1972. gads kosmonautikā
Izskats
Notikumi kosmonautikā: | 1969. 1970. 1971. 1972. 1973. 1974. 1975. |
Notikumi pasaulē: | 1969. 1970. 1971. 1972. 1973. 1974. 1975. |
Šeit apkopoti 1972. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. janvāris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-471 (Zenit-4M № 30).
- 20. janvāris — ar nesējraķeti Titan IIID palaists militārais pavadonis OPS 1737 (KH-9 2; Hexagon 1202).
- 23. janvāris — ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D palaists sakaru pavadonis Intelsat IV F-4.
- 25. janvāris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-472 (DS-P1-Ju № 50).
- 5. janvāris — ar nesējraķeti Delta L palaists starpplanētu vides un magnetosfēras pētniecības pavadonis HEOS 2.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-473 (Zenit-2M № 25).
- 14. februāris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness aparāts Luna-20 (E-8-5 № 408) grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi.
- 16. februāris:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-474 (Zenit-4M № 31);
- nesējraķetes Titan III(33)B Agena-D avārijā zaudēts militārais pavadonis OPS 1844 (Jumpseat 2).
- 18. februāris — Luna-20 iegāja Mēness orbītā.
- 21. februāris — Luna-20 nolaižamais aparāts nolaidās uz Mēness virsmas.
- 22. februāris — pēc paraugu savākšanas Luna-20 atgriešanās aparāts startēja no Mēness virsmas.
- 25. februāris:
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-475 (Zaliv № 810);
- Luna-20 nolaižamais aparāts nolaidās uz Zemes.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts:
- ar nesējraķeti Titan III(23)C palaists militārais pavadonis OPS 1570 (DSP 3);
- ar nesējraķeti Vostok-2M palaists militārais pavadonis Kosmos-476 (Celina-D № 3).
- 3. marts — ar nesējraķeti Atlas-SLV3C Centaur-D Star-37E palaista starpplanētu zonde Pioneer 10, kas paredzēta Jupitera un heliosfēras pētījumiem.
- 4. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-477 (Zenit-2M № 26).
- 4. marts — ar nesējraķeti Delta N palaists astrofizikas pavadonis TD 1A.
- 15. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-478 (Zenit-4M № 32).
- 17. marts — ar nesējraķeti Titan III(24)B palaists militārais pavadonis OPS 1678 (KH-8 34; Gambit-3 4334).
- 22. marts — ar nesējraķeti Vostok-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-479 (Celina-O № 14).
- 24. marts — ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 5058 (DSAP-5B F2).
- 25. marts:
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists ģeodēzijas pavadonis Kosmos-480 (Sfera № 8);
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-481 (DS-P1-Ju № 51).
- 27. marts — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-MVL palaista Veneras zonde Venera-8 ar nolaižamo aparātu.
- 30. marts — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 11 (Meteor-1 № 23L).
- 31. marts — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-MVL palaista Veneras zonde Kosmos-482 ar nolaižamo aparātu, bet dzinējbloka kļūmes dēļ tā neatstāja Zemes orbītu.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-483 (Zenit-4M № 33).
- 4. aprīlis — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-ML palaists sakaru pavadonis Molnija-1 20 (Molnija-1 № 27L) un tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis SRET 1 (MAS-1).
- 6. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-484 (Zenit-2M № 27).
- 7. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists kosmiskās radiācijas pētniecības pavadonis Interkosmos-6 (Energija № 1).
- 11. aprīlis — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-485 (DS-P1-Ju № 52).
- 14. aprīlis:
- ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-SO-L palaists Saules aktivitātes pētniecības pavadonis Prognoz-1;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-486 (Zenit-4M № 34).
- 16. aprīlis — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 16; apkalpe: Džons Jangs, Tomass Matinglijs un Čārlzs Djūks.
- 19. aprīlis:
- kosmosa kuģis Apollo 16 iegāja Mēness orbītā;
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5640 (KH-4B 16; Corona 144).
- 21. aprīlis:
- Apollo 16: no komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Džons Jangs un Čārlzs Djūks) un nosēdās uz Mēness virsmas;
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-487 (DS-P1-Ju № 53);
- Apollo 16: Džons Jangs un Čārlzs Djūks veica 1. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 22. aprīlis — Apollo 16: Džons Jangs un Čārlzs Djūks veica 2. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 23. aprīlis — Apollo 16: Džons Jangs un Čārlzs Djūks veica 3. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 24. aprīlis — Apollo 16 pacelšanās pakāpe startēja no Mēness, pietuvojās un saslēdzās ar komandmoduli.
