Cīravas pagasts
| Cīravas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Cīrava |
| Kopējā platība:[1] | 131,6 km2 |
| • Sauszeme: | 128,7 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 888 |
| Blīvums (2024): | 6,9 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Cīravas pagasts Vikikrātuvē
| |
Cīravas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Durbes abos krastos. Robežojas ar sava novada Lažas, Aizputes, Dunalkas un Sakas pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akmene, Ašvalks, Cepļupe, Dubeņa, Gliemežvalks, Kraukļu valks, Mālvalks, Melnupīte, Pilsnika, Rudīte.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Cīravas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Cīravas muiža (Gut Zierau, Cīrava) un Dzērves muiža (Gut Dserwen, Dzērves skola)..
1935. gadā Cīravas pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cīravas un Upsēdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Cīravas ciemam pievienoja Upsēdes ciemu. 1960. gadā Cīravas ciema padomju saimniecības «Pāvilosta» teritoriju pievienoja Sakas ciemam. 1968. gadā Cīravas ciemam pievienoja Apriķu ciema kolhoza «Jaunā dzīve» teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gada Aizputes novadā iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Cīrava" un "Marienhofas pusstacija (Marijas)", kas slēgta 1964. gadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cīravas ūdensdzirnavas[6]
- Cīravas luterāņu baznīca
- Cīravas muižas apbūve
- Rūķu, Lapegļu, Ozolu, Dārznieku un Buču senkapi
- Blieķu kalns - pilskalns
- Dzērves - Cīravas tautas skola. Atrodas Dzērves pamatskolas internātā.[7]
Vietējas nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīrava (pagasta centrs), Dzērvenieki, Akmene, Dzērves skola.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Zemdega (1894—1963) — latviešu tēlnieks
- Zigrīda Stungure (1928—2010) — latviešu aktrise
- Skaidrīte Putniņa (1945) — latviešu aktrise
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Veidne:Pmlp2020
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ «Dzērves pagastskolas mājas lapa. Skolas vēsture.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
