Beļavas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Beļavas muiža
Beļavas muiža
Beļavas muižas kungu māja (2000).
Beļavas muiža (Latvija)
Beļavas muiža
Beļavas muiža
Iepriekšējie nosaukumi Gut Kortenhof
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Pilskalns, Beļavas pagasts, Gulbenes novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 57°17′23″N 26°47′21″E / 57.289722°N 26.789167°E / 57.289722; 26.789167Koordinātas: 57°17′23″N 26°47′21″E / 57.289722°N 26.789167°E / 57.289722; 26.789167
Pabeigta 18.gadsimts / 19. gadsimts
Oficiālais nosaukums: Beļavas muižas apbūve
Aizsardzības numurs 4970
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris
Beļavas muižas saimniecības ēka.

Beļavas muižas kungu māja (vācu: Kortenhof) ir 1750. gadā baroka stilā celta muižas pils Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā. Mūsdienās Krišjāņa Valdemāra pamatskola.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muiža izveidojusies netālu no Kārtenes pilskalna Rīgas arhibīskapijas Gulbenes draudzes novadā. Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža no 1633. gada piederēja Bīlovu dzimtai (Bülow), kuras vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā. 1683. gadā Beļavas muižā dzimusi Vidzemes brāļu draudzes atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte.[1] Pēc Lielā Ziemeļu kara muižu savā īpašumā ieguva Bergu dzimta, kas 1750. gadā uz cēla tagadējo Beļavas muižas kungu māju baroka stilā. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču.

Pēc 1920. gada agrārās reformas fon Bergiem piederējušo Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadalīja 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bija iznomātas zemniekiem (t.s. muižas rentes mājas). Muižas kungu mājā 1925. gadā ierīkoja sešgadīgo pagasta skolu. Savukārt Naglienas (Naglenes) muižu 1285 ha kopplatībā sadalīja 59 zemnieku jaunsaimniecībās (tai skaitā bija 15 muižas rentes mājas).[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izteiktās baroka formās būvētā mūra muižas pils ir vecākā ēka Beļavas muižas kompleksā. Domājams, 19. gadsimtā ēkai uzbūvēts mezonīns un no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam ēka nedaudz pārbūvēta. Kopš 1925. gada šeit darbojas pagastskola, tagad Krišjāņa Valdemāra pamatskola.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2069-70 slejas. Rīga: 1928.-1929.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]