- 25. aprīlis:
- kosmosa kuģis Apollo 16 atstāja Mēness orbītu;
- nesējraķetes Kosmos-2 avārijā zaudēts kalibrācijas pavadonis DS-P1-Ju № 54.
- 26. aprīlis — Apollo 16: Tomass Matinglijs un Čārlzs Djūks veica iziešanu kosmosā.
- 27. aprīlis — kosmosa kuģis Apollo 16 nolaidās Klusajā okeānā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-488 (Zenit-4MK № 7).
- 6. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-489 (Zaliv № 11).
- 17. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-490 (Zenit-2M № 28).
- 19. maijs — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-ML palaists sakaru pavadonis Molnija-2 2.
- 20. maijs — nesējraķetes Titan III(24)B avārijā zaudēts militārais pavadonis OPS 6574 (KH-8 35; Gambit-3 4335).
- 25. maijs:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-491 (Zenit-4M № 35);
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 6371 (KH-4B 17; Corona 145).
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-492 (Zenit-4M № 36).
- 13. jūnijs — ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D palaists sakaru pavadonis Intelsat IV F-5.
- 21. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-493 (Zenit-2M № 29).
- 23. jūnijs:
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-494 (Strela-2M № 5);
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-495 (Zenit-4M № 37).
- 26. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz palaists modificēts kosmosa kuģis bezpilota režīmā Kosmos-496 (7K-T № 33A).
- 29. jūnijs — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-SO-L palaists Saules aktivitātes pētniecības pavadonis Prognoz-2.
- 30. jūnijs:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists Saules radiācijas pētniecības pavadonis Interkosmos-7 (DS-U3-IK № 11);
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-497 (DS-P1-I № 13);
- ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 12 (Meteor-1 № 26L).
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs — kosmosa kuģis Kosmos-496 nolaidās uz zemes.
- 5. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-498 (DS-P1-Ju № 55).
- 6. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-499 (Zenit-4M № 38).
- 7. jūlijs — ar nesējraķeti Titan IIID palaists militārie pavadoņi OPS 7293 (KH-9 3; Hexagon 1203), OPS 7803 (Ursala 1).
- 10. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-500 (Celina-O № 15).
- 12. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-501 (DS-P1-Ju № 56).
- 13. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-M palaists militārais pavadonis Kosmos-502 (Zenit-4MT № 2)
- 19. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-503 (Zenit-4M № 39).
- 20. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-504, Kosmos-505, Kosmos-506, Kosmos-507, Kosmos-508, Kosmos-509, Kosmos-510, Kosmos-511 (Strela-1M).
- 22. jūlijs — zondes Venera-8 nolaižamais aparāts nolaidās uz Veneras virsmas.
- 23. jūlijs — ar nesējraķeti Delta 900 palaists meteoroloģijas pavadonis ERTS 1 (vēlāk pārdēvēts par Landsat 1).
- 28. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-512 (Zenit-2M № 30).
- 29. jūlijs — nesējraķetes Proton-K avārijā zaudēta orbitālā stacija DOS-2.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-513 (Zenit-4M № 40).
- 13. augusts — ar nesējraķeti Scout-B palaists meteorīdu pētniecības pavadonis Explorer 46 (MTS A).
- 16. augusts — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadoņa masas makets Kosmos-514 (Zaliv-GVM № 3).
- 18. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-514 (Zenit-4MK № 8).
- 19. augusts — ar nesējraķeti M-4S palaists jonosfēras pētniecības pavadonis Denpa (REXS).
- 21. augusts:
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3C Centaur-D palaista orbitālā observatorija OAO 3 (Copernicus);
- ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists militāris pavadonis Kosmos-516 (US-A № 4).
- 30. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-517 (Zenit-2M № 31).
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — ar nesējraķeti Titan III(24)B palaists militārais pavadonis OPS 8888 (KH-8 36; Gambit-3 4336).
- 2. septembris:
- nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-4M № 41;
- ar nesējraķeti Scout B1 palaists navigācijas sistēmas pētniecības pavadonis Triad 1 (TIP 1).
- 15. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-518 (Zenit-2M № 32).
- 16. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-519 (Zenit-4M № 42).
- 19. septembris — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-2BL palaists militārais pavadonis Kosmos-520 (US-K № 1).
- 23. septembris — ar nesējraķeti Delta 1604 palaists starpplanētu vides un magnetosfēras pētniecības pavadonis Explorer 47 (IMP H).
- 29. septembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas mērķis Kosmos-521 (DS-P1-M № 6).
- 30. septembris — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-ML palaists sakaru pavadonis Molnija-2 3.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. oktobris — ar nesējraķeti Atlas-F Burner-2 palaists militārais gamma starojuma fona mērīšanas pavadonis OPS 8180 (Radsat) un kalibrācijas mērķis Radcat.
