Autoceļš P49
| Autoceļš P49 pie Dzeņagola | ||
| Kārsava—Ludza—Ezernieki | ||
|
| ||
| Garums | 75,7 km | |
| ārpus pilsētas | 71,4 km | |
| pilsētā | 4,3 km | |
| Segums | asfalts, grants | |
| Reģions | Latgale | |
| Maršruts | ||
P49 autoceļš Kārsava—Ludza—Ezernieki ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Kārsavu ar autoceļu A12 Ludzā un tālāk ar Ezerniekiem.[1] Autoceļš ir 75,7 km garš un no Kārsavas līdz Pildai tas klāts ar asfaltbetona segumu, bet no Pildas līdz Ezerniekiem — ar grants segumu. Ceļš šķērso Ludzas un Krāslavas novadus.
No autoceļa kopgaruma 75,7 km, 71,4 km ir valsts pārvaldībā, bet 4,3 km Ludzas pilsētā ir pašvaldībai piederošs tranzītielu posms. Ludzā P49 maršruts no 25,3. līdz 29,6. km iet par Tālavijas, Baznīcas un Latgales ielu.[2]
Satiksme
[labot | labot pirmkodu]Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[3]
- no Kārsavas līdz Mērdzenei (0. — 10,8. km): 0,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports
- no Mērdzenes līdz Ludzai (10,8. — 25,29. km): 1,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports
- no Ludzas līdz Pildai (29,55. — 45,01. km): 1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
- no Pildas līdz Ezerniekiem (45,01. — 75,71. km): 0,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]No 2002. līdz 2003. gadam pārbūvēts un asfaltēts 10,8 km garš autoceļa posms no Ludzas līdz Pildai (32,9. — 43,7. km), kas līdz tam bija klāts ar grants segumu. Posma pārbūve bija iekļauta Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā un ar Latgales reģiona autoceļu maršruta „Austrumu stīga” attīstību saistītajos projektos.[4][5][6]
2005. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu pārbūvēts autoceļa posms no Pudinavas līdz Pušmucovai (7,19. — 16,75. km).[7]
No 2018. gada līdz 2019. gada augustam veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana un pastiprināšana posmā no Pušmucovas līdz Ludzai (16,79. — 25,29. km). Būvdarbu ietvaros izbūvēta jauna šķembu kārta un divas asfaltbetona kārtas, atsevišķās vietās nomainīts drenējošais slānis, sakārtota ūdens novades sistēma un atjaunotas autobusu pieturvietas. Būvdarbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 5,676 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem. Šajā posmā iepriekšējā pārbūve bijusi veikta 1987. gadā.[8]
2021. gadā valsts autoceļu būvdarbu plānā bija iekļauta asfaltbetona seguma atjaunošana autoceļa sākumposmā no Kārsavas līdz Pudinavai (0,05. — 7,20. km).[9]
2024. gadā veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no Pudinavas līdz Pušmucovai (7,19. — 16,75. km). Būvdarbu ietvaros atjaunota asfalta dilumkārta un satiksmes drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA "Vlakon" par līgumcenu 1,54 miljoni eiro (ar PVN).[7]
2025. gadā pārbūvēts 3,36 km garš autoceļa posms no Latgales ielas Ludzā līdz Martišu ciemam (29,46. — 32,82. km). Projekta mērķis bija uzlabot kritiskā stāvoklī esošā ceļa tehnisko stāvokli un satiksmes drošību. Darbu laikā demontēts veco asfaltbetona segumu, pārbūvēta ceļa sega, ieklāts jauns asfalts, uzstādītas betona apmales, ierīkots jaunus autobusu pieturas paviljons un atjaunoti horizontālie apzīmējumi. Būvdarbus veica SIA „ACBR” par kopējo līgumcenu 4,02 miljoni eiro. Šajā posmā iepriekšējais melnais segums bija izbūvēts 1986. gadā.[10]
Autoceļa tranzītielu pārbūve Ludzā
[labot | labot pirmkodu]2011. gadā Ludzā pārbūvēts 1,87 km garais Latgales ielas tranzītielas posms no Kr. Barona ielas līdz Latgales šķērsielai. Būvdarbu ietvaros pārbūvēta brauktuve un lietusūdens kanalizācija, ierīkots jauns apgaismojums, ietves, apgaismotas gājēju pārejas, ceļa zīmes, horizontālie apzīmējumi un trīs autobusu pieturvietu nojumes. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija", projekta attiecināmās izmaksas bija 1,917 miljoni latu.[11]
No 2012. līdz 2014. gadam pārbūvēti Tālavijas, Baznīcas un Latgales ielu posmi Ludzas centrā. Kopumā pārbūvēti 541 m ielu brauktuvju, izbūvēts vai atjaunots apgaismojums 600 m garumā un lietusūdens kanalizācija 931 m garumā. Projekta kopējās izmaksas bija 2,64 miljoni eiro, no kā 1,697 miljoni eiro bija ERAF līdzfinansējums.[12]
Krustojošie autoceļi
[labot | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas pie autoceļa
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem».
- ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
- ↑ vestnesis.lv. «Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ vestnesis.lv. «Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ vestnesis.lv. «Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- 1 2 Elīna Pankovska. «Latgales plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2024-04-11. Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ Jevgenijs. «Pabeigti būvdarbi uz autoceļa no Pušmucovas līdz Ludzai - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2019-08-05. Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ «Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā».
- ↑ «Sākas ceļa pārbūves darbi uz valsts reģionālā autoceļa P49 Kārsava–Ludza–Ezernieki | Ludzas novada pašvaldība». www.ludzasnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ «Turpinās tranzītielas posma rekonstrukcija Ludzā». building.lv (latviešu). 2011-08-22. Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ «Tranzītceļa P49 ielu posmu rekonstrukcija Ludzas pilsētā | Ludzas novada pašvaldība». www.ludzasnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš P49.
| ||||||||||

