277. Siguldas policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
277. Siguldas policijas bataljons
Ordnungspolizei flag.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1942-1943
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Partizānu apkarošana Baltkrievijā
Partizānu apkarošana Latvijā
Komandieri
Komandieri Juris Taube

277. Siguldas policijas bataljons (vācu: 277. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 11. augustā ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā I bataljons.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

277. Siguldas policijas bataljonu 1942. gada 7. decembrī Rīgā no 20. Rīgas rezerves bataljona vīriem un Rīgas policijas iecirkņu darbiniekiem saformēja pulkvežleitnants Juris Taube. Izveidojot bataljonam izsniedza vācu policijas formas tērpus ar Latvijas armijas zīmotnēm, tajā bija 8 virsnieki, 114 instruktori un 345 kareivji un tā vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris — kapteinis Juris Taube

  • 1. rotas komandieris — virsleitnants Bensons
  • 2. rotas komandieris — kapteinis Pabērzs
  • 3. rotas komandieris — virsleitnants Priedītis.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1942. gada 11. decembrī bataljonam tika pavēlēts būt gatavam izbraukšanai novietojumā uz Ilūksti, taču maršruts tika mainīts uz Krāslavu, tur bataljons palika dažas dienas līdz 16. decembrī tika nozīmēts robežapsardzības uzdevumos. Šo uzdevumu bataljons pildīja līdz 1943. gada 14. februārim. Krāslavā 6. janvārī tika saformēta arī 4. rota ar komandieri kapteini Erihu Ezernieku, šajā laikā notika arī regulāras sadursmes ar sarkanajiem partizāniem pierobežā.

10. februārī bataljons saņēma pavēli gatavoties darbībai partizānu apkarošanas akcijā "Winterzauber" un 16. februāra rītā bataljons pārgāja robežu un iegāja Baltkrievijas teritorijā, cīņās ar partizāniem bataljons pavadīja sešas nedēļas, tostarp no 13. līdz 15. martam pie Dobropļesu sādžas kopā ar SD vienībām, kuru pienākums bija sādžu iznīcināšana un iespējamo partizānu likvidācija.[2] 31. martā bataljons atgriezās Latvijas teritorijā un tika novietots atpūtā Mērdzenes apvidū. 7. aprīlī bataljons sasniedza Indru, kur nodarbojās ar partizānu apkarošanu un sardžu pienākumiem. 15. jūlijā bataljonā iekļāva 282. Ventas bataljona vīrus un jau 11. augustā bataljonu kā I bataljonu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 243. lpp.
  2. Kārlis Kangeris, "Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā" (2004) 348. lpp.