Autoceļš P38
| Cesvaine—Velēna | |||||||||||||||||||
|
| |||||||||||||||||||
| Garums | 37,4 km | ||||||||||||||||||
| ārpus pilsētas | 36,6 km | ||||||||||||||||||
| pilsētā | 0,8 km | ||||||||||||||||||
| Segums | asfalts, grants | ||||||||||||||||||
| Reģions | Vidzeme | ||||||||||||||||||
| Maršruts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
P38 ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Cesvaini pie autoceļa P37 ar Velēnu pie autoceļa P27.[1] Autoceļa garums ir 37,4 km, no kuriem aptuveni 15 km ir ar asfaltbetona jeb melno segumu, pārējie autoceļa posmi ir ar grants segumu. Ceļš šķērso Madonas un Gulbenes novadus.
Satiksme
[labot | labot pirmkodu]Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[2]
- no Cesvaines līdz Tirzai (0,8.–23,0. km): 0,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī jeb 362 transportlīdzekļi, 11% kravas transports
- no Tirzas līdz Lizumam (23,0.–30,8. km): 0,3 tūkstoši tr.l. diennaktī jeb 312 transportlīdzekļi, 20% kravas transports
- no Lizuma līdz Velēnai (30,8.–37,4. km): 1,2 tūkstoši tr.l. diennaktī jeb 1174 transportlīdzekļi, 26% kravas transports
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Latvijas lauku autoceļu attīstības programma 2002.-2004. gadam bija iekļauta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana 5,1 km garā posmā Tirza-Velēna (26,10.-31,196. km). Darbu plānotās izmaksas bija 255 tūkstoši eiro.[3]
2020. gadā tika atjaunots grants segums autoceļa posmā no Tirzas skolas līdz Līzumam (25,89.-30,58. km).[4]
No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada novembrim tika veikta autoceļa atjaunošana un pārbūve 14,2 km garumā no Tirzas (23,055.-37,299. km). Posmā gar Tirzu (23,055.-25,964. km) un posmā no Līzuma līdz Velēnai (30,64.-37,299. km) tika veikta esošā autoceļa asfaltbetona seguma, savukārt posmā no Tirzas līdz Līzumam (25,964.-30,64.) tika veikta autoceļa pārbūve. Būvdarbu ietvaros tika arī atjaunoti tilti un caurtekas un atjaunotas ūdens novades sistēmas. Būvdarbus veica SIA "VLAKON" un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" par kopējo līgumcenu 4,983 miljoni eiro (ar PVN).[5][6]
2026. gada pavasarī pēc pirmās ziemas sezonas jaunajā asfaltbetona segumā tika konstatēti atsevišķi defekti. Posmā no Tirzas skolas līdz Lizumam būvnieki par saviem līzekļiem veica plaisu novēršanas darbus, savukārt Lizuma-Velēnas posmā garantijas ietvaros tika atjaunoti horizontālie apzīmējumi.[7]
Apdzīvotās vietas pie autoceļa
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
- ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
- ↑ vestnesis.lv. «Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-03.
- ↑ Jevgenijs. «Šogad plānotie lielākie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2020-03-09. Skatīts: 2026-08-03.
- ↑ «EPS - Procurements - LVC 2023/62/ANM - Basic data». www.eis.gov.lv. Skatīts: 2026-08-03.
- ↑ «Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos».
- ↑ Diāna Odumiņa. «Pēc ziemas asfaltbetonā konstatētos defektus posmā no Tirzas skolas līdz Lizumam būvnieki novērš par saviem līdzekļiem». Dzirkstele.lv (latviešu), 2026-06-09. Skatīts: 2026-08-03.
| ||||||||||
