2015. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Notikumi kosmonautikā: 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018.
Notikumi pasaulē: 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018.

Šeit apkopoti 2015. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

New Horizons uzņemts Plutona attēls

2015. gadā veikta Krievijas kosmiskās aģentūras pārveidošana par valsts korporāciju Roskosmos. Janvārī par tās vadītāju kļuva Igors Komarovs, nomainot Oļegu Ostapenko.

Jūlijā par Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektoru kļuva Johans Dītrihs Verners, nomainot Žanu Žaku Dordēnu.

Turkmenistānas un Monako aprīlī palaida savu pirmo pavadoni TürkmenÄlem52E/MonacoSAT. Novembrī palaists Laosas pirmais pavadonis LaoSat-1.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembrī Ķīna palaida jaunas nesējraķetes Chang Zheng 6 un Chang Zheng 11.

Novembrī pirmajā lidojumā avāriju cieta ASV nesējraķete SPARK, kas izveidota uz zondējošās raķetes Strypi bāzes. Maijā neveiksmi piedzīvoja Krievijas raķete Proton-M/Briz-M dzinējbloka Briz-M kļūmes dēļ. Jūnijā avarēja ASV privātā raķete Falcon 9 v1.1.

Šajā gadā veikti vairāki veiksmīgi daudzkārtizmantojamu kosmisko transportsistēmu izmēģinājumi. Februārī suborbitālā lidojumā izmēģināts ESA kosmoplāna prototips. Aprīlī un novembrī palaista daudzkārt izmantojama suborbitālā transportsistēma New Shepard; pēdējā lidojumā pēc 100 km sasniegšanas raķete un kapsula veiksmīgi vertikāli piezemējās. Decembrī pēc pavadoņu palaišanas orbītā veiksmīgi vertikāli uz zemes nosēdās Falcon 9 v1.1 pirmā pakāpe; citi Falcon nolaišanās mēģinājumi uz okeāna platformas beidzās neveiksmīgi.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie notikumi planētu pētniecībā bija NASA zondes Dawn ieiešana orbītā ap pundurplanētu Cereru un New Horizons Plutona pārlidojums.

Janvārī Ķīnas zonde Chang'e 5 T1 atkārtoti atgriezās Mēness orbītā pēc Lagranža punkta atstāšanas. Aprīlī ASV zonde MESSENGER beidza darbību, ietriecoties Merkura virsmā. Decembrī Japānas zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembrī palaista Indijas astronomiskā observatorija Astrosat. Decembrī Ķīna palaida observatoriju DAMPE tumšās matērijas meklējumiem.

Citi pētnieciskie pavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada sākumā palaists ASV augsnes mitruma pētniecības pavadonis SMAP un kosmisko laikapstākļu pētniecības pavadonis DSCOVR. Martā palaisti četri ASV magnetosfēras pētniecības pavadoņi MMS. Decembrī palaists Eiropas kosmiskais aparāts LISA Pathfinder, lai izmēģinātu tehnoloģijas, kuras izmantos gravitācijas viļņu observatorijā eLISA.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlī zaudēts Krievijas kravas kuģis Progress M-27M, ar kuru pēc palaišanas orbītā neizdevās nodibināt kontroli. Jūnijā nesējraķetes Falcon 9 v1.1 avārijā zaudēts ASV privātais kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-7.

Decembrī Krievija palaida jaunas modifikācijas kravas kuģi Progress MS-01

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dawn uzņemts Cereras attēls

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]