266-E. Rēzeknes policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
266-E. Rēzeknes policijas bataljons
Ordnungspolizei flag.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1942-1944
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Jaunkareivju un instruktoru apmācība
Komandieri
Komandieri Osvalds Meija
Alfons Skrauja
Oskars Tiltiņš
Andrejs Tauriņš
Kārlis Gerbers

266-E. Rēzeknes policijas bataljons (vācu: 266-E. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Posendorfā, Vācijā ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 19. oktobra beigās.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

266-E. Rēzeknes policijas bataljonu kā 16-E. rezerves un apmācību bataljonu visām latviešu vienībām saformēja pulkvežleitnants Osvalds Meija 1942. gada 21. martā Rīgā, bataljona sākotnējā vadības struktūra bija šāda:

Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Osvalds Meija

  • 1. rotas komandieris - kapteinis Ezernieks
  • 2. rotas komandieris - kapteinis Jenkēvičs
  • 3. rotas komandieris - virsleitnants Kronis
  • ložmetēju rotas komandieris - kapteinis Pērkonis

1942. gada 18. maijā bataljonu pārdēvēja par 266-E. bataljonu, kā arī saformēja pirmo veselības atgūšanas rotu, 1943. gada februārī izveidoja vēl vienu šādu rotu. 1942. gada 1. jūlijā bataljonam pievienoja arī leitnanta Bandera izveidoto pūtēju orķestri.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visā savas pastāvēšanas laikā 266-E. bataljons tika izmantots kā rezerves vienība pārējo policijas bataljonu vajadzībām. 1942. gada 1. augustā 1. un 2. rotu nosūtīja uz Minsku, kur no 2. rotas kodola tika izveidots 271. Valmieras bataljons. 13. augustā bataljonu pārcēla uz Bolderāju, kur 14. augustā par komandieri iecēla kapteini Alfonu Skrauju, viņu amatā 9. februārī nomainīja kapteinis Oskars Tiltiņš.

Visā kara gaitā 266-E. bataljonā kopsummā dienējuši ap 3000 latviešu karavīru, kas skaidrojams ar augsto kadru maiņas tempu un tā funkciju kā rezerves vienībai. 1942. gada augusta beigās 2 bataljona rotas atradās rezervē partizānu apkarošanas operācijā Sumpffieber. 1943. gada 4. augustā bataljonā bija 76 virsnieki, 307 instruktori un 779 kareivji. Ierindas mācība notika pēc latviski tulkota vācu reglamenta, taču iespēju robežās tika izmantotas Latvijas armijas uniformas.

1944. gada 3. oktobrī pienāca pavēle pamest Latviju un 5. oktobra plkst. 20 bataljons ar kuģi devās uz Dancigu, to sasniedzot 7. oktobrī. Līdz 13. oktobrim bataljons tika izmantots kartupeļu novākšanas darbos Dameravas muižā. Bija paredzēts 13. oktobra naktī doties uz Sofienvaldi, kur bataljonu iekļautu 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā, taču nezināmu iemeslu dēļ tas nenotika un bataljons palika Sofienvaldē līdz oktobra beigām.

1944. gada oktobra beigās bataljonu iekļāva 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 207. lpp