Andris Bērziņš (aktieris)
- Šis raksts ir par aktieri. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andris Bērziņš | |
---|---|
Dzimis |
1952. gada 26. jūlijā Līgatne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Nodarbošanās | aktieris |
Dzīvesbiedre |
Lenvija Sīle Inese Gūtmane (2015—pašlaik) |
Andris Bērziņš (dzimis 1952. gada 26. jūlijā[1] Līgatnē) ir latviešu aktieris.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Beidzis mācības Cēsu 1. vidusskolā.[2] 1977. gadā absolvējis Latvijas konservatorijas Teātra fakultāti, 1986. gadā — Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Režijas nodaļu.[3]
Kopš 1974. gada ar pārtraukumiem darbojās Dailes teātrī.[2] Ir bijušas vairākas lomas citos teātros: neatkarīgajā teātrī "Kabata", Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī un citos.[2] Tāpat tēlojis kino un TV, tai skaitā attēlojis Jagudinu TV3 seriālā "UgunsGrēks".[2] Piedalījies Ziedoņa akmens stādīšanas pasākumā,[4] Jūlija Krūmiņa memuāru "Iļģuciema pašpuikas stāsti" prezentācijas pasākumā,[5] Latvijas simtgadnieku salidojumā,[6] viesojies raidījumos "Rampas ugunis",[7] "Preses klubs"[8] un "Dienas personība",[9] vadījis Latvijas Autortiesību aģentūras rīkoto Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas sarīkojumu.[10] Bērziņš ir nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību, bijis teātra kluba "Austrumu robeža" un neatkarīgā teātra "Kabata" līdzīpašnieks.[2]
Kopā ar Raimondu Paulu, Hariju Spanovski un Jāni Paukštello saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2012 nominācijā "Labākais šlāgermūzikas albums"[2] un kopā ar Raimondu Paulu saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2020 nominācijā "Šlāgera, kantrī vai rockabilly mūzikas albums".[11] 2010. gadā saņēmis Latvijas Aktieru asociācijas ikgadējo balvu "Āksta cepure".[12]
2003. gadā izdota Gunnara Treimaņa un Lenvijas Sīles grāmata par Andri Bērziņu "Es neesmu pieclatnieks, kas visiem patīk! : aktiera Andra Bērziņa mistērija 5 cēlienos".[13] Andra Bērziņa meita Marija Bērziņa arī ir aktrise.
VDK kartotēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. Bērziņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Marlo" savervēts 1983. gada decembrī.[14] A. Bērziņš pastāstīja, ka pats piedāvājies kļūt par ziņotāju un garantēt Dailes teātra aktieru grupas "Mūžīgais unisons" atbilstošu uzvedību ārzemēs, ja viņus tādēļ uz tām laidīs. Viņus tomēr neizlaida, un tādēļ ne par ko ziņot Bērziņam neesot nācies.[15]
Profesionālā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teātra lomas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Atjautīgā aukle" (1974), intermēdijās, dons Antonio[1]
- "Orfejs" (1974), Jaunietis[1]
- "Pēdējā barjera" (1974), Jērums, Zuments[1]
- "Brands" (1975), ansambļa skatos[1]
- "Nāc uz manām trepēm spēlēties" (1976), Cēzars Kalniņš[1]
- Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas izrāde "…Visu savu mūžu…" (1976)[1]
- "Putenī" (1978), Zemnieks[1]
- "Tava labā slava" (1978), Koknesis[1]
- "Sapnis vasaras naktī" (1978), Oberons[1]
- Televīzijas koncertizrāde "Skumjš stāsts par Keriju" (1978), Druē[16]
- "Šerloks Holmss" (1979), Moriartijs, Larabijs, Formens u. c.[1]
- "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980), Roberts Devērs, Eseksas grāfs[1]
