318-F. latviešu policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1943-1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas | Partizānu apkarošana Baltkrievijas pierobežā |
| Komandieri | |
| Komandieri | Augusts Dzenītis |
318-F. latviešu policijas bataljons (vācu: 318-F. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 14. februārī.[1]
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
318-F. latviešu policijas bataljonu saformēja pulkvežleitnants Augusts Dzenītis 1943. gada 25. oktobrī Bolderājā. Pēc bataljona izveides tajā bija 26 virsnieki, 141 instruktori un 488 kareivji, vadošais sastāvs bija šāds:
Bataljona komandieris — pulkvežleitnants Augusts Dzenītis
- 1. rotas komandieris — virsleitnants Serģis
- 2. rotas komandieris — virsleitnants Prauliņš
- 3. rotas komandieris — virsleitnants Smilga
- 4. rotas komandieris — virsleitnants Vilks[1]
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
5. novembrī bataljons izbrauca uz Latvijas pierobežu pie Vecslabadas, kur izvietojās starp Zilupi un Šķauni. Šajā novietojumā bataljons piedalījās partizānu apkarošanas operācijās abpus Krievijas robežai, tostarp ap Idricu un Polocku, ap 50—60 km dziļumā no robežas.
14. februārī 318-F. bataljonu iekļāva 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā II bataljonu.[1]