1892. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1889 1890 1891 - 1892 - 1893 1894 1895
Latvijā: 1889 1890 1891 - 1892 - 1893 1894 1895
Laikapstākļi: 1889 1890 1891 - 1892 - 1893 1894 1895
Sportā: 1889 1890 1891 - 1892 - 1893 1894 1895
Kino: 1889 1890 1891 - 1892 - 1893 1894 1895

Šajā lapā ir apkopoti 1892. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kura tad bija Krievijas impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. aprīlis — Sēmes muižas īpašniece Anete fon Deršau lika pamatakmeni jaunajai Sēmes baznīcai.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. jūlijs — Ķemeros tika likts pamatakmens Pētera un Pāvila pareizticīgajai baznīcai. Uz svinībās ieradās arhibīskaps Arsēnijs no Rīgas.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 24. septembris — Rīgā, vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem – Pulvertornī, notika svinīga korporācijas "Rubonia" mītnes atklāšana.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 25. oktobris — tika iesvētīta Liepājas otrās patstāvīgās latviešu luteriskās draudzes (tagad Liepājas Lutera ev. luteriskā draudze) ēka. Tā bija koka baznīciņa bez torņa Brīvības un Jelgavas ielu stūrī.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. decembris — jaunajā Sēmes baznīcā tika noturēts pirmais dievkalpojums.

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika izdots Krievijas pilsētu nolikums Baltijas guberņās, kas paredzēja turpmāk izveidot trīs jaunas institūcijas: vēlētāju sapulci, domi un valdi ar pilsētas galvu.
  • Valmiera kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kur domes vairākumā ievēlēja latviešus.
  • Kandavas miests ar 2100 iedzīvotājiem ieguva sašaurinātas pilsētas tiesības.
  • Ķempēnu pagastu apvienoja ar Ēveles pagastu.
  • Amerikā tika dibināta Filadelfijas Brīvo latvju biedrība.
  • Tika atklāta kuģu satiksme starp Daugavpili un Vitebsku.
  • Līgatnes papīrfabrikā darbu uzsāka otrā papīrmašīna.
  • Līgatnē tika uzcelts slimnīcas ēkas 1. stāvs ar 11 vietām.
  • Priekš ūdens stacijas pie Krīdenera dambja līdz Daugavas brīvajai straumei izbūvēja jaunu, nosegtu (mūrētu) ūdens pievadkanālu.
  • Preiļos tika uzcelti divi rūpniecības uzņēmumi – spirta dedzinātava un alusdarītava.
  • Kārlis Millers (Zariņu Kārlis) atvēra savu privāto reālskolu zēniem (tagadējā Cēsu Valsts Ģimnāzija).
  • Tika pabeigts Rūmenes muižas ansamblis (iesākts 1876. gadā). Muižas ēku ansamblī ietilpa siltumnīcas, pienotava, staļļi, pati muižas dzīvojamā ēka. Rūmenes parku šajā gadā projektējis slavenais ainavu arhitekts Georgs Fridrihs Ferdinands Kufalts.
  • Tika uzcelta Bērzes piensaimnieku biedrības "Ņiva" (latviski "Druva") ēka.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iznāca slavenais A. Bīlenšteina darbs «Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert». Etnogrāfijas un valodas pētnieks par Latvijas pirmiemītniekiem atzina latviešu senčus, un mēģināja to pierādīt ar vairākiem argumentiem. Šajā darbā tika dota pirmā latviešu izlokšņu karte.
  • Jānis Misiņš ar savu bibliotēku pārcēlās uz Lejasciemu un blakus bibliotēkai atvēra arī grāmatu un kancelejas preču tirgotavu.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]