8. maijs — Aleksandrs fon Keizerlings, Latvijas teritorijā (Kabile) dzimušais vācbaltiešu ģeologs un paleontologs. (dzimis 1815. gadā)
7. decembris — Krišjānis Valdemārs, latviešu publicists un politiķis, Jaunlatviešu kustības dibinātājs. (dzimis 1825. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.