Pāriet uz saturu

Autoceļš P63

Vikipēdijas lapa
Līvāni—Preiļi
Autoceļš P63 pie Moskvinas
Autoceļš P63 pie Moskvinas
Autoceļš P63 pie Moskvinas
Līvāni—Preiļi
Līvāni—Preiļi
Līvāni—Preiļi
Garums35,4 km
    ārpus pilsētas33,8 km
    pilsētā1,6 km
Segumsasfalts
ReģionsLatgale
Maršruts
Krustojums Apdzīvota vieta Līvāni A6 Stacijas iela
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils
Apdzīvota vieta Rožupe
Upe, kanāls Dubna
Apdzīvota vieta Sutri
Apdzīvota vieta Līči
Krustojums Apdzīvota vieta Preiļi P62 Rīgas iela

P63 autoceļš Līvāni—Preiļi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A6 Līvānos ar Preiļiem.[1] Autoceļš ir 35,4 km garš un visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Līvānu un Preiļu novadus.

No autoceļa kopgaruma 35,4 km garumā, 33,7 km ir valsts pārziņā, bet 1,7 km ir pašvaldībām piederošas ielas - 1,1 km maršruta Līvānos ietilpst Stacijas iela, un 0,6 km maršruta Preiļos ietilpst Rīgas iela.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[2]

  • no Līvānu pilsētas robežas līdz Preiļu pilsētas robežai (1,063. - 34,8. km): 2,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports

Autoceļš šķērso dzelzceļa līniju Krustpils-Daugavpils vienā vietā Līvānos.[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Maršruta senāka vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Vēsturiski autoceļa maršruts savienoja divus nozīmīgus Latgales centrus - Līvenhofas (Līvānu) muižu un grāfu Borhu pārvaldītos Preiļus. Tas kalpoja lauksaimniecības preču nogādāšanas līdz Daugavas ūdensceļam, un līdz 1861. gadā atklātajai Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai.[4][5]

20. gadsimts

[labot | labot pirmkodu]

1925. gadā tika uzsākta Līvānu—Preiļu autoceļa izbūve, lai dotu iespēju plašajai apkārtnei nokļūt uz saimnieciskajiem centriem Līvānos un Preiļos, kā arī lai atvieglotu Preiļu pilsētas apkārtnei satiksmes iespējas uz galvaspilsētu, dodot izeju uz Rīgas—Daugavpils šoseju. Līdz 1939. gadam zemes sega bija izbūvēta visā ceļa posma 35,5 km garumā, šķembu segu izbūvējot līdz Kazuļu ciemam 14,5 km garumā. Ceļa klātne tika veidota 8 m plata. Būvdarbos tika izpildīti 110 tūkstoši m3 zemes darbu, izlietoti 14 tūkstoši m3 šķembu. Darbu izmaksas sasniedza 370 tūkstošus latu.[6]

20. gadsimta 30. gados blakus autoceļam bija plānots izbūvēt jaunu platsliežu dzelzceļa līniju Līvāni—Preiļi—Feimaņi. Šī līnija būtu savienojusi Preiļus ar galveno Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līniju. Tomēr, Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš šos plānus izjauca.[7]

1956. gadā tika izbūvēts trīs laidumu dzelzsbetona tilts pār Feimankas upi, kas pastāvēja līdz pat tā pārbūvei 2020. gadā.[8]

21. gadsimts

[labot | labot pirmkodu]

Ap 2000. gadu autoceļš tika asfaltēts. Darbi, sadalīti vairākās būvdarbu kārtās, ilga vairākus gadus un vairākkārt aizkavējās, jo radās problēmas ar finansējuma piesaisti un laikapstākļiem.[9]

Tilta pār Dubnu autoceļa 11,9. kilometrā bija iekļauta Latvijas lauku attīstības programmā 1999. - 2001. gadam. 2002. gadā izsludinātajā iepirkumā par tilta pārbūvi netika saņemts neviens piedāvājums.[10][11]

No 2004. līdz 2005. gadam tika veikta tilta pār Dubnu pārbūve autoceļa 11,9. kilometrā. Satiksmes nodrošināšanai būvdarbu laikā tika uzstādīts valsts materiālajās rezervēs esošais saliekamais tilts "SARM". Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 774,9 tūkstoši latu (bez PVN).[12][13] 2016. gadā no 19. augusta līdz 26. septembrim Dubnas tiltam tika veikta atkārtota periodiskā atjaunošana - darbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 32 tūkstoši eiro (ar PVN).[14]

2020. gadā tika veikta tilta pār Feimankas upi pārbūvi, izbūvējot jaunu viena laiduma dzelzbetona tiltu ar ietvi. 1956. gadā būvētais trīs laidumu tilts tika pilnībā nojaukts, tā vietā izbūvējot jaunu viena laiduma dzelzsbetona tiltu ar ietvi. Tika pārbūvēti arī tilta krasta balsti, nostiprināti tilta konusi un atjaunots autoceļa asfaltbetona segums 0,5 km garumā ap tiltu. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 660 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.[15]

No 2020. gada septembra līdz 2021. gada vasarai tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādes metodi 13 km garumā no Līvāniem līdz Rožupei (0,82. — 13,45. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "A.K." par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.[16]

2021. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana arī posmā no Sanaudes (Sutri) līdz Preiļiem (21,54. — 34,04. km). Būvdarbus veica SIA "Latgales Ceļdaris".[17]

2024. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no Rožupes līdz Sanaudei (Sutri) (13,45 — 21,54. km). Darbu ietvaros tika veikta seguma izlīdzinošā frēzēšana un ceļa profila korekcija, ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta, atjaunotas nomales, autobusu pieturvietu platformas un aprīkojums, nomainītas nolietotās ceļa zīmes un uzklāti jauni ceļa apzīmējumi. Būvdarbus veica PA "Roadeks un Ošukalns" par līgumcenu 1,56 miljoni eiro (ar PVN).[18][19]

Nākotne

[labot | labot pirmkodu]

Nākotnē tiek plānots izbūvēt gājēju un velobraucēju ceļu gar P63 no Līvāniem līdz Rožupei lai uzlabotu satiksmes drošību. 2022. gadā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" veica būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības iepirkumu, ko ieguva SIA "Firma L4". Projekts ir iekļauts arī Līvānu novada rīcības plānā.[20]

Perspektīvā tiek vērtēta arī veloinfrastruktūras izveide P63 apkārtnē starp Līčiem līdz Moskvinai, izbūvējot aptuveni 3,8 - 4,8 km garu veloceļu.[21][22]

Krustojošie autoceļi

[labot | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
  2. «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
  3. inna.markovska@lvceli.lv. «Līvānos uz laiku slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, autovadītājiem jāizmanto apbraucamais ceļš - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2024-08-19. Skatīts: 2026-08-12.
  4. «Vēsturiskais ceļš apvienos Preiļu pili un Utenas muižu | Preiļi». www.preili.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-25.
  5. «Latvijas Nacionālais vēstures muzejs | eMuzejs». emuzejs.lnvm.lv (angļu). Skatīts: 2026-05-25.
  6. Hamilkārs Sviķis. Latvijas zemes ceļi. Latvijas Valsts ceļi. 85. lpp.
  7. «Wayback Machine». www.ldz.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-07-02. Skatīts: 2026-05-25.
  8. «Sāk pārbūvēt tiltu pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-25.
  9. G. Kraukle. «Turpmāk brauksim pa asfaltu».
  10. vestnesis.lv. «Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-12.
  11. vestnesis.lv. «Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-12.
  12. «Par Latvijas Republikas valsts materiālajās rezervēs esošā saliekamā tilta "SARM" nodošanu lietošanā». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-08-12.
  13. «SM izsludinājusi konkursus par ERAF līdzfinansētiem autoceļu projektiem». building.lv (latviešu). 2004-06-26. Skatīts: 2026-08-12.
  14. Jevgenijs. «Pabeidz darbus uz diviem tiltiem Latgalē - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2016-09-26. Skatīts: 2026-08-12.
  15. «Sāk pārbūvēt tiltu pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-25.
  16. «Aktualitātes | Līvānu novads». www.livani.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-25.
  17. «Uzsākta asfalta seguma atjaunošana uz valsts reģionālā autoceļa P63 Līvāni-Preiļi | Līvānu novada pašvaldība». www.livani.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-25.
  18. «Uzsākta asfaltbetona seguma atjaunošana uz autoceļa Līvāni – Preiļi». Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas (latviešu). 2024-05-17. Skatīts: 2026-05-25.
  19. Elīna Pankovska. «Latgales plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2024-04-11. Skatīts: 2026-05-25.
  20. «LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2019.–2025.GADAM».
  21. «Preiļu novada Investīciju plāns 2018. - 2024. gadam».
  22. «Informatīvās bāzes atjaunošana pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā».