Aizputes novads

Aizputes novads
	Ģerbonis
Centrs:	Aizpute
Platība:	640,2 km2
Iedzīvotāji (2010):	10 368
Blīvums:	16.2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Juris Grasmanis; (VL-TB/LNNK)
Teritoriālās; vienības:	Aizputes pagasts; Aizputes pilsēta; Cīravas pagasts; Kalvenes pagasts; Kazdangas pagasts; Lažas pagasts
Mājaslapa:	www.aizputesnovads.lv
	Aizputes novads Vikikrātuvē

Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Novadā apvienota Aizputes pilsēta un pieci bijušā Liepājas rajona pagasti.^[3] Novada administratīvais centrs atrodas Aizputē, pakalpojumu centri ir Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.

Satura rādītājs

1 Daba
2 Vēsture
3 Administratīvais iedalījums
4 Apdzīvotās vietas
5 Iedzīvotāji
- 5.1 Etniskais sastāvs
6 Pašvaldība
7 Tautsaimniecība
8 Izglītība
9 Sports
10 Kultūra
11 Reliģija
12 Ievērojami novadnieki
13 Ievērojamas vietas
14 Attēlu galerija
15 Atsauces
16 Ārējās saites

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.

Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizputes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[4]

Latvieši (8611)			92.6%
Lietuvieši (247)			2.7%
Krievi (184)			2.0%
Cita tautība (262)			2.8%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatbudžeta ieņēmumi (pēc 2007. gada datiem) 4 406 743 LVL, tai skaitā nodokļu ieņēmumi 2 392 950 LVL. 2009. gada 6. jūnija pašvaldību vēlēšanās novada domē tika ievēlēti 11 deputāti.