2018. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Notikumi kosmonautikā: 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021.
Notikumi pasaulē: 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021.

Šeit apkopoti 2018. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā par Krievijas kosmosa korporācijas Roskosmos ģenerāldirektoru kļuva Dmitrijs Rogozins, kurš pirms tam bija Krievijas valdības priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par aizsardzības un kosmosa nozari. Arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijai (NASA) tika nomainīts vadītājs — par administratoru kļuva Džeimss Braidenstains.

ASV raķešu un kosmisko aparātu ražotājs Orbital ATK tika pievienots Northrop Grumman.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Falcon Heavy

2018. gadā notika jaunu nesējraķešu izmēģinājumu lidojumi. SpaceX raķete Falcon Heavy celtspēju līdz 64 t zemā Zemes orbītā kļuva par jaudīgo nesējraķeti mūsdienās. ASV privāts uzņēmums Rocket Lab no Jaunzēlandes palaida jaunu nesējraķeti Electron ar celtspēju līdz 225 kg.

Ķīnā privāti uzņēmumi izstrādājuši nelielas nesējraķetes, kas 2018. gadā tika palaistas suborbitālā lidojumā: OS-X Chongqing Liangjiang Star un Shuang Quxian 1Z. Cietās degvielas raķete Zhuque-1 pirmajā lidojumā cieta neveiksmi.

Avāriju cieta Krievijas nesējraķete Sojuz-FG, ko izmanto pilotējamos lidojumos; kosmosa kuģa Sojuz MS-10 nolaižamais aparāts ar apkalpi veiksmīgi nolaidās uz zemes.

Eiropas raķetei Ariane 5ECA radās kļūme, un divi sakaru pavadoņi tika ievadīti neplānotā orbītā.

Pēdējā lidojumā devās ASV raķete Delta II, kas tika izmantota kopš 1989. gada.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parker Solar Probe
OSIRIS-REx uzņemtais 101955 Bennu asteroīdu

Maijā tika palaists NASA Marsa nolaižamais aparāts InSight, kas novembrī nolaidās uz Marsa virsmas. Augustā palaista NASA Saules zonde Parker Solar Probe. Oktobrī palaista EKA Merkura zonde BepiColombo.

Decembrī palaists un ievadīts Mēness orbītā Ķīnas nolaižamais aparāts Chang'e 4 un mobilis. Tā kā Mēness pretējā pusē nevar nodrošināt tiešus sakarus ar Zemi, ir nepieciešams retranslators. Šim nolūkam maijā tika palaists Ķīnas kosmiskais aparāts Queqiao.

Jūnijā zonde Hayabusa 2 iegāja orbītā ap asteroīdu 162173 Rjūgū. Novembrī NASA zonde Voyager 2 iegāja starpzvaigžņu telpā. Decembrī zonde OSIRIS-REx sasniedza 101955 Bennu asteroīdu.

Asteroīdu zonde Dawn beidza darbību pēc degvielas iztērēšanas, paliekot Cereras orbītā.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā palaista orbitālā observatorija TESS, kas paredzēta citplanētu meklēšanai.

Orbitālā observatorija Kepler beidza darbību pēc degvielas iztērēšanas, to izslēdzot.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi kravas kuģis (Progress MS-09) saslēdzās ar SKS nepilnās četrās stundās; līdz tam visi Progress un Sojuz uz staciju lidoja vai nu divas diennaktis vai sešas stundas.

Augustā kosmosa kuģī Sojuz MS-09 neizprotamu iemeslu dēļ izurbta cauruma dēļ notika gaisa noplūde no SKS, kas laicīgi tika atrasta un novērsta. SKS nenokļuvušais Sojuz MS-10 raķetes avārijas dēļ izraisīja kosmosa kuģu startu un apkalpju grafika izmaiņas.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Jangs
Elans Bīns