1971. gads kosmonautikā
Izskats
Notikumi kosmonautikā: | 1968. 1969. 1970. 1971. 1972. 1973. 1974. |
Notikumi pasaulē: | 1968. 1969. 1970. 1971. 1972. 1973. 1974. |
Šeit apkopoti 1971. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. janvāris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-390 (Zenit-4M № 10).
- 14. janvāris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-391 (DS-P1-I № 10).
- 20. janvāris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 7 (Meteor-1 № 19L).
- 21. janvāris:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-392 (Zenit-2M № 16);
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7776 (KH-8 30; Gambit-3 4330).
- 26. janvāris:
- ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D palaists sakaru pavadonis Intelsat IV F-2;
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-393 (DS-P1-Ju № 34).
- 31. janvāris — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 14; apkalpe: Alans Šepards, Stjuarts Rūsa un Edgars Mičels.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — ar nesējraķeti Delta-M palaists sakaru pavadonis NATO 2B.
- 4. februāris — kosmosa kuģis Apollo 14 iegāja Mēness orbītā.
- 5. februāris:
- Apollo 14: no komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Alans Šepards un Edgars Mičels) un nosēdās uz Mēness virsmas;
- Apollo 14: Alans Šepards un Edgars Mičels veica 1. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 6. februāris:
- Apollo 14: Alans Šepards un Edgars Mičels veica 2. iziešanu uz Mēness virsmas;
- Apollo 14 pacelšanās pakāpe startēja no Mēness, pietuvojās un saslēdzās ar komandmoduli.
- 7. februāris — kosmosa kuģis Apollo 14 atstāja Mēness orbītu.
- 9. februāris:
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas mērķis Kosmos-394 (DS-P1-M № 2);
- kosmosa kuģis Apollo 14 nolaidās Klusajā okeānā.
- 16. februāris — ar nesējraķeti Mu-3S palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Tansei 1.
- 17. februāris:
- ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 5268 (DSAP-5A F3) un kalibrēšanas pavadoņi Calsphere 3 (NRL PL-170A), Calsphere 4 (NRL PL-170B), Calsphere 5 (NRL PL-170C);
- nesējraķetes Thorad-SLV2H Agena-D avārijā zaudēts militārais pavadonis OPS 3297 (KH-4B 13; Corona 141);
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-395 (Celina-O № 8).
- 18. februāris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-396 (Zenit-4M № 11).
- 25. februāris — ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis Kosmos-397 (I2P № 6).
- 26. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-L Zemes orbītā palaists Mēness nolaižamais aparāts Kosmos-398 (T2K № 2).
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-399 (Zenit-4M № 12);
- ar nesējraķeti Chang Zheng 1 palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shijian 1.
- 5. marts:
- nesējraķetes Kosmos-2 avārijā zaudēts kalibrācijas pavadonis DS-P1-Ju № 39;
- nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-2M № 17.
- 13. marts — ar nesējraķeti Delta-M6 palaists starpplanētu vides pētniecības pavadonis Explorer 43 (IMP-6).
- 18. marts — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas mērķis Kosmos-400 (DS-P1-M № 3).
- 21. marts — ar nesējraķeti Titan III(33)B Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4788 (Jumpseat 1).
- 24. marts — ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5300 (KH-4B 14; Corona 142).
- 27. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-401 (Zenit-4MK № 13).
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis:
- ar nesējraķeti Delta-E1 palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ISIS 2;
- ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists militāris pavadonis Kosmos-402 (US-A № 2).
- 2. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-403 (Zenit-2M № 18).
- 4. aprīlis — ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis Kosmos-404 (I2P № 7).
- 7. aprīlis — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists militārais pavadonis Kosmos-405 (Celina-D № 2).
- 14. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-406 (Zenit-4M № 14).
- 15. aprīlis — ar nesējraķeti Diamant B palaists jonosfēras pētniecības pavadonis Tournesol.
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 8 (Meteor-1 № 21L).
- 19. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-K palaista orbitālā stacija Saljut-1 (DOS-1).
- 22. aprīlis:
- ar nesējraķeti Titan-III(23)B Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7899 (KH-8 31; Gambit-3 4331).
- ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-10 (Sojuz 7K-OK), apkalpe: Vladimirs Šatalovs, Aleksejs Jeļisejevs, Nikolajs Rukavišņikovs.
