1965. gads kosmonautikā
Izskats
Notikumi kosmonautikā: | 1962. 1963. 1964. 1965. 1966. 1967. 1968. |
Notikumi pasaulē: | 1962. 1963. 1964. 1965. 1966. 1967. 1968. |
Šeit apkopoti 1965. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-52 (Zenit-2 № 25).
- 15. janvāris — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 3928 (KH-4A 1016).
- 19. janvāris:
- ar nesējraķeti Thor-DSV2S Burner-1 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 7040 (DSAP-1 F10; DMSP-3B F1; DAPP 10), bet neatdalījās no augšējās pakāpes;
- ar nesējraķeti Titan II GLV suborbitālā lidojumā palaists nepilotējams kosmosa kuģis Gemini 2.
- 21. janvāris — ar nesējraķetes Atlas-D OV1 avāriju beidzās mēģinājums palaist pētniecības pavadoni OV1 1.
- 22. janvāris — ar nesējraķeti Delta C palaists meteoroloģiskais pavadonis TIROS 9.
- 23. janvāris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4703 (KH-7 15; Gambit-1 15).
- 30. janvāris — ar nesējraķeti Kosmos palaists magnetosfētas pētniecības pavadonis Kosmos-53 (DS-A1 № 5).
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — ar nesējraķeti Delta C palaista orbitālā observatorija OSO 2.
- 11. februāris — ar nesējraķeti Titan IIIA palaists eksperimentāls sakaru pavadonis LES 1, bet augšējās raķešpakāpes kļūmes dēļ nav ievadīts paredzētajā orbītā.
- 12. februāris — ar nesējraķetes Kosmos avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni DS-P1-Ju № 2.
- 16. februāris — ar nesējraķeti Saturn I palaists kosmosa kuģa makets Apollo AS-103 un mikrometeorīdu novērošanas pavadonis Pegasus 1.
- 17. februāris — ar nesējraķeti Atlas-LV3 Agena-B palaista Mēness zonde Ranger 8.
- 20. februāris:
- 21. februāris — ar nesējraķeti Kosmos-1 palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-54, Kosmos-55, Kosmos-56 (Strela-1).
- 21. februāris — ar nesējraķeti Voshod palaists nepilotējams kosmosa kuģis Kosmos-57 (Voshod 3KD).
- 25. februāris — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4782 (KH-4A 1017).
- 26. februāris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Kosmos-58 (Meteor-1 № 2).
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — ar nesējraķetes Atlas LV-3C Centaur-C avāriju beidzās mēģinājums palaist Mēness zondes maketu Surveyor SD-1.
- 7. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-59 (Zenit-4 № 4) ar Voshod 3KD slūžas kameru.
- 9. marts — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis GRAB-6 (NRL-PL 142/Poppy 4)) un pavadoņi GGSE-2, GGSE-3, SECOR 3, Solrad 7B, Surcal 4, Dodecapole 1, OSCAR 3.
- 11. marts — ar nesējraķeti Thor DSV-2A Ablestar palaists navigācijas pavadonis OPS 7087 (Transit O-3) un ģeodēzijas pavadonis SECOR 2.
- 12. marts:
- ar nesējraķeti Molnija palaista Mēness zonde Kosmos-60 (E-6 № 6), bet kļūmes dēļ neiegāja trajektorijā uz Mēnesi.
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4920 (KH-7 16; Gambit-1 16).
- 15. marts — ar nesējraķeti Kosmos-1 palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-61, Kosmos-62, Kosmos-63 (Strela-1).
- 18. marts:
- ar nesējraķeti Thor-DSV2S Burner-1 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 7353 (DSAP-1 F11; DMSP-3B F2; DAPP 11);
- ar nesējraķeti Voshod palaists kosmosa kuģis Voshod-2, apkalpe: Pāvels Beļajevs un Aleksejs Ļeonovs;
- Aleksejs Ļeonovs veica pasaulē pirmo iziešanu atklātā kosmosā.
- 19. marts — kosmosa kuģis Voshod-2 nolaidās PSRS teritorijā.
- 21. marts — ar nesējraķeti Atlas-LV3 Agena-B palaista Mēness zonde Ranger 9.
- 23. marts — ar nesējraķeti Titan II GLV palaists kosmosa kuģis Gemini 3, apkalpe: Virdžils Grisoms un Džons Jangs; tajā pašā dienā nolaidās Atlantijas okeānā.
- 24. marts — zonde Ranger 9 ietriecās Mēness virsmā, pirms tam noraidot augstas izšķirtspējas attēlus.
