Aizputes novads

Aizputes novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Aizpute
Platība:	640,2 km2
Iedzīvotāji (2019):	8192[nepieciešama atsauce]
Blīvums:	16.2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Juris Grasmanis; (VL-TB/LNNK)
Teritoriālās; vienības:	Aizputes pagasts; Aizputes pilsēta; Cīravas pagasts; Kalvenes pagasts; Kazdangas pagasts; Lažas pagasts
Mājaslapa:	www.aizputesnovads.lv
	Aizputes novads Vikikrātuvē

Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojas ar Pāvilostas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus.^[2] Novada administratīvais centrs atrodas Aizputē, pakalpojumu centri ir Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.

Satura rādītājs

1 Daba
2 Vēsture
3 Teritoriālais iedalījums
4 Apdzīvotās vietas
5 Iedzīvotāji
- 5.1 Etniskais sastāvs
6 Pašvaldība
7 Tautsaimniecība
8 Izglītība
9 Sports
10 Kultūra
11 Reliģija
12 Ievērojami novadnieki
13 Ievērojamas vietas
14 Attēlu galerija
15 Atsauces
16 Ārējās saites

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.

Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī Aizputes novada ciemu uzskaitījums

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizputes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[3]

Latvieši (8611)			92.6%
Lietuvieši (247)			2.7%
Krievi (184)			2.0%
Cita tautība (262)			2.8%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	1844	55.00	9
Progresīvie (partija)	916	27.32	4
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība	522	15.57	2