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-407 (Strela-2M № 3).
- 24. aprīlis:
- ar nesējraķeti Scout B palaists atmosfēras pētniecības pavadonis San Marco 3;
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-408 (DS-P1-Ju № 39);
- kosmosa kuģis Sojuz-10 pietuvojās stacijai Saljut-1, bet neizdevās saslēgties ar to;
- kosmosa kuģis Sojuz-10 nolaidās uz zemes.
- 28. aprīlis — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists ģeodēzijas pavadonis Kosmos-409 (Sfera № 6).
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. maijs — ar nesējraķeti Titan III(23)C palaists militārais pavadonis OPS 3811 (DSP 2).
- 6. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-410 (Zenit-2M № 19).
- 7. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-411, Kosmos-412, Kosmos-413, Kosmos-414, Kosmos-415, Kosmos-416, Kosmos-417, Kosmos-418 (Strela-1M).
- 9. maijs — nesējraķetes Atlas SLV-3C Centaur-D avārijā zaudēta Marsa zonde Mariner 8.
- 10. maijs — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaista Marsa zonde Kosmos-419 (Mars 3MS № 170), bet raķešbloka kļūmes dēļ tā palika Zemes orbītā.
- 18. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-420 (Zenit-4M № 15).
- 18. maijs:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-421 (DS-P1-Ju № 42);
- ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaista Marsa zonde Mars-2 (orbitālais un nolaižamais aparāts).
- 22. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-422 (Zaliv № 8).
- 27. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-423 (DS-P1-Ju № 43).
- 28. maijs:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-424 (Zenit-4M № 16);
- ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaista Marsa zonde Mars-3 (orbitālais un nolaižamais aparāts).
- 29. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-425 (Celina-O № 9).
- 30. maijs — ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D palaista Marsa zonde Mariner 9 (orbitālais aparāts).
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists magnetosfēras pētniecības pavadonis Kosmos-426 (DS-U2-K № 1).
- 6. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-11 (Sojuz 7K-OK), apkalpe: Georgijs Dobrovoļskis, Vladislavs Volkovs, Viktors Pacajevs.
- 7. jūnijs — kosmosa kuģis Sojuz-11 saslēdzās ar staciju Saljut-1.
- 8. jūnijs — ar nesējraķeti Thor LV-2F Burner II palaists eksperimentāls militārais pavadonis SESP 1 (P70-1).
- 11. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-427 (Zenit-4MK № 5).
- 15. jūnijs — ar nesējraķeti Titan III(23)D palaists militārais pavadonis OPS 8709 (KH-9 1; Hexagon 1201).
- 24. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-428 (Zenit-2M № 20).
- 25. jūnijs — nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-4M № 17.
- 26. jūnijs — nesējraķetes N1 avārijā zaudēts Mēness kosmosa kuģa izmēģinājumu modelis 7K-L1E № 1 un Mēness nolaižamā aparāta LK modelis.
- 29. jūnijs — kosmosa kuģis Sojuz-11 nolaidās uz zemes, bet nolaižamā aparāta priekšlaicīgas dehermetizācijas dēļ apkalpe gāja bojā.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. jūlijs — ar nesējraķeti Scout-B palaists Saules pētniecības pavadonis Explorer 44 (SE C, Solrad 10).
- 16. jūlijs:
- ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 9 (Meteor-1 № 20L);
- ar nesējraķeti Thorad SLV-2H Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 8373 (Strawman 4).
- 20. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-429 (Zenit-4M № 18).
- 22. jūlijs — nesējraķetes Kosmos-3M avārijā zaudēts militārais pavadonis Celina-O № 10.
- 23. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-430 (Zenit-4M № 19).
- 26. jūlijs — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 15; apkalpe: Deivids Skots, Alfreds Vordens un Džeimss Irvins.
- 28. jūlijs — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 18 (Molnija-1 № 20L).
- 29. jūlijs — kosmosa kuģis Apollo 15 iegāja Mēness orbītā.
- 30. jūlijs:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-431 (Zenit-2M № 21);
- Apollo 15: no komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Deivids Skots un Džeimss Irvins) un nosēdās uz Mēness virsmas.