- 25. marts:
- ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-64 (Zenit-2 № 26);
- ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4803 (KH-4A 1018).
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas SLV-3 Agena-D palaists pavadonis OPS 4682 (SNAPSHOT, eksperimentāls kodolreaktors) un ģeodēzijas pavadonis SECOR 4.
- 6. aprīlis — ar nesējraķeti Delta D palaists pirmais komerciālais sakaru pavadonis Delta D (Early Bird).
- 10. aprīlis — ar nesējraķetes Molnija avāriju beidzās mēģinājums palaist Mēness zondi E-6 № 8.
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-65 (Zenit-4 № 6).
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Molnija palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 3L.
- 28. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārie pavadoņi OPS 4983 (KH-7 17; Gambit-1 17) un OPS 6717 (P-11 4401).
- 29. aprīlis:
- ar nesējraķeti Scout-X4 palaists jonosfēras izpētes pavadonis Explorer 27 (BE C);
- ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5023 (KH-4A 1019).
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. maijs — ar nesējraķeti Titan IIIA palaists eksperimentāls sakaru pavadonis LES 1 un radaru kalibrēšanas pavadonis LCS-1.
- 7. maijs — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-66 (Zenit-2 № 27).
- 9. maijs — ar nesējraķeti Molnija palaista Mēness zonde Luna-5 (E-6 № 8).
- 12. maijs — Luna-5 kļūmes dēļ ietriecās Mēness virsmā, lai gan bija paredzēta mīksta nosēšanās.
- 18. maijs — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 8431 (KH-4A 1021).
- 19. maijs — ar raķeti Little Joe II veikts kosmosa kuģa glābšanas sistēmas A-003 izmēģinājums.
- 20. maijs — ar nesējraķeti Thor-DSV2S Burner-1 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 8386 (DSAP-3 F1; DMSP-3B F3; DAPP 12).
- 25. maijs:
- ar nesējraķeti Saturn I palaists kosmosa kuģa makets Apollo AS-104 un mikrometeorīdu novērošanas pavadonis Pegasus 2.
- ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-67 (Zenit-4 № 7).
- 27. maijs — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5236 (KH-7 18; Gambit-1 18).
- 28. maijs — ar nesējraķetes Atlas-D OV1 avāriju beidzās mēģinājums palaist pētniecības pavadoni OV1 3.
- 29. maijs — ar nesējraķeti Delta C palaists magnetosfēras izpētes pavadonis Explorer 28 (IMP 3).
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs:
- ar nesējraķeti Titan II GLV palaists kosmosa kuģis Gemini 4, apkalpe: Džeimss Makdivits un Edvards Vaits;
- Edvards Vaits veica iziešanu kosmosā.
- 7. jūnijs — kosmosa kuģis Gemini 4 nolaidās Atlantijas okeānā.
- 8. jūnijs — ar nesējraķeti Molnija palaista Mēness zonde Luna-6 (E-6 № 9).
- 9. jūnijs — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 8425 (KH-4A 1020).
- 15. jūnijs — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-68 (Zenit-2 № 29).
- 18. jūnijs — nesējraķetes Titan IIIC pirmajā lidojumā orbītā ievadīta raķešpakāpe Titan 3C-7.
- 24. jūnijs — ar nesējraķeti Thor DSV-2A Ablestar palaists navigācijas pavadonis OPS 8480 (Transit O-4).
- 25. jūnijs:
- ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-69 (Zenit-4 № 8);
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaisti militārie pavadoņi OPS 5501 (KH-7 19; Gambit-1 19) un OPS 6749 (P-11 4402).
- 29. jūnijs — veikts kosmosa kuģa glābšanas sistēmas Pad Abort Test 2 izmēģinājums.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs:
- 12. jūlijs — ar nesējraķetes Atlas-SLV3 Agena-D avāriju beidzās mēģinājums palaist militāro pavadoni OPS 5810 (KH-7 20; Gambit-1 20).
- 13. jūlijs — ar nesējraķetes Vostok-2 avāriju beidzās mēģinājums palaist izlūkošanas pavadoni Zenit-2 № 29.
- 15. jūlijs — zonde Mariner 4 veica Marsa pārlidojumu, pirmoreiz uz Zemi nosūtīti planētas attēli.
- 16. jūlijs:
- 17. jūlijs — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 8411 (Heavy Ferret C 1; SAMOS F3-4).
- 18. jūlijs — ar nesējraķeti Molnija palaista starpplanētu zonde Zond-3 (3MV-4 № 2).
- 19. jūlijs — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5543 (KH-4A 1022).
