19. Latgales policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
19. Latgales policijas bataljons
Ordnungspolizei flag.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1941-1943
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Sardžu dienests Rīgā
Kaujas Ļeņingradas frontē
Komandieri
Komandieri Kārlis Porietis
Gustavs Praudiņš
kapteinis Heifelds

19. Latgales policijas bataljons (vācu: 19. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 8. februārī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 42. pulka II bataljons.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. Latgales policijas bataljonu saformēja kapteinis Kārlis Porietis 1941. gada 16. decembrī Rīgā. 1942. gada 5. janvārī bataljons ieguva Latgales bataljona nosaukumu un 13. janvārī tā vadību uzņēmās kapteinis Gustavs Praudiņš. Līdz maija sākumam bataljons Rīgā izveda apmācības un pildīja sardžu dienestu, 12. maijā bataljons izbrauca uz fronti 512 vīru sastāvā, vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris - kapteinis Gustavs Praudiņš

  • 1. rotas komandieris - kapteinis Miķelsons
  • 2. rotas komandieris - kapteinis Akmentiņš
  • 3. rotas komandieris - virsleitnants Strazdiņš.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. Latgales bataljona munīcijas noliktava frontē 1942. gadā.

15. maijā bataljons sasniedza Krasnoje Selo staciju un novietojās tuvējā Lemedinjaki sādžā, kur veica īsas apmācības taktikā un vietējos apstākļos. Apmācības tika izvestas līdz jūlija vidum, bataljonam ik pa laikam ciešos zaudējumus no ienaidnieka artilērijas uguns. Nonākot frontes pievārtē bataljons saņēma krievu granātmetējus bez optiskajiem tēmēšanas instrumentiem, tos izdevās sagādāt tikai pēc pulkveža Kanda iejaukšanās.

20. jūlijā ienaidniekam izdevās pārraut fronti 21. Liepājas bataljona sektorā un 19. Latgales bataljons, līdz ar 115. vācu policijas bataljonu, 21. jūlijā tika iesaistīts cīņās pārrāvuma likvidēšanai. Šajā kaujā, saskaroties pat ar ienaidnieka tankiem, bataljons savās ugunskristībās nevienu kritušo nezaudēja. Bataljons pēc šīs sadursmes palika frontē, kur notika dzīva artilērijas apšaude; no 18. līdz 25. jūlijam bataljons bija zaudēja 3 kritušos, 4 ievainotos un 4 kontuzētos. 1. augustā pulkvežleitnants Veiss un kapteinis Galdiņš, apmeklējot bataljonu, atveda pavēli pārcelties uz Krasnoje Selo, kā arī solījumu, ka bataljonu drīz sūtīs uz Rīgu pārformēšanai.

Tautas palīdzības zilais autobuss piegādā labdarības veltes 19. Latgales bataljonam 1942. gada 15. oktobrī.

7. augustā par pretvācisku darbību tika arestēts bataljona komandieris kapteinis Praudiņš, viņa vietā vadību pārņēma vācu sakaru virsnieks policijas kapteinis Heifelds. 9. augustā bataljons uzsāka atiešanu no ierakumiem, 13. augustā daļa vienību izbrauca uz Rīgu, taču lielākā bataljona daļa, bez štāba, palika frontē un tika pakļauta kādam holandiešu bataljonam. Viss bataljons atkal tika apkopots 24. oktobrī Aleksandrovkas sādžā starp Krasnoje Selo un Puškinu, kur tam tika ierādīts atsevišķs frontes sektors. Frontē bataljons pavadīja visu ziemu, janvāra beigās tika pārcelts uz Dugergofas rajonu.

1943. gada 8. februārī 19. Latgales bataljons tika ieskaitīts 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes 42. ieroču SS grenadieru pulkā kā II bataljons.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 124. lpp