Dārza kāposts

Dārza kāposts Brassica oleracea
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Krustziežu rinda (Brassicales)
Dzimta	Krustziežu dzimta (Brassicaceae)
Ģints	Kāposti (Brassica)
Suga	Dārza kāposts (B. oleracea)
Dārza kāposts Vikikrātuvē

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

Ķīmiskais sastāvs

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Dārza kāposta pasugas

• Briseles kāposti jeb rožu kāposti (Brassica oleracea var. gemmifera)
• Brokoļi (Brassica oleracea var. italica)
• Galviņkāposti (Brassica oleracea var. capitata)
• Kolrābji (Brassica oleracea var. gongylodes)
• Ķīnas kāposti (Brassica oleracea var. alboglabra)
• Lapu kāposti jeb kacenkāposti (Brassica oleracea var. acephala)
• Lopbarības kāposti (Brassica oleracea var. palmifolia)
• Savojas kāposti jeb virziņkāposti (Brassica oleracea var. sabauda)
• Ziedkāposti jeb puķkāposti (Brassica oleracea var. botrytis)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dārza kāposts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)