Pāriet uz saturu

Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)

Vikipēdijas lapa
Izraēlas—Hamās karš
Daļa no Izraēlas—Palestīnas konflikta
Datums2023. gada 7. oktobris — pašlaik
Vieta
Izraēla, Palestīnas Valsts, Libāna, Irāna, Irāka, Sīrija, Jemena
Karotāji

Atbalsta:

Bruņojuma atbalsts

Karogs: Izraēla Izraēla
Bruņojuma atbalsts:

Komandieri un līderi

* Ismails Hanija †

  • Valsts karogs: Izraēla Benjamins Netanjahu
  • Valsts karogs: Izraēla Ichaks Hercogs
  • Valsts karogs: Izraēla Joavs Galants
  • Valsts karogs: Izraēla Herzi Halevi
  • Valsts karogs: Izraēla Kobi Šabtajs
  • Valsts karogs: Izraēla Ronens Bārs
    • Zaudējumi
  • Vairāk nekā 39000 bojāgājušo[7][8][9][10]
  • 9000 ievainoto[9][11]
  • 263 000 pārvietoto[12]
    		•
  • Vairākā nekā 1300 bojāgājušo[13]
  • 3400 ievainoto[14]
  • Vairāk nekā 200 nolaupīto[15][16][17]

    • Izraēlas—Hamās karš jeb Gazas karš ir daļa no Izraēlas—Palestīnas konflikta, kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar Hamās uzbrukumu no Gazas joslas. Pēc 2024. gada 1. aprīļa karā iesaistījās arī Irāna, Hezbollah un hutieši. 2024. gada oktobrī Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš norit septiņās frontēs – Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Irānā.[18]

    Priekšvēsture

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp sadursmēm Dženinā un pie Aksas mošejas.

    Norise

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    2023. gadā

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no Gazas joslas un bruņoto grupējumu iebrukumu Izraēlas teritorijā.[19] Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 cilvēku, galvenokārt Izraēlas civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 250 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.[20]

    Izraēlas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes triecienus Gazas joslā.[21] Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.[22]

    23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar Kataras starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.[23]

    Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā Hamās atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.[24] Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.[25]

    Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no Hānjūnisas.[26]

    2024. gadā

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi Hamās militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.[27]

    Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.[28]

    2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 UNRWA (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra Hamās veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.[29]

    6. maijā Izraēlas armija virs Rafahas izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie Hānjūnisas pilsētas.[30]

    28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.[31]

    31. jūlijā nogalināja Hamās politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.[32]

    1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts Hamās militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).[33]

    5. oktobrī pienāca ziņa, ka izraēliešu gaisa triecienā Tripolei Libānas ziemeļos ir nogalināts Hamās militārā spārna līderis Saīds Atalla,[34] bet 17. oktobrī izplatījās ziņa, ka likvidēts Hamās politiskais līderis Jahja Sinvars.[35]

    Irānas, hutiešu un Hezbollah iesaiste karā

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Irānas iesaiste karā

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Irānas atbalstītie uzbrukumi ASV militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā (sarkanā krāsā) un ASV prettriecieni (zilā krāsā).

    2024. gada 1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla Alī Hāmeneī paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.[36]

    13. aprīlī no Irānas, Irākas un Jemenas raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma "Arrow" ārpus atmosfēras.[4]

    27. septembrī Izraēlas gaisa uzlidojumā Hezbollah štāba mītnei Beirūtā nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāli Abāsu Nīlforūšānu, kuru uzskatīja par Islāma revolūcijas gvardes korpusa operāciju komandiera vietnieku.[37]

    1. oktobrī Irāna pret Izraēlu raidīja 180 raķešu, bet lielāko daļu Izraēlai izdevās notriekt. ASV un Apvienotās Karalistes armijas palīdzēja notriekt Irānas raidītos objektus.[38] 26. oktobrī Izraēlas armija paziņoja, ka tā veikusi triecienus Irānas armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām vairākos reģionos.[39]

    Hutiešu iesaiste

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi tirdzniecības kuģiem.

