318-F. latviešu policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
318-F. latviešu policijas bataljons
Ordnungspolizei flag.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1943-1944
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Partizānu apkarošana Baltkrievijas pierobežā
Komandieri
Komandieri Augusts Dzenītis

318-F. latviešu policijas bataljons (vācu: 318-F. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 14. februārī.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

318-F. latviešu policijas bataljonu saformēja pulkvežleitnants Augusts Dzenītis 1943. gada 25. oktobrī Bolderājā. Pēc bataljona izveides tajā bija 26 virsnieki, 141 instruktori un 488 kareivji, vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris — pulkvežleitnants Augusts Dzenītis

  • 1. rotas komandieris — virsleitnants Serģis
  • 2. rotas komandieris — virsleitnants Prauliņš
  • 3. rotas komandieris — virsleitnants Smilga
  • 4. rotas komandieris — virsleitnants Vilks[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. novembrī bataljons izbrauca uz Latvijas pierobežu pie Vecslabadas, kur izvietojās starp Zilupi un Šķauni. Šajā novietojumā bataljons piedalījās partizānu apkarošanas operācijās abpus Krievijas robežai, tostarp ap Idricu un Polocku, ap 50—60 km dziļumā no robežas.

14. februārī 318-F. bataljonu iekļāva 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā II bataljonu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 278. lpp