- 31. jūlijs:
- Apollo 15: Deivids Skots veica "stāvošo" iziešanu, paliekot nolaižamajā aparātā, izvirzot ārā tikai ķermeņa augšdaļu;
- Apollo 15: Deivids Skots un Džeimss Irvins veica 1. iziešanu uz Mēness virsmas.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. augusts — Apollo 15: Deivids Skots un Džeimss Irvins veica 2. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 2. augusts:
- Apollo 15: Deivids Skots un Džeimss Irvins veica 3. iziešanu uz Mēness virsmas;
- Apollo 15 pacelšanās pakāpe startēja no Mēness, pietuvojās un saslēdzās ar komandmoduli.
- 3. augusts — nesējraķetes Kosmos-2 avārijā zaudēts kalibrācijas pavadonis DS-P1-Ju № 44.
- 4. augusts — kosmosa kuģis Apollo 15 atstāja Mēness orbītu.
- 5. augusts:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-432 (Zenit-4M № 20);
- Apollo 15: Deivids Skots un Džeimss Irvins veica iziešanu kosmosā.
- 7. augusts:
- ar nesējraķeti Atlas E/F OV1 palaisti pētniecības pavadoņi OV1 20, OV1 21 (LOADS-2), RTDS, LCS 4, Gridsphere 1, Gridsphere 2, Gridsphere B, Rigidsphere;
- kosmosa kuģis Apollo 15 nolaidās Klusajā okeānā.
- 8. augusts — ar nesējraķeti R-36orb palaists militārais pavadonis Kosmos-433 (OGČ № 24).
- 12. augusts:
- ar nesējraķeti Sojuz-L Zemes orbītā palaists Mēness nolaižamais aparāts Kosmos-434 (T2K № 3).
- ar nesējraķeti Titan III(24)B palaists militārais pavadonis OPS 8607 (KH-8 32; Gambit-3 4332).
- 16. augusts — ar nesējraķeti Scout-B1 palaists eksperimentāls sakaru pavadonis Eole (CAS 1).
- 19. augusts — nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-4M № 21.
- 27. augusts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-435 (DS-P1-Ju № 45).
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness aparāts Luna-18 (E-8-5 № 407) grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi.
- 7. septembris:
- ar nesējraķeti Vostok-2M palaists militārais pavadonis Kosmos-436 (Celina-O № 11);
- Luna-18 iegāja Mēness orbītā.
- 10. septembris:
- ar nesējraķeti Vostok-2M palaists militārais pavadonis Kosmos-437 (Celina-O № 12);
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists militārie pavadoņi OPS 5454 (KH-4B 15; Corona 143) un OPS 7681 (Arroyo; P-11 4427).
- 11. septembris — Luna-18 nolaižamais aparāts veica nolaišanos uz Mēness virsmas, bet avarēja.
- 14. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-438 (Zenit-4MK № 6).
- 21. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-439 (Zenit-2M № 22).
- 24. septembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-440 (DS-P1-I № 11).
- 28. septembris:
- ar nesējraķeti Mu-4S palaists jonosfēras pētniecības pavadonis Shinsei (SS 1);
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-441 (Zenit-4M № 22);
- ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness orbitālais aparāts Luna-19 (E-8LS № 202).
- 29. septembris:
- ar nesējraķeti Delta-N palaists Saules pētniecības pavadonis OSO 7 un sakaru izmēģinājumu pavadonis TTS 4 (TETR 4);
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-442 (Zenit-4M № 23);
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — Mēness zonde Luna-19 iegāja Mēness orbītā.
- 7. oktobris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-443 (Zenit-2M № 23).
- 13. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-444, Kosmos-445, Kosmos-446, Kosmos-447, Kosmos-448, Kosmos-449, Kosmos-450, Kosmos-451 (Strela-1M).
- 14. oktobris:
- ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 4311 (DSAP-5B F1);
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-452 (Zenit-4M № 24).
- 17. oktobris — ar nesējraķeti Thorad SLV-2G Agena-D palaists eksperimentāls militārais pavadonis ASTEX (P71-2).
- 19. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-453 (DS-P1-Ju № 46).
- 21. oktobris — nesējraķetes Delta-N6 avārijā zaudēts meteoroloģiskais pavadonis ITOS-B.
- 23. oktobris — ar nesējraķeti Titan III(24)B palaists militārais pavadonis OPS 7616 (KH-8 33; Gambit-3 4333).
- 28. oktobris — ar nesējraķeti Black Arrow palaists eksperimentāls pavadonis Prospero (X-3).
