Aizputes novads
| Aizputes novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Aizpute | |||||
| Platība: | 640,2[1] km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2019): | 8192[nepieciešama atsauce] | |||||
| Blīvums: | 16.2 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Juris Grasmanis (VL-TB/LNNK) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Aizputes pagasts Aizputes pilsēta Cīravas pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Aizputes novads Vikikrātuvē
| ||||||
Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojas ar Pāvilostas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus.[2] Novada administratīvais centrs atrodas Aizputē, pakalpojumu centri ir Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.
Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.
1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).
1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Skatīt arī Aizputes novada ciemu uzskaitījums
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 1844 | 55.00 | 9 |
| Progresīvie (partija) | 916 | 27.32 | 4 |
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 522 | 15.57 | 2 |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kārlis Gothards Elferfelds (1756 — 1819), luterāņu mācītājs
- Neredzīgais Indriķis (1783 — 1828), dzejnieks
- Heinrihs Blūmentāls (1804 — 1881), ārsts un pedagogs
- Leons fon Buhholcs (1838 — 1910), muižnieks un politiķis
- Artūrs fon der Ostenzakens (1843 — 1912), muižnieks un politiķis
- Fricis Brīvzemnieks (1846 — 1907), sabiedriskais darbinieks
- Kārlis Georgs fon Manteifels (1846 — 1895), muižnieks
- Minna Freimane (1853 — ?), ceļotāja
- Eduards fon Keizerlings (1855 — 1918), rakstnieks
- Marta fon Grota (1867 — 1962), pedagoģe
- Jānis Šterns (1876 — 1965), politiķis
- Vilhelms Grīners (1891 — 1919), luterāņu mācītājs
- Ernests Erhards (1894 — 1941), politiķis
- Kārlis Zemdega (1894 — 1963), tēlnieks
- Tatjana Barbakofa (1899 — 1944), dejotāja
- Anna Dagda (1915 — 1996), dzejniece
- Ilgvars Matrozis (1938 — 1987), kordiriģents
- Aivars Jerumanis (1938), politiķis
- Ivars Silārs (1938), politiķis
- Pēteris Vasks (1946), komponists
- Tālivaldis Deksnis (1946), ērģelnieks
- Oskars Spurdziņš (1963), politiķis
- Mareks Segliņš (1970), politiķis
- Māris Vītols (1972), politiķis
- Andris Ērglis (1983), mūziķis
- Helvijs Lūsis (1987), bobslejists
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ «Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu pašvaldību apvienošanās projekta informatīvs izdevums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. decembrī. Skatīts: 2009. gada 25. janvārī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
