Kabiles muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kabiles Muižas Kungu māja

Kabiles (Kabillen) muiža atrodas Kuldīgas novadā 15 kilometrus no Sabiles. Muižas kompleksā ir vairākas ēkas, kas ir celtas un veidojušās laika posmā no 17. - 19.gs. Tajās ir vairāki Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi.

Muižas kompleksā ir septiņas ēkas - Kungu māja, Virtuves māja jeb "Ķēķis", Veļas māja, Klēts, Pārvaldnieka māja jeb Ērberģis, "Stirnūzis" un stallis. Diemžēl no staļļa mūsdienās ir saglabājušās tikai tā mūra sienas. Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā pārvaldnieka māja un klēts, pretī kungu mājai atrodas vecā dzīvojamā māja, stallis, blakus kungu mājai virtuves māja, bet kalpu mājas atrodamas nostāk pie ceļa.

Kā senākā muižas kompleksa ēka tiek uzskatīta vecā dzīvojamā māja jeb tā saucamais “Stirnūzis”. Tas ir celts 17. gadsimta beigās, iespējams, 1693.gadā, spriežot pēc tā vējrādītāja uz jumta. Šī ēka Latvijā ir rets muižas mūra kungu ēkas piemērs (ar pirmajā stāvā saglabātu tās sākotnējo kamīnu).

Priekšplāna - "Stirnūzis", aiz tā - staļļa mūra sienas

Kungu māja ir celta no 1734. līdz 1740. gadam Julianai Eleonorai fon Bīlovai (vēlāk Bērai/Behr) baroka stilā. Tajā joprojām ir saglabājusies baltās zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā, ko uzskata par vienu no retajiem rokoko interjeriem (Valsts nozīmes mākslas piemineklis). Baltās zāles retais rokoko stila interjers veidots laikā, kad muiža piederēja baronam fon Bēram. Ēka pārbūvēta 1860. gados un arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare.

18. gadsimtā pie kungu mājas ir veidots regulārs dārzs, ainavu parka daļa ar dīķi tam tika pievienota 19. gadsimta vidū. Parku ierīkojis grāfs Keizerlings, bet papildinājis firsts fon Līvens. Muižas kompleksā pie klēts joprojām atrodas akmenī kalts Bīlovu ģimenes ģērbonis.

Bīlovu dzimtas ģērbonis (sākotnēji atradies Kungu mājas priekšā, pašlaik - pie klēts)

1580. gadā daļa galma saimniecības zeme pieder Heinriham Soblekam (H.Soblec).

1619. gadā hercogs Vilhelms visu Kabili izlēņo Matiasam II fon der Recke (Matthias II v.der Recke).

1646. gadā Rekes dēls pārdod muižu pulkvedim Ādamam fon Bergam.

1687. gadā muiža pāriet Johana Ditriha fon Bēra (J.D.v.Behr) īpašumā.

1810. gadā pēc sievas nāves muiža pārgāja grāfa Heinriha fon Keizerlinga īpašumā.

1854. gadā pēc viņa nāves muižu pārdod Otto fon Līvenam. Pēc viņa nāves muižu pārņēma atraitne baronese fon Volfa (v.Wollf) dzimusi baronese fon der Reke (v.der Recke), kura muižu zaudēja 1920. gadā.

Šobrīd Kabiles muižas Kungu māja un Virtuves māja tiek atjaunota, piesaistot gan Kuldīgas pašvaldības, gan Eiropas fondus. Kabiles muižas pagrabstāvā ir ierīkota Kabiles muižas vīna darītava.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vitolds Mašnovskis. «Kabiles muižas kungu māja». https://www.zudusilatvija.lv. Latvijas Nacionālā Bibliotēka. Skatīts: 2019. gada 28. maijā.