- 20. jūlijs:
- ar nesējraķeti Atlas-LV3 Agena-D palaisti kodolsprādzienu atklāšanas pavadoņi OPS 6577 (Vela 3A) un OPS 6564 (Vela 3B), kā arī pētniecības pavadonis ERS-17;
- zonde Zond-3 veica Mēness pārlidojumu.
- 23. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos palaists pavadonis Kosmos-76 (DS-P1-Ju № 3).
- 30. jūlijs — ar nesējraķeti Saturn I palaists kosmosa kuģa makets Apollo AS-105 un mikrometeorīdu novērošanas pavadonis Pegasus 3.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts:
- ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-77 (Zenit-4 № 9);
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaisti militārie pavadoņi OPS 5698 (KH-7 21; Gambit-1 21) un OPS 6761 (P-11 4403).
- 10. augusts — nesējraķetes Scout B pirmajā lidojumā palaists pavadonis SEV un ģeodēzijas pavadonis SECOR 5.
- 11. augusts — ar nesējraķeti Atlas LV-3C Centaur-C palaists Mēness zondes makets Surveyor SD-2.
- 13. augusts — ar nesējraķeti Thor DSV-2A Ablestar palaists navigācijas pavadonis OPS 8464 (Transit O-5) un pavadoņi Dodecapole 2, Tempsat-1, Long Rod, Calsphere 4A, Surcal 5.
- 14. augusts — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-78 (Zenit-2 № 30).
- 17. augusts — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7208 (KH-4A 1023).
- 21. augusts — ar nesējraķeti Titan II GLV palaists kosmosa kuģis Gemini 5 un tuvošanās mērķis REP; apkalpe: Gordons Kūpers un Čārlzs Konrāds.
- 25. augusts:
- 29. augusts — kosmosa kuģis Gemini 5 nolaidās Atlantijas okeānā.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — nesējraķetes Thor SLV-2A Agena-D avārijā zaudēts militārais pētniecības pavadonis OPS 3373 (Multi Research Payload Vehicle).
- 3. septembris — ar nesējraķeti Kosmos-1 palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-80, Kosmos-81, Kosmos-82, Kosmos-83, Kosmos-84 (Strela-1 ).
- 9. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-85 (Zenit-4 № 11).
- 10. septembris — ar nesējraķeti Thor-DSV2S Burner-1 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 8068 (DSAP-2 F1; DMSP-3B F4; DAPP 13).
- 18. septembris — ar nesējraķeti Kosmos-1 palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-86, Kosmos-87, Kosmos-88, Kosmos-89, Kosmos-90 (Strela-1 ).
- 22. septembris — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7221 (KH-4A 1024).
- 23. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-91 (Zenit-4 № 12).
- 30. septembris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4708 (KH-7 22; Gambit-1 22).
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. oktobris — ar nesējraķeti Molnija palaista Mēness zonde Luna-7 (E-6 № 10).
- 5. oktobris:
- ar nesējraķeti Atlas-D OV1 palaists pētniecības pavadonis OV1 2;
- ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5325 (KH-4A 1025).
- 7. oktobris — Luna-7 kļūmes dēļ ietriecās Mēness virsmā, lai gan bija paredzēta mīksta nosēšanās.
- 14. oktobris:
- ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists pētniecības pavadonis OGO 2;
- ar nesējraķeti Molnija palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 4L.
- 15. oktobris — ar nesējraķeti Titan IIIA palaists eksperimentāls sakaru pavadonis OV21 un radaru kalibrēšanas pavadonis LCS-2, bet augšējās pakāpes kļūmes dēļ pavadoņi neatdalījās no raķešpakāpes.
- 16. oktobris — ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-92 (Zenit-4 № 13).
- 19. oktobris — nesējraķetes Kosmos-2M pirmajā startā palaists tehnoloģiju pavadonis Kosmos-93 (DS-U2-V № 1).
- 25. oktobris — ar nesējraķeti Atlas SLV-3 palaistais kosmosa kuģa saslēgšanās mērķis GATV 5002 nesasniedza orbītu.
- 28. oktobris:
- ar nesējraķeti Voshod palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-94 (Zenit-4 № 14);
- ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 2155 (KH-4A 1026).
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris — ar nesējraķeti Proton palaists pētniecības pavadonis Proton-2 (N-4 № 2).
- 4. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-2M palaists tehnoloģiju pavadonis Kosmos-95 (DS-U2-V № 2).
- 6. novembris — ar nesējraķeti Delta E palaists ģeodēzijas pavadonis Explorer 29 (GEOS A).
