Pāriet uz saturu

Autoceļš P72

Vikipēdijas lapa
Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži
Autoceļš P72 pie Bebrenes
Autoceļš P72 pie Bebrenes
Autoceļš P72 pie Bebrenes
Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži
Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži
Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži
Garums71,3 km
    ārpus pilsētas68,4 km
    pilsētā2,9 km
Segumsgrants, asfalts
ReģionsSēlija
Maršruts
Krustojums Virsaiši P70
Apdzīvotas vietas sākums Ilūkste; Brīvības iela
Upe, kanāls Ilūkste
Apdzīvotas vietas beigas Ilūkste; Raiņa iela
Ceļa atzarojums Doļnaja
Apdzīvota vieta Bebrene
Apdzīvota vieta Kaldabruņa
Upe, kanāls Kaldabruņa
Apdzīvota vieta Rubeņi
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Slate
Upe, kanāls Zasa
Ceļa atzarojums Zasa
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Leimaņi
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Vidsala
Ceļa atzarojums Vidsala
Krustojums Priekulāni P74
Krustojums Apdzīvota vieta Birži P75

P72 autoceļš Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P70 pie „Virsaišiem“ caur Ilūksti un Bebreni ar autoceļu P75 Biržos.[1] Autoceļa kopējais garums ir 71,3 km, no tiem, daļa ir klāta ar asfaltbetona segumu (no Ilūkstes līdz Rubeņiem; no Mazslates līdz Biržiem), bet pārējā daļa — ar grants segumu (no Rubeņiem līdz Mazslatei). Ceļš šķērso Augšdaugavas un Jēkabpils novadus.

2012. gada 20. novembrī, ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.788, autoceļam klāt tika piešķirts Ilūkstes pievedceļš (P71).[2]

Remontdarbi

[rediģēt | labot pirmkodu]

No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada jūlijam uzklāja asfaltbetonu uz grants seguma posma no pagrieziena uz Mazslatiem līdz Zasai (41,95. km — 51,91. km) Būvdarbu laikā pārbūvēja ceļa konstruktīvās kārtas, noraka un aizstāja ar derīgu grunti vietās, kur bija konstatētas vājas nestspējas gruntis, lai nodrošinātu ceļa nestspēju. Posmā izbūvēja drenējošo un salturīgo slāni, kā arī pamatus, un divās kārtās ieklāja asfaltbetonu. Pie Zasas pārbūvēja 1972. gadā būvēto tiltu pār Zasas upi, atjaunoja 1979. gadā būveto tuneli 43,27. kilometrā. Visā posmā sakārtoja ūdens atvadi – raka un tīrīja grāvjus, atjaunoja un pārbūvēja caurtekas. Ceļa nodalījuma joslā nocirta 116 kokus, kā arī 50 kokus, kuru celma caurmērs bija mazāks par 20 cm, lai nodrošinātu ūdens atvadi un uzlabotu satiksmes drošību. Būvdarbus veica SIA SC Grupa par līgumcenu 6 433 828 eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošināja SIA Firma L4, projekta autors ir AS Ceļuprojekts.[3]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]