9. Rēzeknes kājnieku pulks

9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros).

9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi.

9. Rēzeknes kājnieku pulka krūšu zīme Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā.

9. Rēzeknes kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divīzijas vienība (1919—1940). 1922. gada 1. aprīlī 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā iekļāva daļu no izformētā Latgales partizānu pulka.

Izveide

Pulks tika saformēts 1919. gada 9. augustā no 7. atsevišķa bataljona, no Rīgas jaunformējamiem spēkiem 3 rotās un 2 skolnieku rotās, pievienota Saldus komandantūras rota. 1919. gada 1. novembrī rotā bija 78 virsnieki, 1480 instruktori un kareivji, 10 ložmetēji, 9 patšautenes. Uzturu pulkā saņēma 101 virsnieks, 3 ārsti, 14 kara ierēdņi, 2373 instruktori un kareivji.

Piedalīšanās kaujās

Pulks piedalījās cīņās pret Bermontu un Rēzeknes atbrīvošanas kaujās. Brīvības cīņās krita 98 karavīri (9 virsnieki, 89 instruktori un kareivji), bez vēsts pazuda 22 pulka karavīri. No 1921. gada janvāra atradās Rēzeknē garnizona dienestā

Devīze

“Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss!" un "Sorgoj Latviju!"

Komandieri

• pulkvedis-leitnants L. Bolšteins (1919. 9. VIII — 1920. IX)
• pulkvedis-leitnants F. Hermansons (1920. IX — 1921. IV)
• pulkvedis V. Kārkliņš (1921. IV — VII)
• pulkvedis-leitnants J. Skujiņš (1921. VII — VIII)
• pulkvedis-leitnants H. Buks (1921. VIII — IV)
• pulkvedis J. Kalniņš (1921. IX — XI)
• pulkvedis-leitnants R. Klinsons (1921. XI — 1924. IX)
• pulkvedis K. Šepko (1924. IX — 1929. IX)
• pulkvedis J. Vītols (1929. IX — 1931. V)
• pulkvedis J. Liepiņš (1931. V — 1937. II)
• pulkvedis R. Ceplītis (1937. II — 1940. VI)

Apbalvojumi

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 120 pulka karavīriem.

Literatūra

• Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
• Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Toronto,1983.