24. Talsu policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
24. Talsu policijas bataljons
Ordnungspolizei flag.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1942-1943
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
Policijas pulks Binz
380. vācu kājnieku pulks
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Partizānu apkarošana Baltkrievijas teritorijā
Kaujas Ļeņingradas frontē
Komandieri
Komandieri Alfreds Jūlijs Vēveris
Alfons Skrauja

24. Talsu policijas bataljons (vācu: 24. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 8. februārī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 43. pulka I bataljons.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. Talsu bataljona parāde Liepājā 1942. gada jūnijā pirms došanās uz Baltkrieviju.
24 Talsu Liepaja2.png

24. Talsu policijas bataljonu saformēja pulkvežleitnants Alfreds Jūlijs Vēveris 1942. gada 1. martā Liepājā no Kurzemes apgabala brīvprātīgajiem, lielākoties no Talsu iedzīvotājiem, sākotnēji tas bija pazīstams kā 24. Ventas bataljons. Pēc izveides bataljons veica sardžu dienestu Liepājā, tādēļ apmācības nebija iespējams veikt pilnvērtīgi; par spīti tam maija beigās pienāca pavēle sagatavoties izbraukšanai uz fronti. Bataljons ceļā uz austrumu fronti devās pa daļām 4., 5. un 6. jūnijā 16 virsnieku, 72 instruktoru un 387 kareivju sastāvā, vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Alfreds Vēveris

  • 1. rotas komandieris - kapteinis Volbergs
  • 2. rotas komandieris - virsleitnants Stīpnieks
  • 3. rotas komandieris - virsleitnants Vabulis.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bataljons caur Jelgavu un Daugavpili devās Minskas virzienā līdz Staņkovo stacijai, starp Minsku un Stolbciem, kur novietojās Sarkanās armijas kazarmās. Šeit bataljons jau ar ierašanos uzsāka cīņu pret vietējiem partizāniem, tostarp lielākā operācijā pie Aleksandrovas sādžas pret ap 400 vīru lielu partizānu vienību 14. jūnijā ar vācu Sicherheitsdienst (SD) vienību līdzdalību. Būtiska problēma bija bataljona vīru brāļošanās ar tuvējo sādžu sievietēm, kas savukārt ziņas nodeva partizāniem. Darbības laikā bataljons Nalibocku rajonā Derevnas sādžā palīdzēja partizānu ielenkumā esošajam 18. Kurzemes bataljonam.

29. jūlijā bataljons pārvietojās Rudnia-Nalibocku sādžas virzienā, kur atkal sadūrās ar ievērojamiem ienaidnieka spēkiem, taču sādžu spēja ieņemt. Šeit bataljons palika pāris nedēļas līdz nomainīja 18. Kurzemes bataljonu Nalibicku sādžā - šeit bataljona vadība uzņēma sakarus ar poļu partizāniem, kā arī palīdzēja tiem ar ieroču un munīcijas sagādi. 1942. gada rudenī, sākoties ražas novākšanai, bataljona karavīrus bieži pārvietoja no vienas vietas uz citu, lai apkarotu partizānu centienus ievākt ražu.[1]

24. Talsu bataljona vīri atpūtā 1942. gada vasarā.

1942. gada augusta beigās 24. Talsu bataljonu piesaistīja plašākas pretpartizānu akcijas veikšanai, kas pazīstama kā Purva drudzis (vācu: Sumpffieber). Tajā kopumā piedalījās ap 2300 Waffen-SS vīri, 3750 kārtības policijai pakļautu vīru un ap 800 SD vīru. Operācijas laikā 389 partizāni tika nogalināti cīņās, 1274 aizdomās turētas personas un 2350 ebreji nošauti. Operācija sākās 25. augustā un uz tās laiku bataljonu iekļāva Binca policijas pulkā (Gruppe Binz). [2]

24. Talsu bataljona vīri Ļeņigradas frontē pie Sergijevskij Monastir, stāvot uz sašauta KV-1 tanka. Fonā, ēkas priekšā, redzami bataljona kritušo brāļu kapi.

Operācijā 24. Talsu bataljons piedalījās apakšoperācijā Sumpffieber-Nord Treuenfeld 1, kur sākotnēji tam bija jānosprosto līnija Polova–Kašele–Osoveca–Domžerici–Kraiska rietumos no Postrehces, taču vēlāk bataljonu norīkoja ielas nosprostošanai starp Sosenku un Hotajevičiem. Operācija noslēdzās 21. septembrī.[3]

30. oktobrī bataljons no Stolbcu stacijas izbrauca uz Daugavpili, kur bataljona karavīriem Latvijas armijas uniformas apmainīja pret vācu policijas tērpiem un 1942. gada 5. novembrī bataljonu pa dzelzceļu no Daugavpils pārvietoja uz Ļeņingradas fronti. Bataljons pa dzelzceļu ieradās Krasnoje Selo un pēc nedēļas uzturēšanās frontes aizmugurē bataljons devās uz nozīmēto frontes iecirkni Somijas jūras līča dienvidu piekrastē, uz dienvidiem no Kronštates cietokšņa, Sergijevskij Monastir rajonā, kur tika pakļauts 380. vācu kājnieku pulkam. Šeit iezīmējās konflikts starp latviešu virsniekiem un vācu sakaru virsnieku kapteini Markvartu, kas beidzās ar to, ka vērmahta pulka komandieris janvāra beigās pavēlēja sakaru virsnieku apcietināt, kā rezultātā vācu policijas vadība atcēla bataljona komandieri pulkvežleitnantu Vēveri. Vadību 9. februārī uzņēmās kapteinis Skrauja.

1943. gada 11. aprīlī bataljonu no frontes atvilka uz dienvidiem no Puškinas apmācību veikšanai un 1943. gada 18. aprīlī 24. Talsu bataljons tika ieskaitīts 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes 43. ieroču SS grenadieru pulkā kā I bataljons.[1]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejnieks Fricis Dziesma bataljonam veltījis dzejoli "Kurzemnieks":

Vācu virsnieki pieņem 24. Talsu bataljona parādi Liepājā 1942. gada jūnijā.
Kur brīvi vīri runā —
Vai karš, vai kāzu prieks —
Nekādā balsu dunā
Nav trūcis kurzemnieks.
Vējš, jūra, viļņu spēles
Un daža kuģa masts:
Deg vārdi mums uz mēles,
Cik skaists ir kuršu krasts.
Bet, kad pār latvju laukiem
Sāk bradāt ienaidnieks,
No pilniem dzīru traukiem
Mums celties gods un prieks.
Kad jāgaina — mēs gainām,
Kad jācērt — protam cirst,
Pat velnam trejgalvainam
Mēs zveļam, līdz tas mirst.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 145. lpp
  2. Wolfgang Curilla: Die deutsche Ordnungspolizei und der Holocaust im Baltikum und in Weißrußland 1941-1944, S. 712
  3. Kārlis Kangeris, "Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā" (2004) 338. lpp.