    2023. gada novembrī sākās hutiešu raķešu un dronu uzbrukumi rietumvalstu uzņēmumiem piederošajiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus un piespiežot pārvadātājus izvēlēties citus kuģošanas ceļus. Uzskata, ka hutieši ar Irānas Revolucionārās gvardes starpniecību saņēmuši Krievijas izlūkošanas satelītu ievāktos datus.[40]

    2024. gada 19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.[41] 20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka Hudeidas naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.[42]

    15. septembrī Jemenas hutiešu nemiernieki pret Izraēlu raidīja tālas darbības ballistisko raķeti, ko izraēlieši notrieca netālu no Telavivas.[43]

    Karš ar Hezbollah

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Izraēlas-Libānas-Sīrijas robežapgabals

    2024. gada 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma Hezbollah objektiem Libānas dienvidos.[44]

    11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga Hezbollah komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā Hezbollah uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām Golānas augstienēm.[45]

    19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma Hezbollah vadonis Hasans Nasralla piedraudēja Kiprai ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.[46]

    4. jūlijā Hezbollah izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim Hezbollah reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.[47]

    27. jūlijā raķešu uzbrukumā Madždalšamsai Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti Falaq-1 sporta laukumā nogalināja vismaz 12 druzu jauniešus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja Hizbullāh.[48] 30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja Hezbollah komandieri Fuadu Šukru.[49]

    25. augustā Izraēlas bruņotie spēki veica gaisa triecienus raķešu palaišanas iekārtām Libānā, drīz pēc tam Hezbullāh veica raķešu un dronu uzbrukumu 11 militāriem objektiem Izraēlā un Golānas augstienēs.[50]

    17. septembrī Libānas Veselības ministrija ziņoja, ka vienlaikus uzsprāgstot Hizbullāh biedriem izsniegtajiem peidžeriem, nogalināti deviņi cilvēki un vismaz 2800 ievainoti.[51] Taivānas uzņēmums "Gold Apollo" pavēstīja, ka šos peidžerus pēc viņu izsniegtās licences ražoja uzņēmums "BAC Consulting KFT", kura mītne atrodas Budapeštā.[52] 20. septembrī Izraēlas gaisa spēki uzbruka šiītu apdzīvotajai Beirūtas dienvidu daļai, triecienos nogalinot vismaz 12 cilvēkus, arī Hizbullāh operāciju komandieri Ibrahimu Akilu, un ievainojot 66 cilvēkus. Hizbullāh uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšāva vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība notrieca, un Izraēlas armija deva atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.[53] 23. septembra rītā Izraēlas armija paziņoja par vismaz 300 uzbrukumiem ar Hizbullāh saistītiem objektiem Libānā, bet Hizbullāh tikmēr Izraēlas virzienā izšāva vairākus desmitus raķešu. Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka bojāgājušo skaits Izraēlas triecienos valsts dienvidu daļā ir vismaz 274, tostarp 21 bērns un 39 sievietes, bet ievainoto skaits pārsniedz 700.[54] Vēlāk Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrukusi vairāk nekā 1300 Hizbullāh objektiem visā Libānas teritorijā, bet kaujinieku grupējums atbildējis ar vairāk nekā 200 raķešu palaišanu pret Izraēlas teritoriju. Libānas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku.[55]

    2. oktobrī Hezbollah uz Izraēlas ziemeļiem raidīja aptuveni 140 raķešu (ap 40 uz Safedas, 70 uz Haifas apkārtni un 30 – uz pierobežu), aizsardzības sistēma pārtvēra vairākas raķetes, citas nokrita klajās vietās. Viens cilvēks guva vieglus savainojumus ar stikla lauskām.[56]

    7. oktobrī Hezbollah uz Izraēlu izšāva vismaz 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi arī no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.[57] Izraēlas armija četrus apgabalus valsts ziemeļrietumos pasludināja par slēgtu militāro zonu, paplašinot militāro operāciju Libānas dienvidu daļā.[58]

    8. oktobrī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Libānas iedzīvotājiem draud posts un ciešanas, kāds jau pieredzēts Gazas joslā, ja viņi neatbrīvos valsti no Hizbullāh.[59]

    Pamiera piedāvājumi

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    31. maijā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.[60]

    Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā Hamās atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un Hamās par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.[45]

    6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.[61]

    19. septembrī kļuva zināms, ka Izraēla piedāvājusi ASV vienošanās plānu, kas paredz visu Gazas joslā esošo gūstekņu atbrīvošanu apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu. Turklāt tiktu ļauts Gazas joslu netraucēti pamest teroristu grupējuma "Hamās" līderim Jahjam Sinvaram un viņa sabiedrotajiem, notiktu Izraēlā ieslodzīto palestīniešu cietumnieku atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, kā arī jauna Gazas joslas pārvaldības modeļa ieviešana.[62]

    Starptautiskā reakcija

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Starptautiskā reakcija uz Hamās iebrukumu Izraēlā 2023. gadā
      Valstis, kas nosodīja iebrukumu
      Valstis, kas apsūdz Izraēlu konflikta provocēšanā
      Valstis, kas ir aicinājušas abas puses deeskalēt situāciju
      Valstis, kas ir brīdinājušas par situācijas nestabilitāti
      Nav zināms
      Izraēla un Palestīna

    Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja Hamās par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā terorismu, savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.[63]

    Karogs: Latvija Latvija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.[63]

    Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV: Aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka Vašingtona strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.[64] Prezidents Džo Baidens paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.[65]

    Karogs: Vācija Vācija: Kanclers Olafs Šolcs, viesojoties Izraēlā 2023. gada 17. oktobrī, paziņoja: “Vācija pilnībā nosoda asinskāro “Hamas” teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši.”[66]

    Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks savā vizītē Izraēlā 2023. gada 19. oktobrī paziņoja: “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu “Hamas”, atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā."[67]

    Karogs: Irāna Irāna: Irānas augstākā līdera ajatollas Alī Hāmenejī galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka Teherāna atbalsta Hamās uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus "līdz Palestīnas un Jeruzalemes atbrīvošanai."[68]

    Karogs: Krievija Krievija un Karogs: Ķīna Ķīnaː 2024. gada 22. marta ANO Drošības padomes (DP) sēdē Krievija un Ķīna uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).[69]

    Karogs: Apvienoto Nāciju Organizācija Apvienoto Nāciju Organizācija: 2024. gada 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par pamieru Gazā, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).[70] 2024. gada 14. novembrī ANO komisija paziņoja, ka Izraēla, neskatoties uz ANO aicinājumiem, Starptautiskās Tiesas rīkojumiem un Drošības padomes rezolūcijām, aplenc Gazas joslu, kavē humānās palīdzības sniegšanu, uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus un palīdzības darbiniekus.[71]

    Palestīnas neatkarība

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās neatkarību, 2024. gadā to izdarīja Spānija, Īrija, Norvēģija, Slovēnija un Armēnija.[72] Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī Vatikāns un Rietumsahāra bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna.

    Starptautiskā palīdzība

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    ASV

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību ASV. Vēlāk valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta aviācijas bāzeskuģi (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz Vidusjūras austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.[73]

    Vācija

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    12. oktobrī Izraēla pieprasīja Vācijai munīciju kuģiem, bet Berlīne piekrita nodot 2 kaujas bezpilota lidaparātus.

    Lielbritānija

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Lielbritānijas jūras spēku kuģi ir devušies uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai.

    Bēgļi

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    13. oktobrī Izraēlas spēki aicināja Gazas joslas iedzīvotājus evakuēties uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem skrejlapu ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.[74] ANO aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana "radītu postošas humanitāras sekas".[75] PVO aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.[76]

    Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda Sderotas iedzīvotājus.

