1894. gads Latvijā

Pasaulē:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Latvijā:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Laikapstākļi:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Sportā:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Kino:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi

Marts

• 21. marts — Jelgavā tika izdots Krišjāņa Barona sakārtotā "Latvju Dainu" 1. burtnīca.

Nezināms datums

• Saldum un Talsiem tika piešķirtas ierobežotas pilsētas tiesības.
• Administratīvi apvienojot Vecsubates un Jaunsubates miestus tika izveidota Subate.
• Apvienojot Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu muižu pagastus tika izveidots Jērcēnu pagasts.
• Apvienojot Valmiermuižas un Valmieras mācītāja muižas pagastus tika izveidots Valmieras pagasts.
• Apvienojot Vaidavas, Veļķu, Podzēnu un Briežu muižu pagastus tika izveidots Vaidavas pagasts.
• Valsts Īpašuma ministrija piešķīra zemes gabalu netālu no Jelgavas (Valgundē) Pustiņkas sieviešu klostera izveidošanai.
• Atpērkot no dažādām dzelzceļa sabiedrībām tām piederošās dzelzceļa līnijas (izņemot, Rīgas—Tukuma dzelzceļu), valsts īpašumā pāriet Latvijas teritorijā esošais dzelzceļš.
• Tika nodibināta Vidzemes guberņas Rīgas vaislas ērzeļu novietne, kas bija nozīmīgs faktors Latvijas zirgu šķirņu veidošanai.
• Tiek pabeigti, Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči projektētās, Skaistkalnes muižas jaunās kungu mājas būvdarbi.

Kultūra

• Janvāris — Rīgas Latviešu teātrī izrādīja Aspazijas lugu "Vaidelote".
• Aprīlis — tika iestudēta Aspazijas luga "Zaudētās tiesības".
• No Vācijas uz Rīgu atgriezās Jānis Poruks.
• Tika izdota Jāņa Poruka novele Perpetuum mobile.

Zinātne

• Janvāris — Kārlis Reinholds Kupfers sāka strādāt par asistentu Rīgas Politehnikumā.
• Kārlis Reinholds Kupfers devās uz Grīvu un pētīja Sēlijas austrumdaļas floru.
• Tika rīkotas ekspedīcijas uz Rietum un Ziemeļvidzemi, kā arī Dienvidkurzemi (Liepāja—Palanga), kurās tika vākti sadzīves priekšmeti Latviešu etnogrāfiskajai izstādei sakarā ar X Viskrievijas arheoloģisko kongresu Rīgā.

Dzimuši

• 30. janvāris — Jānis Liepiņš, ģenerālis (miris 1942. gadā)
• 2. aprīlis — Ēvalds Valters, strēlnieks, aktieris un literāts (miris 1994. gadā)
• 7. aprīlis — Kārlis Zemdega, tēlnieks (miris 1963. gadā)
• 17. maijs — Jānis Sudrabkalns, dzejnieks un akadēmiķis (miris 1973. gadā)
• 8. augusts — Jānis Liepiņš, gleznotājs (miris 1964. gadā)
• 6. oktobris:
  • Pēteris Voldemārs Pommers, latviešu virsnieks (miris 1957. gadā)
  • Niklāvs Strunke, latviešu mākslinieks (miris 1966. gadā)
• 28. decembris — Hermanis Matisons, Latvijas šahists (miris 1932. gadā)

Miruši

• 9. jūnijs — Vasilijs Oknovs, pareizticīgais virspriesteris, kalpojis Kokneses Pētera un Pāvila pareizticīgo latviešu draudzē. (dzimis 1830. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats