Pāriet uz saturu

318-F. latviešu policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
318-F. latviešu policijas bataljons
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1943-1944
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Partizānu apkarošana Baltkrievijas pierobežā
Komandieri
Komandieri Augusts Dzenītis

318-F. latviešu policijas bataljons (vācu: 318-F. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 14. februārī.[1]

318-F. latviešu policijas bataljonu saformēja pulkvežleitnants Augusts Dzenītis 1943. gada 25. oktobrī Bolderājā. Pēc bataljona izveides tajā bija 26 virsnieki, 141 instruktori un 488 kareivji, vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris — pulkvežleitnants Augusts Dzenītis

  • 1. rotas komandieris — virsleitnants Juris Serģis
  • 2. rotas komandieris — virsleitnants Jānis Prauliņš
  • 3. rotas komandieris — virsleitnants Smilga
  • 4. rotas komandieris — virsleitnants Arnolds Vilks[1]

5. novembrī bataljons izbrauca uz Latvijas pierobežu pie Vecslabadas, kur izvietojās starp Zilupi un Šķauni. Šajā novietojumā bataljons piedalījās partizānu apkarošanas operācijās abpus Krievijas robežai, tostarp ap Idricu un Polocku, ap 50—60 km dziļumā no robežas.

14. februārī 318-F. bataljonu iekļāva 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā II bataljonu.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 278. lpp