- "Jāzeps un viņa brāļi" (1981), Naftalis, Izašars[1]
- "Džons Neilands" (1982), Bauers[1]
- "Jauna cilvēka memuāri" (1983), Randolfs[1]
- "Krauja" (1982), Jegorka[1]
- "Pazudušais dēls" (1983), Pūlīšu Pauls[1]
- "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984), Tansikbajevs, apsardzes leitnants[1]
- "Kā jums tīk" (1986), režisors (diplomdarbs); Žaks, Amjēns, Korins[1]
- "Mūsu dēli" (1986), Māris[1]
- "Nolemtie" (1986), Kaprālis[1]
- "Indulis un Ārija" (1987), Kuno, bruņinieks[1]
- "Kāds, kura nav" (1988), Iraīds[1]
- Dzejas kompozīcija "In memoriam" (1988)[1]
- "Lidojošā klase" (1988), Mārtiņš[1]
- "Minhauzena precības" (1988), Nariškins[1]
- "Čūska" (1989), Dioģens, "mūžīgais students"[1]
- "Satikšanās" (1989), Jaunais cilvēks[1]
- "Burvīgais ragnesis" (1992), Bruno[1]
- "Henrijs VIII un viņa sešas sievas" (1995)[17]
- "Tobāgo!" (2001), Kornēlijs Hansens[1]
- I. Ziedoņa dzejas koncertizrāde "Attīstību veicinās cilvēki, kas sveicinās" (2003), "Mūžīgā unisona" sastāvā[18]
- "Jāzeps un viņa brāļi" (2005), Juda[19]
- "…Andris Bērziņš jeb…" (2006)[20]
- "Adata" (2007), Vladis[21]
- "Ne tāds kā visi citi" (2008), Viņš[1]
- Ziemassvētku uzvedums "Zirņu vakara gaidās" (2008), Rūķis[1]
- "Slieksnis" (2008)[22]
- "Ja mana sieva uzzinās…" (2009), Ričards Villijs[1]
- "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" (2009), Džonijs[1]
- Teātra dienas koncertizrāde "Sorrywood'a jeb Varēja būt bet nebij…" (2009)[23]
- "Sala" (2009), Adums[24]
- "Ceplis" (2010), Edgars Ceplis[1]
- "Gaisa grābekļi" (2010), Alfonss Prieciņš[1]
- "Rīt manas kāzas" (2010), Doktors Ņūfīlds[1]
- "Marijas Stjuarte" (2010), Viljams Čečils, barons Berlejs[1]
- "Henrijs VIII. Karaliskais gambīts" (2010)[25]
- "Viņi dejoja 100 vasaras" (2012)[26]
- Koncertizrāde "Miers un bērziņš!" (2012)[27]
- "Džons Neilands" (2013), Džons Neilands[1]
- "Tobāgo!" (2017), Kornēlijs Hansens[28]
- Raidluga "Sirreāls gadījums" (2018)[29]
Kino lomas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Pirmā vasara" (1974)[30]
- "Šīs bīstamās balkona durvis" (1976)[31]
- "Vīrietis labākajos gados" (1977)[31]
- "Pavasara ceļazīme" (1978)[31]
- "Gaidiet "Džonu Graftonu"" (1979)[31]
- "Nepabeigtās vakariņas" (1979)[31]
- На ринг вызывается… (1979)[30]
- "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980)[31]
- "Disko ēnā" (1980)[32]
- "Ilgais ceļš kāpās" (1981)[31]
- "Akmeņainais ceļš" (1983)[31]
- "Mirāža" (1983)[31]
- "Vajadzīga soliste" (1984)[31]
- "Kad bremzes netur" (1984)[31]
- "Bailes" (1986)[31]
- "Aija" (1987)[31]
- "Apstākļu sakritība" (1987)[31]
- "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987)[31]
- "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas" (1988)[31]
- "Zītaru dzimta" ("Vecā jūrnieku ligzda") (1989)[31]
- "Dzīvīte" (1989)[30]
- "Vilkaču mantiniece" (1990)[30]
- "Duplets" (1992)[30]
- "Līduma dūmos" (1992)[33]
- "Drosme nogalināt" (1993)[31]
- "Ogists brīnās" (1999)[31]
- "Vecās pagastmājas mistērija" (2000)[31]
- Дама в очках, с ружьём, в автомобиле (2002)[30]
- "Silvestrs" (2003)[34]
- The Last Soviet Movie (2003)[35]
- "Prāts vai Instinkts" (2006—2010)[36]
- "Kur pazudis Elvis?" (2008)[31]
- Animācijas filma "Madagaskara 2" (2008)[37]
