1889. gads Latvijā

Pasaulē:	1886 1887 1888 - 1889 - 1890 1891 1892
Latvijā:	1886 1887 1888 - 1889 - 1890 1891 1892
Laikapstākļi:	1886 1887 1888 - 1889 - 1890 1891 1892
Sportā:	1886 1887 1888 - 1889 - 1890 1891 1892
Kino:	1886 1887 1888 - 1889 - 1890 1891 1892

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi

Jūlijs

• 9. jūlijs — izdeva likumu Par tiesu reformu Baltijas guberņās, kurš noteica, ka Krievijas Impērijas tiesu nolēmumi (noteikumi) tiek piemēroti arī Baltijas guberņās. Līdz ar to Baltijas provinču tiesas (zemes tiesas, maģistrāti u.c.) tika nomainītas ar Krievijas Impērijas tiesām. Pilsētu rātes tika pilnīgi likvidētas, to funkcijas tika nodotas guberņas varas iestāžu ziņā, pilsētas sabiedriskās lietas un kārtu iestādes tika nodotas gubernatora pārziņā.
• 22. jūlijs — atklāja Rīgas—Valkas dzelzceļa līniju.

Augusts

• 24. augusts — amerikāņu gaisa kuģotājs Šarls Lerū (prezidenta Abrahama Linkolna māsasdēls) Rīgā pacēlās ar gaisa balonu virs Vērmanes dārza un pēc 16 minūtēm ar izpletni ("krītamo širmi") noleca no 9000 pēdu (3 km) augstuma pie Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas.

Oktobris

• 15. oktobris — sāka darboties Šķibes pamatskola (toreiz Aleksandra muižas skola). Pirmais skolas direktors Augusts Grauze.

Nezināms datums

• Apvienojot septiņus muižu pagastus (Annasmuižas, Baltmuižas, Hogenbergas, Lustbergas, Šederes un Vecgrīnvaldes), tika izveidots Lašu pagasts.
• Asares pagasts tika pievienots Gārsenei.
• Ainažos sāka darboties pareizticīgo draudze.
• tika atvērta Varakļānu pareizticīgo draudzes skola.
• Grīvā E. Gleižmans dibināja tipogrāfijas krāsu fabriku.
• Rīgā notika Baltijas lauksaimniecības izstāde.
• Jelgavas Latviešu biedrība dibināja Zemkopības nodaļu, vēlāko Jelgavas Lauksaimnieku biedrību.
• Aleksandra Leitnera velosipēdu fabrikā, Rīgā, tika veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā.
• tika dibināta Rīgas Arhitektu biedrība.

Kultūra

• Apsīšu Jēkabs izdeva stāstus "Krogā", "Pie magaziņas", "Tiesas mājā" (no krājuma "Iz tautas bilžu galerijas").

Zinātne

• Pirmo reizi Latvijas teritorijā tika konstatēta tumšā čakstīte (Saxicola rubicola).
• Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija publicēja Rīgas Politehnikuma ķīmijas studenta Mikus Skruzīša darbu “Sēļi – Kurzemes augšgala senči”. Šis bija pirmais vērā ņemamais latviešu autora darbs pat Latvijas vēsturi un etnogrāfiju.
• Mikus Skruzītis par darbu “Sēļi – Kurzemes augšgala senči” ieguva Reinberga prēmiju.

Dzimuši

• 1. janvāris — Mordehajs Dubins, politiķis (miris 1956. gadā)
• 24. janvāris — Ādolfs Ābele, komponists un diriģents (miris 1967. gadā)
• 27. janvāris — Ģederts Ramans, ģeogrāfs (miris 1964. gadā)
• 5. februāris — Milda Palēviča, filozofe (miris 1972. gadā)
• 14. aprīlis — Kārlis Skaubītis, kara lidotājs (miris 1929. gadā)
• 18. maijs — Pēteris Dardzāns, virsnieks (miris 1985. gadā)
• 24. maijs — Vilis Holcmanis, jurists, politiķis (miris 1941. gadā)
• 27. maijs — Emīls Melderis, tēlnieks (miris 1979. gadā)
• 1. jūlijs — Vera Muhina, tēlniece (miris 1953. gadā)
• 10. jūlijs — Jānis Kauliņš, politiķis (miris 1942. gadā)
• 15. jūlijs — Aleksandrs Drēviņš, gleznotājs (miris 1938. gadā)
• 7. augusts — Ādolfs Bļodnieks, politiķis, Latvijas Ministru prezidents (miris 1962. gadā)
• 8. augusts — Oto Skulme, gleznotājs un grafiķis (miris 1967. gadā)
• 1. septembris — Ādams Krieviņš, politiķis (miris 1951. gadā)
• 7. novembris — Otto Zeltiņš, Latvijas armijas virsnieks (miris 1941. gadā)
• 1. decembris — Pāvils Rozītis, rakstnieks, žurnālists un tulkotājs (miris 1937. gadā)
• 12. decembris — Kārlis Zariņš, rakstnieks (miris 1978. gadā)

Miruši

• 5. maijs — Jānis Ilsters, pirmais latviešu botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, skolotājs un dzejnieks. (dzimis 1851. gadā)
• 20. jūnijs — Pēteris Princis, lībiešu izcelsmes skolotājs, dzejnieks un tulkotājs. (dzimis 1831. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats