1888. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Latvijā: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Laikapstākļi: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Sportā: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Kino: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. janvāris — Lejasciemā, Tirzas krastā atklāja Lejasciema Labdarības biedrības namu. Šis bija vienīgais un plašākais tautas nams visā Vidzemē.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. aprīlis — Lipinišķu kapellā ielauzās zagļi un nolaupīja gandrīz visu vērtīgo inventāru. Šis notikums deva ierosmi draudzes locekļiem saziedot līdzekļus jaunas baznīcas celtniecībai Lipinišķos (Augšdaugavas novads, Biķernieku pagasts).
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. maijs — pagaidu koka būvē notika Solomonska cirka pirmizrāde.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. — 21. jūnijs — notika III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki (Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki). Svētkos kopkori veidoja 2618 dziedātāji.
- 22. jūnijs — izdots likums "Par policijas reformu Baltijas guberņās". Šis likums Baltijas guberņās ieviesa centralizētu policijas pārvaldes sistēmu, atceļot vācu birģeru un muižnieku policijas iestādes.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. septembris — atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. decembris — jaunajā ēkā Merķeļa ielā notika Solomonska cirka pirmizrāde.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- dibināta Līgatne, kad Ķempju muižas īpašnieks iedalīja 22 apbūves gabalus.
- Rīgā dibināts Krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmums Provodņiks — lielākais Rīgas uzņēmums, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā (tagad tā telpās atrodas Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca).
- Rīgā, Sarkandaugavā dibināta stikla fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. (Rīgas stikla rūpnīca "Sarkandaugava" beidza pastāvēt 1999. gadā.)
- Talsos tika atvērta pilsētas skola. Mācībmaksa — 10 rubļi gadā.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- par ģipša galvas zīmējumu Janim Rozentālam piešķīra sudraba medaļu.
- laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā publicēts pirmais Jāņa Poruka darbs — stāsts "Purvaiņos".
- Andrejs Pumpurs Tērbatā pabeidza savu eposu "Lāčplēsis".
- izdots komponista Andreja Jurjāna pirmais dziesmu krājums "Daina", kurā apkopotas 10 kora un solo dziesmas.
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dinaburgas pils teritorijā, Naujenes pilskalnā, veikti pirmie arheoloģiskie izrakumi V. Neimana vadībā.
- Aizelkšņu senkapos Baltinavas pagastā arheoloģiskos izrakumus veica Pēterburgas arheologi.
- Āronu Matīss publicēja darbu "Mūsu Tautas dziesmas".
- Somu valodnieks Ē. N. Setele (E. N. Setälä) rīkoja ekspedīciju uz Kurzemes lībiešu ciemiem, kur ievāca līvu folkloras un lingvistisko materiālu.
- V. Voionmā (V. Voionmaa) publicēja pētījumu "Lībiešu celtnes: 1888. gada ceļojuma etnogrāfiskie pieraksti".
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. februāris — Fēlikss Cielēns, jurists, politiķis (miris 1964. gadā)
- 29. marts — Edvins Magnuss, advokāts, politiķis (miris 1974. gadā)
- 8. aprīlis — Jānis Ansons, gleznotājs (miris 1935. gadā)
- 10. aprīlis — Ēvalds Rimbenieks, mācītājs, politiķis (miris 1943. gadā)
- 25. maijs — Arveds Švābe, jurists, literāts, vēsturnieks (miris 1959. gadā)
- 2. jūnijs — Arturs Kāposts, jurists, politiķis (miris 1941. gadā)
- 23. jūnijs — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (miris 1918. gadā)
- 23. septembris — Jānis Eglons, tēlnieks un paleontologs (miris 1971. gadā)
- 28. oktobris — Kārlis Zāle, tēlnieks (miris 1942. gadā)
- 5. novembris — Ludvigs Bolšteins, Latvijas armijas ģenerālis (miris 1940. gadā)
- 26. decembris — Rihards Bērziņš (Valdess), literāts, sabiedrisks darbinieks (miris 1942. gadā)