- Animācijas filma "Hortons" (2009)[38]
- "Medības" (2009)[30]
- "UgunsGrēks" (2009—2011)[39]
- Animācijas filma "Nejaukais es" (2010)[40]
- Забытый (2011)[30]
- Animācijas filma "Nejaukais es 2" (2013)[41]
- "Mana koka stāsts" (2013)[31]
- "Zentas brīvdienas" (2013)[42]
- Animācijas filma "Zelta zirgs" (2014)[31]
- "Mīluļu slepenā dzīve" (2016)[43]
- Animācijas filma "Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi" (2017)[31]
- "Vienu biļeti, lūdzu!" ("One ticket please") (2017)[44]
- "Debesu ciemiņš" (2018)[45]
- "Svešā seja" (2018)[46]
- "Aktrise un laiks. Vija Artmane" (2019)[47]
- Animācijas filma "Lote un pazudušie pūķi" (2019)[48]
- Animācijas filma "Dūlitls" (2020)[49]
Raidījumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Dabas taka", raidījuma vadītājs[50]
- "No 57. paralēles", raidījuma vadītājs[50]
Režisora, scenārista, producenta darbs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- A. Konana-Doila "Šerloks Holmss" (1979), režisora asistents[1]
- M. Birzes "Baznīcas kalnā" (1981), režisora asistents[1]
- M. Māterlinka "Zilais putns" (1982), režisora asistents[1]
- V. Grēviņa dzejas izrāde "Tik vien" (1983), režisors[1]
- Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1987), režisora asistents[1]
- Īsmetrāžas filma "Apburtais loks" (1995), producents[31]
- R. Paula, J. Petera "Cits Šerloks Holmss" (pēc A. Konana-Doila darbu motīviem, 2006), režisors[1]
- "Raganu mēnesis" (2012), scenārija līdzautors[31]
Koncerti, koncertprogrammas un albumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. gadsimta 90. gadu sākumā kopā ar Aivaru Jansonu-Saivu un kapelu "Usma" devies koncerttūrē pa Latviju ar "Brāļu Laivinieku" repertuāru[51]
- Albums "Bērziņa balzams" (1996)[52]
- Albums "Mūžīgais unisons" (2002)[53]
- Raimonda Paula Dziedāšanas svētki (2006)[54]
- "Miers un Bērziņš!" kopā ar Raimonda Paula vārdā nosaukto ceremonijorķestri (2012)[1]
- Kuldīgas pilsētas svētki "Dzīres Kuldīgā 2012" (2012)[55]
- Autorkoncerts "Svētvakars Ziedonim" (2013)[1]
- Autorkoncerts "Manas piedzimšanas dienas" (2013)[1]
- Dalība R. Paula un G. Rača koncertā "Nekur nav tik labi kā mājās" (2013)[56]
- Koncerts Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem glābējiem (2013)[57]
- R. Paula koncertprogramma "Tā līgo Latvijā!" (2014)[58]
- Autorkoncerts "Andra Bērziņa balzams jeb cher ami" (2014)[59]
- Koncertprogramma "Bellacord" kopā ar Ivaru Kalniņu (2015)[60]
- Koncertprogramma "Tev, mana labā" (2016)[61]
- Koncerts "Bigbank Latvijas pērles" (2016)[62]
- Jāņa Streiča dzimšanas dienas lielkoncerts (2016)[63]
- Otrais starptautiskais kino un teātra mūzikas festivāls "Jūras pērle" (2018)[64]
- Literāri muzikāla kompozīcija "Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" (2018)[65]
- Koncertprogramma un albums kopā ar Raimondu Paulu "Es šonakt sēdēšu uz jumta" (2019)[66]
- Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts "Dzejnieka sirdsvārdi" (2019)[67]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 1,34 1,35 1,36 1,37 1,38 1,39 1,40 1,41 1,42 1,43 1,44 1,45 1,46 1,47 «Andris Bērziņš». www.dailesteatris.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-19. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Andris Bērziņš». Dailesteatris.lv. Skatīts: 2013. gada 13. aprīlī.
- ↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 629. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Pedvāle aicina piedalīties „Ziedoņa akmens” radīšanā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ DELFI Izklaide. «Foto: Ar smalku burziņu atzīmē Jūlija Krūmiņa memuāru iznākšanu». delfi.lv (latviešu), 2016-12-12. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums raisa lepnumu par Latvijas cilvēkiem». Latvija 100 (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «16.02.2015 Rampas ugunis 1. daļa». xtv.lv (angļu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «03.11.2020 Preses klubs 3. daļa». xtv.lv (angļu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «21.10.2019 Dienas personība ar Veltu Puriņu». xtv.lv (angļu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Laikraksts "Latvietis"».
- ↑ «Zelta Mikrofons 2020 laureāti». Zelta Mikrofons (lv-LV). 2020-02-19. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ www.DELFI.lv. «'Āksta cepuri' saņem Andris Bērziņš». delfi.lv (latviešu), 2010-05-13. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Bibliotēku un skolu mape. Bērziņš Andris». www.letonika.lv. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ VDK kartīte: Andris Bērziņš
- ↑ Andris Bērziņš atklāti par iemīlēšanos, nokļūšanu čekas maisos un dzeršanu Jauns.lv
- ↑ «Koncertfilmas ieraksts».
- ↑ «Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca, "Andris Bērziņš"».
- ↑ «Jānis Paukštello». www.dailesteatris.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-19. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi». Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi (angļu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Skatuve - Arhīvs - "...Andris Bērziņš jeb..."». www.skatuve.lv. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi». Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi (angļu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ ««Austrumu robežā» izrādes «Slieksnis» pirmizrāde». Apollo.lv (latviešu). 2008-03-19. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Teātra dienas koncerts «Sorrywood`a jeb Varēja būt, bet nebij...»». Apollo.lv (latviešu). 2009-03-03. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «SALA | Jaunais Rīgas Teātris». jrt.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-23. Skatīts: 2021-03-28. Arhivēts 2020-09-23 Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Notiks «Henrijs VIII Karaliskais gambīts» Gada jubilejas izrāde Dikļu pilī». Apollo.lv (latviešu). 2011-04-14. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Laila Kikuste. «Skatītājs vērtē: ‘Viņi dejoja 100 vasaras’ - ceļojums laikā un telpā». delfi.lv (latviešu), 2012-03-21. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Miers un bērziņš!». www.dailesteatris.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Dziesmu spēle “Tobāgo!” : Māra Zālīte» (lv-LV). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Andris Kolbergs * "Sirreāls gadījums"». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ 30,0 30,1 30,2 30,3 30,4 30,5 30,6 30,7 «Kino-teatr.ru "Andris Bērziņš"». Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ 31,00 31,01 31,02 31,03 31,04 31,05 31,06 31,07 31,08 31,09 31,10 31,11 31,12 31,13 31,14 31,15 31,16 31,17 31,18 31,19 31,20 31,21 31,22 31,23 31,24 31,25 «Nacionālais kino centrs, "Andris Bērziņš"». Skatīts: 28.03.2021..