    Skatīt vēl

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Atsauces

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    1. ↑ «الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى». alahednews.com.lb. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    2. ↑ «Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack». Asharq Al-Awsat (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    3. ↑ «Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing'». Roya News. 2023. gada 7. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. oktobris. Skatīts: 2023. gada 7. oktobris.
    4. ↑ 4,0 4,1 Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī
    5. ↑ Sammuel Ramani. 38North https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/. Skatīts: 2023. gada 23. oktobris. Tukšs vai neesošs |title=
    6. ↑ «US moves warships closer to Israel after Hamas attack». BBC News. 2023. gada 8. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    7. ↑ Mallory Moench. «Israeli strike on Gaza school killed 30 - health ministry». BBC. Skatīts: 2024. gada 30. jūlijs.
    8. ↑ «Explainer: Gaza death toll: how many Palestinians has Israel's campaign killed?». Reuters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 30. jūlijs.
    9. ↑ 9,0 9,1 «At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry». Reuters. 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 9. oktobris.
    10. ↑ Emanuel Fabian. «Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces». The Times of Israel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    11. ↑ «Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank». aa.com.tr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    12. ↑ «More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN». Barron's. 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 9. oktobris.
    13. ↑ Emanuel Fabian. «Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack». The Times of Israel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    14. ↑ «Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far». The Siasat Daily. 2023. gada 8. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    15. ↑ «At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel». India Today. 2023. gada 7. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. oktobris. Skatīts: 2023. gada 7. oktobris.
    16. ↑ «Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza». The Times of Israel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    17. ↑ «Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas». Barron's. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    18. ↑ Medijs: Irāna gatavojas karam ar Izraēlu lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī
    19. ↑ «Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    20. ↑ «Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu». tv3.lv (latviešu). 2023-10-11. Skatīts: 2024-02-27.
    21. ↑ «“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    22. ↑ «Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu». vs.lv (krievu). Skatīts: 2023-10-08.
    23. ↑ Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību lsm.lv 2023. gada 22. novembrī
    24. ↑ Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā lsm.lv 2023. gada 2. decembrī
    25. ↑ «Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-27.
    26. ↑ Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus lsm.lv 2023. gada 5. decembrī
    27. ↑ Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos lsm.lv 2024. gada 7. janvārī
    28. ↑ Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus lsm.lv 2024. gada 31. janvārī
    29. ↑ «Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-27.
    30. ↑ Izraēla aicina evakuēties civiliedzīvotājus no Rafahas lsm.lv 2024. gada 6. maijā
    31. ↑ Izraēlas armija par spīti starptautiskajam spiedienam iegājusi Rafahas pilsētā lsm.lv 2024. gada 29. maijā
    32. ↑ Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā
    33. ↑ Izraēla nogalinājusi arī «Hamās» militāro līderi Deifu lsm.lv 2024. gada 1. augustā
    34. ↑ Izraēlas triecienā Libānā nogalināts «Hamās» militārā spārna komandieris lsm.lv 2024. gada 5. oktobrī
    35. ↑ Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars lsm.lv 2024. gada 17. oktobrī
    36. ↑ ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī
    37. ↑ Izraēlas uzlidojumā «Hizbollah» štāba mītnei nogalināts arī Irānas ģenerālis lsm.lv 2024. gada 29. septembrī
