4. Zemgales kājnieku divīzija

Vikipēdijas lapa
Zemgales divīzijas virsnieki (1925—1929). Vidū divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās)
Zemgales divīzijas svinības Daugavpils Virsnieku klubā (1936). Pirmajā rindā no kreisās ar kundzēm sēž 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris P. Vaivars, divīzijas komandiera palīgs N. Dūze, bijušais divīzijas komandieris R. Bangerskis, divīzijas komandieris Ž. Bahs, bruņoto vilcienu pulka komandieris J. Lavenieks, 1. Jātnieku pulka komandieris H. Buks.
Zemgales divīzijas vadība (1939). Sēž (no kreisās): štāba priekšnieks pulkvedis A. Bubinduss, komandieris ģenerālis Žanis Bahs, komandiera palīgs ģenerālis N. Dūze, intendants pulkvežleitnants Miķelsons.

Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī. 1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis Žanis Bahs, štāba priekšnieks — pulkvedis A. Silgailis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgales divīzija tika izveidota 1919. gada decembrī Liepājā. Tā tika apgādāta ar Francijas piegādātu kara aprīkojumu. Par divīzijas komandieri tika iecelts Oskars Dankers. 1920. gada aprīlī divīzija tika nosūtīta uz Latgales fronti, lai Daugavpils sektorā aizstātu poļu karaspēku.

Sastāvs (1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divīziju veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks:

Divīzijai pakļauts bija arī 1. Jātnieku pulks.[1]

Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgales divīzijas komandieri:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvija likteņa gaitās 1918—1991. — Rīga, 2006., A/A "Preses Nams", 118. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]