- ↑ «"Disko ēnā" ieraksts».
- ↑ «Nacionālā enciklopēdija, "Līduma dūmos"».
- ↑ "Silvestrs"' TV filma 2003. Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ Petukhovs, Aleksandrs; Hahn, Alexander (2003-05-04), The Last Soviet Movie, CCCP Films, Visio Studija. Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ «Prāts vai Instinkts». www.draugiem.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Forum Cinemas, "Madagaskara 2"».
- ↑ «Hortons». Pilseta24.lv (latviešu). 2009-03-21. Skatīts: 2021-03-28.[novecojusi saite]
- ↑ «Go3». Go3. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Forum Cinemas, "Nejaukais es"».
- ↑ «Forum Cinemas, "Nejaukais es 2"».
- ↑ «Seriāla «Zentas brīvdienas» pirmizrāde». TVNET (latviešu). 2013-08-02. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Mīluļu slepenā dzīve (2D) (LV) - Biļešu serviss "BezRindas.lv"». BezRindas.lv. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Kaza, Matiss (2017-03-13), One Ticket Please, Aprori Collective, Deep Sea Studios LV, Fenixfilm. Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ «Debesu ciemiņš - Studentu filmas - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps». www.lielaiskristaps.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Seriālam “Svešā seja” pievienojas Andris Bērziņš un pat Mārtiņš Egliens!». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Aktrise un laiks. Vija Artmane. Dokumentāla filma - REplay.lv. Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ «„Lote un pazudušie pūķi” – starp nedēļas nogales topa līderiem | Nacionālais Kino Centrs» (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Kinoseanss: “Dūlitls” - Madona.lv». madona.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-13. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ 50,0 50,1 «Dabas Taka - YouTube». www.youtube.com. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Brāļi Laivinieki». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Bērziņa balzams (Balzams skumjajiem) kopā ar pilsētas kapelu "Usma" by Andris Bērziņš - RYM/Sonemic. Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ Mūžīgais Unisons – Mūžīgais Unisons (2002, CD). Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ «Raimonds Pauls DZIEDĀŠANAS SVĒTKI. Koncertieraksts - MICREC». www.micrec.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Sākas festivāls "Dzīres Kuldīgā 2012" par godu pilsētas 770 gadu jubilejai». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ DELFI Kultūra. «Fotoreportāža: Krāšņi izskanējis Paula un Rača koncerts 'Nekur nav tik labi kā mājās'». delfi.lv (latviešu), 2013-08-23. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Notiks Zolitūdes traģēdijā bojā gājušajiem glābējiem veltīts koncerts». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Līgo vakarā aicina uz pasākumu „Līgosim Krastmalā!”». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Lursoft. «News.lv: Pasākumi pagastos 06.11.2014 Kuldīgas Novada Vēstis». LLB (latviešu), 2021-03-28. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Lursoft. «News.lv: Afiša 28.01.2015 Ozolnieku Avīze». LLB (latviešu), 2021-03-28. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Dziedātprieks nezūd. Aktieris Andris Bērziņš». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Mūzikas festivāls “Bigbank Latvijas pērles” izsludina koncertu programmu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ Jāņa Streiča dzimšanas dienas lielkoncerts. Atjaunināts: 2021-03-28
- ↑ DELFI Izklaide. «Spozme un glamūrs: teātra zieds pulcējas festivāla 'Jūras pērle' atklāšanā». delfi.lv (latviešu), 2018-07-31. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «"Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" - Radioteātra jaunums svētkos». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Raimonds Pauls un Andris Bērziņš izdod jaunu dziesmu albumu “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. - MICREC». www.micrec.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-28.
- ↑ «Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2021-03-28.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Andris Bērziņš filmas.lv
- Andra Bērziņa profils kino-teatr.ru
- Andra Bērziņa profils Arhivēts 2021. gada 19. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Dailes teātris
- Andris Bērziņš izrades.lv
Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|