17. Vidzemes policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
17. Vidzemes policijas bataljons
Ordnungspolizei flag.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1942-1943
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Sardžu dienests Ukrainā
Partizānu apkarošana Baltkrievijā
Cīņas Harkovas frontē
Komandieri
Komandieri Alfons Skrauja
Jānis Nikāns

17. Vidzemes policijas bataljons (vācu: 17. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 25. Abavas bataljonā 1943. gada maijā.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. Vidzemes policijas bataljonu saformēja kapteinis Alfons Skrauja 1941. gada 21. decembrī Rīgā. Jau 28. decembrī bataljons izbrauca uz dienesta vietu, Lepeļu Baltkrievijā, izbraucot tajā bija 10 virsnieki, 47 instruktori un 279 kareivji, vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris - kapteinis Kārlis Gerbers

  • 1. rotas komandieris - kapteinis Purmalis
  • 2. rotas komandieris - virsleitnants Sūna
  • 3. rotas komandieris - virsleitnants Vilks.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Polockai bataljons devās ar vilciens, tālāk ap 100 km tika veikti kājām. Lepeļā bataljons novietojās bijušajās Sarkanās armijas kazarmās un mēnesi izveda apmācības, bruņojums bija vājš - trūka smago ieroču. Ar 1942. gada februāri bataljonu nosūtīja uz Polocku, 1. rotu norīkojot sardžu dienestam gar Vitebskas-Polockas dzelzceļu, bet pārējo bataljonu sardžu dienestam Polockā, šos uzdevumus bataljons izpildīja līdz tika likvidēts frontes pārrāvums pie Vitebskas. 9. martā bataljonu nosūtīja partizānu apkarošanas uzdevumos mežainā apvidū uz dienividiem no Lepeļas, tajos cīņā pret labāk bruņoto pretinieku tas pavadīja aptuveni mēnesi. 1942. gada maijā visu bataljonu pārcēla uz Dņepropetrovsku.

Pirmajās nedēļās bataljons izpildīja sardžu dienestu un izdarīja apmācības, vēlāk, pēc frontes pārrāvuma pie Harkovas tika novietots aizsardzības pozīcijās vairāku kilometru platā iecirknī. Pēc pārrāvuma likvidēšanas bataljonu atkal pārveda uz Dņepropetrovsku, kur 21. jūlijā par tā komandieri iecēla pulkvežleitnantu Jāni Nikānu. Dņepropetrovskā bataljons turpināja sardžu dienesta izpildi līdz 1943. gada maijam, kad to pievienoja 25. Abavas policijas bataljonam.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 169. lpp