- 4. oktobris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-522 (Zenit-4M № 43).
- 5. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-523 (DS-P1-Ju № 57).
- 10. oktobris — ar nesējraķeti Titan IIID palaists militārie pavadoņi OPS 8314 (KH-9 4; Hexagon 1204) un P-801 4.
- 11. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-524 (DS-P1-Ju № 58).
- 14. oktobris — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 21 (Molnija-1 № 26L).
- 15. oktobris — ar nesējraķeti Delta 300 palaists meteoroloģijas pavadonis NOAA 2 (ITOS D) un radioamatieru pavadonis AMSAT P2A (OSCAR 6).
- 17. oktobris — nesējraķetes Kosmos-3M avārijā zaudēts militārais sakaru pavadonis Strela-2M № 6.
- 18. oktobris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-525 (Zenit-2M № 33).
- 25. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists kalibrācijas pavadonis Kosmos-526 (DS-P1-Ju № 59).
- 26. oktobris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 13 (Meteor-1 № 25L).
- 31. oktobris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-527 (Zenit-4MK № 9).
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-528, Kosmos-529, Kosmos-530, Kosmos-531, Kosmos-532, Kosmos-533, Kosmos-534, Kosmos-535 (Strela-1M).
- 3. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-536 (Celina-O № 16).
- 9. novembris — ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 7323 (DSAP-5B F3).
- 10. novembris — ar nesējraķeti Delta 1914 palaists sakaru pavadonis Anik A1.
- 15. novembris — ar nesējraķeti Scout-D1 palaists astronomijas pavadonis Explorer 48 (SAS B).
- 22. novembris — ar nesējraķeti Scout-D1 palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ESRO 4.
- 23. novembris — nesējraķetes N1 avārijā zaudēts Mēness kosmosa kuģis LOK № 1 un Mēness nolaižamā aparāta LK modelis.
- 25. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-537 (Zenit-2M № 34).
- 30. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists Saules radiācijas pētniecības pavadonis Interkosmos-7 (DS-U1-IK № 2).
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. decembris — ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-ML palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 22 (Molnija-1 № 28L).
- 7. decembris — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 17; apkalpe: Jūdžīns Sernans, Ronalds Evanss un Herisons Šmits.
- 10. decembris — kosmosa kuģis Apollo 17 iegāja Mēness orbītā.
- 11. decembris:
- ar nesējraķeti Delta 900 palaists meteoroloģijas pavadonis Nimbus 5;
- Apollo 17: no komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Jūdžīns Sernans un Herisons Šmits) un nosēdās uz Mēness virsmas;
- 12. decembris:
- Apollo 17: Jūdžīns Sernans un Herisons Šmits veica 1. iziešanu uz Mēness virsmas;
- ar nesējraķeti Molnija-M / Blok-ML palaists sakaru pavadonis Molnija-2 4.
- 13. decembris — Apollo 17: Jūdžīns Sernans un Herisons Šmits veica 2. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 14. decembris:
- Apollo 17: Jūdžīns Sernans un Herisons Šmits veica 3. iziešanu uz Mēness virsmas;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-538 (Zenit-4M № 44);
- Apollo 17 pacelšanās pakāpe startēja no Mēness, pietuvojās un saslēdzās ar komandmoduli.
- 16. decembris:
- 17. decembris — Apollo 17: Ronalds Evanss un Herisons Šmits veica iziešanu kosmosā.
- 19. decembris — kosmosa kuģis Apollo 16 nolaidās Klusajā okeānā.
- 20. decembris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 9390 (Canyon 5).
- 21. decembris:
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists ģeodēzijas pavadonis Kosmos-539 (Sfera № 9);
- ar nesējraķeti Titan III(24)B palaists militārais pavadonis OPS 3978 (KH-8 37; Gambit-3 4337).
- 25. decembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-540 (Strela-2M № 7).
- 27. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-M palaists militārais pavadonis Kosmos-541 (Zenit-4MT № 3).
- 28. decembris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists militārais pavadonis Kosmos-542 (Celina-D № 4).
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. februāris — Antons Škapļerovs (Антон Шкаплеров), Krievijas kosmonauts
- 7. aprīlis — Timotijs Pīks (Timothy Peake), angļu kosmonauts
- 24. maijs — Maksims Surajevs (Максим Сураев), Krievijas kosmonauts
- 27. jūlijs:
- Aidins Aimbetovs (Айдын Айымбетов) Kazahstānas kosmonauts
- Šeihs Muszafars Šukors (Sheikh Muszaphar Shukor), Malaizijas kosmonauts
|