1891. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1888 1889 1890 - 1891 - 1892 1893 1894
Latvijā: 1888 1889 1890 - 1891 - 1892 1893 1894
Laikapstākļi: 1888 1889 1890 - 1891 - 1892 1893 1894
Sportā: 1888 1889 1890 - 1891 - 1892 1893 1894
Kino: 1888 1889 1890 - 1891 - 1892 1893 1894

Šajā lapā ir apkopoti 1891. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kura tad bija Krievijas impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 25. janvāris — tika iesvētīta Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca (pēc Floriana Viganovska projekta). Baznīcu iesvētīja bīskaps Ludvigs Felikss Zdanovičs.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • februāris — ar atļauja sapulcēties sanāk kopā 22 biedri, lai dibinātu "sātības biedrību", vēlāko Rīgas latviešu atturības biedrību "Auseklis". Tā ir pirmā atturības biedrība Rīgā un arī viena no pirmajām biedrībām Latvijā.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • jūnijs — sāka darboties Viļakas slimnīca (tagad vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis). Tika celta kā dziedinātava un patversme mūkiem.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. novembris — Pēc arhitekta K.J.Felsko projekta tika atjaunots Vācu Amantnieku biedrības nams, kura dārzā tika iekārtota brīvdabas skatuvi teātra un koncertu izrādēm.

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgā tika dibināts Rīgas Jātnieku klubs.
  • Jelgavā tika izdoti Konversācijas vārdnīcas pirmie sējumi.
  • Pār Driksu tika uzcelts dzelzs tilts.
  • tika likts pamatakmens Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīcai (arh. Vilhelms Neimanis).
  • Tika uzcelts Rencēnmuižas Spirta brūzis (tagad iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā).
  • Tika iesvētīta Viļakas katoļu baznīca
  • Rīgas - Tukuma dzelzceļa līniju parņēma Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība.
  • Valsts pārņēma dzelzceļa līnijas posmu Liepāja - Vaiņode.
  • tika uzcelta un iesvētīta Krapes Svētā Arsēnija pareizticīgo baznīca.
  • Rīgā, Lucavsalā tika uzcelts piemineklis "1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai." Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta.
  • Skolu reformā tika noteikts pirmais pagaidu mācību plāns, saskaņā ar kuru ievērojami tika palielināts stundu skaits krievu valodai. Dzimtajai valodai agrāko 30 stundu vietā pagastskolās tika paredzētas tikai 18 stundas nedēļā.


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Uz Rīgu pārcēlās Ernsts Tode, vācbaltu gleznotājs, vienas no nozīmīgākajām vitrāžu darbnīcām īpašnieks.
  • Vācbaltu gleznotājs Gerhards Pauls fon Rozens pēc Elīzes fon Jungas-Štilingas mākslas skolas aicinājuma pārcēlās uz dzīvi Rīgā un sāka tur strādāt par pasniedzēju.
  • Tika publicēts Eduarda Veidenbauma darbs "Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats".
  • Rīgas Latviešu teātrī pirmizrādi piedzīvo Rūdolfa Blaumaņa luga "Ļaunais gars".

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Zīverss uzsāka Skrīveru dendrārija veidošanu (pašlaik Skrīveru dendroloģiskais parks).
  • No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad Nacionālais botāniskais dārzs).
  • Ar nosaukumu "Latviešu tautas pasakas" tika izdoti Ansa Lerha-Puškaiša savāktā latviešu teiku un pasaku krājuma pirmie trīs sējumi (363 teksti).
  • P. Bērziņa apgādā klajā nāca Jāņa Krēsliņa sastādīta un ilustrēta latviešu teiku krājuma „Latviešu teikas iz Malienas" 3. burtnīca.
  • Jelgavā iznāca K. Mīlenbaha grāmata "Par valodas dabu un sākumu", kas ir viens no pirmajiem valodnieka darbiem.


Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]