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-454 (Zenit-4M № 25).
- 3. novembris — ar nesējraķeti Titan III(23)C palaisti militārie sakaru pavadoņi OPS 3431 (DSCS II A1) un OPS 9432 (DSCS II A2).
- 5. novembris — nesējraķetes Europa II avārijā zaudēts tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis STV-4.
- 14. novembris — zonde Mariner 9 iegāja orbītā ap Marsu; tā bija pirmā, kas iegājusi orbītā ap kādu citu planētu.
- 15. novembris — ar nesējraķeti Scout-B palaists magnetosfēras pētniecības pavadonis Explorer 45 (SSS A).
- 17. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-455 (DS-P1-Ju № 46).
- 19. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-456 (Zenit-4M № 26).
- 20. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists ģeodēzijas pavadonis Kosmos-457 (Sfera № 7).
- 24. novembris:
- ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-ML palaists sakaru pavadonis Molnija-2 № 1;
- nesējraķetes Kosmos-2 avārijā zaudēts kalibrācijas pavadonis DS-P1-I № 12.
- 27. novembris — zonde Mars-2 iegāja orbītā ap Marsu; savukārt nolaižamais aparāts veica nolaišanos uz Marsa, bet kļūmes dēļ ietriecās tā virsmā.
- 29. novembris:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-458 (DS-P1-Ju № 48);
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas mērķis Kosmos-459 (DS-P1-M № 5).
- 30. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-460 (Celina-O № 13).
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. decembris:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists Zemei tuvās radiācijas un Saules aktivitātes pētniecības pavadonis Interkosmos-5 (DS-U2-IK № 2);
- zonde Mars-3 iegāja orbītā ap Marsu; savukārt nolaižamais aparāts veica nolaišanos uz Marsa virsmas;
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas mērķis Kosmos-461 (DS-U2-MT № 1).
- 3. decembris :
- ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis Kosmos-462 (I2P № 8);
- nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-2M № 24.
- 4. decembris — nesējraķetes Atlas-SLV3A Agena-D avārijā zaudēts militārais pavadonis Canyon 4.
- 5. decembris — nesējraķetes Diamant B avārijā zaudēts jonosfēras pētniecības pavadonis Polaire.
- 6. decembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-463 (Zenit-4M № 27).
- 10. decembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-464 (Zenit-4M № 28).
- 11. decembris — ar nesējraķeti Scout B-1 palaists jonosfēras pētniecības pavadonis Ariel 4.
- 14. decembris — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaisti pavadoņi Poppy 9A (NRL-PL 171), Poppy 9B (NRL-PL 172), Poppy 9C (NRL-PL 173), Poppy 9D (NRL-PL 174).
- 15. decembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-465 (Zaliv № 9).
- 16. decembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-466 (Zenit-4M № 29).
- 17. decembris:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-467 (DS-P1-Ju № 49);
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-468 (Strela-2M № 4).
- 19. decembris — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 19 (Molnija-1 № 25L).
- 20. decembris — ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D palaists sakaru pavadonis Intelsat IV F-3.
- 25. decembris — ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists militāris pavadonis Kosmos-469 (US-A № 3).
- 27. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-M palaists militārais pavadonis Kosmos-470 (Zenit-4MT № 1);
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists augšējās atmosfras pētniecības pavadonis Oreol-1 (Aureole 1; DS-U2-GKA № 1).
- 29. decembris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 10 (Meteor-1 № 18L).
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. augusts — Romans Romaņenko (Роман Юрьевич Романенко), Krievijas kosmonauts
- 30. augusts — Ketrina Megana Makartūra (Katherine Megan McArthur), ASV kosmonaute
- 12. oktobris — Oļegs Novickis (Олег Викторович Новицкий), Krievijas kosmonauts
- 28. septembris — Aleksejs Ovčiņins (Алексей Николаевич Овчинин), Krievijas kosmonauts
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. jūnijs:
- Georgijs Dobrovoļskis (Георгий Тимофеевич Добровольский), PSRS kosmonauts, lidotājs (dzimis 1928. gadā)
- Viktors Pacajevs (Виктор Иванович Пацаев), PSRS kosmonauts, inženieris (dzimis 1933. gadā)
- Vladislavs Volkovs (Владислав Николаевич Волков), PSRS kosmonauts, inženieris (dzimis 1935. gadā)
|