- 8. novembris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 6232 (KH-7 23; Gambit-1 23).
- 12. novembris — ar nesējraķeti Molnija palaista starpplanētu zonde Venera-2 (3MV-4 № 3).
- 16. novembris — ar nesējraķeti Molnija palaista starpplanētu zonde Venera-3 (3MV-3 № 1).
- 18. novembris — ar nesējraķeti Scout-X4 palaists Saules radiācijas novērošanas pavadonis Explorer 30 (SE A; Solrad 8).
- 23. novembris — ar nesējraķeti Molnija palaista starpplanētu zonde Veneras izpētei Kosmos-96 (3MV-4 № 4), bet raķešpakāpes kļūmes dēļ palika Zemes orbītā.
- 26. novembris:
- 27. novembris — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-98 (Zenit-2 № 31).
- 29. novembris — ar nesējraķeti Thor SLV-2 Agena-B palaists jonosfēras izpētes pavadoņi Alouette 2 un Explorer 31 (DME-A; ISIS-X);
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris — ar nesējraķeti Molnija palaista Mēness zonde Luna-8 (E-6 № 11).
- 4. decembris — ar nesējraķeti Titan II GLV palaists kosmosa kuģis Gemini 7; apkalpe: Frenks Bormans un Džeimss Lovels.
- 6. decembris:
- 9. decembris — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7249 (KH-4A 1027).
- 10. decembris — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists izlūkošanas pavadonis Kosmos-99 (Zenit-2 № 32).
- 15. decembris — ar nesējraķeti Titan II GLV palaists kosmosa kuģis Gemini 6A; apkalpe: Volters Širra un Tomass Stefords.
- 16. decembris:
- 17. decembris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Kosmos-100 (Meteor-1 № 3).
- 18. decembris — kosmosa kuģis Gemini 7 nolaidās Atlantijas okeānā.
- 21. decembris:
- ar nesējraķeti Kosmos palaists pavadonis Kosmos-101 (DS-P1-Ju № 4);
- ar nesējraķeti Titan IIIC palaisti pavadoņi OV2 3, LES-3, LES-4, OSCAR 4, bet netika ievadīti paredzētajā orbītā.
- 22. decembris — nesējraķetes Scout A pirmajā lidojumā palaists navigācijas pavadonis OPS 1509 (Transit O-6).
- 24. decembris ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4639 (KH-4A 1028).
- 27. decembris ar nesējraķeti Soyuz/Vostok palaists militārais pavadonis Kosmos-102 (US-AO № 1).
- 28. decembris:
- nesējraķetes Kosmos avārijā zaudēts eksperimentāls militārais pavadonis DS-K-40 № 1;
- ar nesējraķeti Kosmos-1 palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-103 (Strela-2).
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. marts — Jurijs Lončakovs (Юрий Валентинович Лончаков), Krievijas kosmonauts
- 15. aprīlis — Soiči Noguči (野口聡, Noguchi Sōich), Japānas kosmonauts
- 5. maijs — Fei Dzunluns (费俊龙, Fèi Jùnlóng), Ķīnas kosmonauts
- 25. maijs — Džons Olivass (John Olivas), ASV kosmonauts
- 4. jūnijs — Šenona Volkere (Shannon Walker), ASV kosmonaute
- 8. jūnijs — Stenlijs Lavs (Stanley G. Love), ASV kosmonauts
- 5. jūlijs — Maikls Brauns (Michael E. Brown), ASV astronoms
- 19. jūlijs. — Skots Tingls (Scott D. Tingle), ASV kosmonauts
- 25. augusts — Endrū Feistels (Andrew J. Feustel), ASV kosmonauts
- 19. septembris — Sanita Viljamsa (Sunita Williams), ASV kosmonaute
- 22. septembris — Roberts Setčers (Robert Lee Satcher), ASV kosmonauts
- 27. oktobris — Oļegs Kotovs (Олег Валериевич Котов), Krievijas kosmonauts
Iziešanas atklātā kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Misija | Slūžas kamera | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība |
---|---|---|---|---|---|---|
Voshod-2 | Piepūšama slūžas kamera | Aleksejs Ļeonovs | 18.03.1965. 08:34:51 | 08:47:00 | 12 minūtes | Pirmā iziešana atklātā kosmosā. |
Gemini 4 | Kosmosa kuģa kabīne | Edvards Vaits | 03.06.1965. 19:46 | 20:06 | 20 minūtes | Pirmā ASV iziešana kosmosā. Izmantota rokā turama manevrēšanas ierīce. |
|