    38. ↑ Irāna veikusi raķešu uzbrukumu Izraēlai; Telaviva sola atbildes triecienu lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī
    39. ↑ Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī
    40. ↑ Laikraksts: Krievija palīdzējusi Jemenas hutiešiem uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī
    41. ↑ Drona izraisītā sprādzienā Telavivā viens bojāgājušais un desmit ievainotie lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā
    42. ↑ Izraēlas atbildes uzbrukums hutiešiem palielina plašāka reģionālā konflikta iespējamību lsm.lv 2024. gada 21. jūlijā
    43. ↑ Jemenas hutiešu nemiernieki ar balistisko raķeti uzbrukuši Izraēlai; Netanjahu sola atbildes soļus lsm.lv 2024. gada 15. septembrī
    44. ↑ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī
    45. ↑ 45,0 45,1 «Hamās» pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā
    46. ↑ Libānas grupējums «Hizbullāh» piedraudējis Kiprai ar karu lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā
    47. ↑ Libānas kaujinieku grupējums «Hizbullāh» apgalvo, ka izšāvis uz Izraēlu 200 raķetes lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā
    48. ↑ Izraēla veikusi atbildes triecienus pēc 12 bērnu un jauniešu nāves raķetes triecienā Golānas augstienēs lsm.lv 2024. gada 28. jūlijā
    49. ↑ Izraēlas triecienā Beirūtā nogalināts «Hizbullāh» komandieris lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā
    50. ↑ Izraēla veic preventīvus triecienus «Hizbullāh» mērķiem Libānā; grupējums izšauj simtiem raķešu uz Izraēlu lsm.lv 2024. gada 25. augustā
    51. ↑ Ar sprāgstošiem peidžeriem ievainoti simtiem «Hizbullāh» biedru lsm.lv 2024. gada 17. septembrī
    52. ↑ Peidžeru sprādzienus vērtē kā lielāko «Hizbullāh» izgāšanos pēdējās desmitgadēs lsm.lv 2024. gada 18. septembrī
    53. ↑ Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 12 un ievainoti 66 cilvēki lsm.lv 2024. gada 20. septembrī
    54. ↑ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti vismaz 274 cilvēki lsm.lv 2024. gada 23. septembrī
    55. ↑ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti gandrīz 500 cilvēki lsm.lv 2024. gada 24. septembrī (papildināts)
    56. ↑ No Libānas uz Izraēlas ziemeļiem raidītas 140 raķetes lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī
    57. ↑ Netanjahu: Izraēla iesaistīta «atdzimšanas karā» lsm.lv 2024. gada 7. oktobrī
    58. ↑ Izraēla ziemeļrietumu apgabalos ievieš slēgtu militāro zonu; paplašina operāciju pret «Hizbullāh» lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī
    59. ↑ Netanjahu brīdina Libānu par postu kā Gazas joslā lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī
    60. ↑ Baidens: Izraēla izteikusi piedāvājumu kara izbeigšanai Gazas joslā lsm.lv 2024. gada 31. maijā
    61. ↑ Izraēla un «Hamās» atsāk netiešas sarunas lsm.lv 2024. gada 6. jūlijā
    62. ↑ Medijs: Izraēla piedāvā izbeigt karu Gazā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu lsm.lv 2024. gada 19. septembrī
    63. ↑ 63,0 63,1 «Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    64. ↑ «ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    65. ↑ «Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-11.
    66. ↑ «Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai».
    67. ↑ «Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu».
    68. ↑ «Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal». POLITICO (angļu). 2023-10-07. Skatīts: 2023-10-08.
    69. ↑ Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā lsm.lv 2024. gada 22. martā
    70. ↑ ANO Drošības padome aicina uz pamieru Gazas joslā lsm.lv 2024. gada 11. jūnijā
    71. ↑ ANO komiteja: Izraēlas kara metodes Gazas joslā pielīdzināmas genocīdam lsm.lv 2024. gada 14. novembrī
    72. ↑ DOXA team. «Армения признала независимость Палестины — МИД республики». DOXA, 2024-06-21. Skatīts: 2024-06-21.
    73. ↑ «США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля». Радио Свобода (krievu). 2023-10-08. Skatīts: 2023-10-18.
    74. ↑ «Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы». charter97.org (krievu). Skatīts: 2023-10-18.
    75. ↑ rosbalt.ru. «ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi». reitingi.lv (krievu), 2023-10-18. Skatīts: 2023-10-18.
    76. ↑ «https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202». X (formerly Twitter) (angļu). Skatīts: 2023-10-18.

    Ārējās saites

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Autoritatīvā vadība
    Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izraēlas—Hamās_karš_(kopš_2023._gada)&oldid=4175272"